Nākamo trīs gadu laikā Latvijas Universitāte (LU) iecerējusi izveidot plašu akadēmisko centru, samazināt studiju programmu skaitu un piesaistīt trīs reizes vairāk ārzemju studentu, portālam "Delfi" pastāstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.
Lai gan LU vārds šobrīd medijos visbiežāk tiek locīts kontekstā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju un pievienošanu LU, universitāte 2016. gadu noslēgusi ar 12 miljonu bilanci un piesaistījusi 16% no visiem Latvijas studentiem.
Izteikumus, ka RPIVA reorganizē, lai glābtu LU no finansiālām likstām, Muižnieks smejoties noraidīja un žurnālistus trešdien iepazīstināja ar universitātes plāniem turpmākajiem trim gadiem.
Torņakalnā, kur 2015. gadā atklāja LU Dabaszinātņu akadēmisko centru, šobrīd atkal dzirdama buldozeru rūkoņa. Arheoloģiskajā izpētē līdz šim atrasta sena apmetne, zviedru pīpes, monētas un pogas, taču aprīlī paredzēts sākt Zinātņu centra būvniecību, kur 2018. gada otrajā pusē sev mājvietu radīs topošie fizmati un mediķi.
Iepriekšējā iepirkumā ar būvnieku "LNK Industries" bijusi noruna – ja viss tiks īstenots pienācīgi, uzņēmums varēs celt arī nākamo no LU studentu pilsētiņas ēkām, vien ar nosacījumu, ka tā nebūs dārgāka par iepriekšējo būvi un tiks uzbūvēta tādā pašā termiņā, proti, 18 mēnešos.
Zinātnes māja izmaksās aptuveni 36 miljonus eiro – tik pat cik jau uzceltā Dabas māja. Summas lauvas tiesu segs Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF), 10% būs valsts finansējums, savukārt 5% – universitātes nauda.
Arī humanitāro zinātņu studenti tuvāko gadu laikā pārcelsies uz Torņakalnu, pastāstīja Muižnieks. LU šobrīd runā ar Eiropas Investīciju banku par aizņēmumu uz 25 gadiem, kas dotu universitātei vaļu līdzās Dabas un Zinātnes mājai uzsliet arī Rakstu māju.
Muižnieks lēš, ka humanitāro un sociālo zinātņu, kā arī pedagoģijas un mākslas studentiem ieplānotā ēka izmaksās aptuveni 45 miljonus eiro. Aizņēmumu LU plāno atdot, pārdodot esošās universitātes īpašumā esošās ēkas vai pārveidojot tās, piemēram, par viesnīcām.
Šobrīd LU īpašumā ir 45 dažāda vecuma ēkas, kuru kopējā platība veido 275 tūkstošus kvadrātmetru.
"Ēku dotais pienesums var nosegt uz 25 gadiem ņemtu aizņēmumu," pārliecību pauda Muižnieks. Viņš iecerējis, ka, saglabājot LU šī brīža galveno mītni Raiņa bulvārī 19, pēc Rakstu mājas pabeigšanas Torņakalnā mācīsies 80% LU studentu.
Torņakalna studentu pilsētiņā tāpat paredzēts būvēt dienesta viesnīcas un sporta kompleksu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) izteicies, ka augstskolas Latvijā šobrīd īsteno aptuveni 900 studiju programmas, bet to skaits būtu jāsamazina līdz 600. Pārskatīt un samazināt studiju programmu skaitu iecerējusi arī LU, pastāstīja tās rektors Indriķis Muižnieks.
Šobrīd universitātē iespējams apgūt 131 studiju programmu, taču iecerēts šo skaitli samazināt aptuveni līdz 100 programmām. Muižnieks norādīja, ka apvienot vajadzētu daļu no 10 pedagoģijas programmām, kā arī mazās valodu programmas.
"Visas [valodu programmas] it kā ir vajadzīgas, bet finansiāli tās ir nepanesami smagas," skaidroja rektors. Tāpat no 24 studiju programmām doktorantūrā pāri varētu palikt ap 10.
Muižnieks portālam "Delfi" pastāstīja, ka kristīgo konfesiju pārstāvji joprojām vēlas pie LU atjaunot Katoļu teoloģijas fakultāti, kas pēc diskusijām pārtapusi par Kristīgās teoloģijas fakultāti.
Lai gan Muižnieks joprojām bažījas, ka mācībspēku izvēlē pārāk liela teikšana būs baznīcai, viņš norāda, ka šāda fakultāte ir nepieciešama sabiedrības integritātes nodrošināšanai. Konkrētākas sarunas par Kristīgās teoloģijas fakultātes izveidi notiks martā, bet plānots, ka tā no valsts gadā varētu saņemt ap 200 tūkstošiem eiro.
Kā vienu no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem LU izvirzījusi konkurenci starptautiskā līmenī. "Savā sētā esam labākie futbolisti. Mēs gribam spēlēt starptautiski," teica Indriķis Muižnieks. Pasaules universitāšu reitingā LU atrodama 652.–701. vietā. Tikmēr Igaunijas Tartu Universitāte ir 347.vietā.
Neņemot vērā budžeta atšķirības starp universitātēm, Muižnieks norādīja, ka LU vājās vietas ir pārāk mazs personāls, sliktāka reputācija starp darba devējiem, pārāk maz labi redzamu starptautisko publikāciju un pārāk maz starptautiskā personāla.
Lai uzlabotu izredzes cīņā ar citu valstu universitātēm, LU par prioritāti izvirzīs publikāciju kvalitātes celšanu, kas ļaus tām iekļūt respektablos akadēmiskajos žurnālos un tikt biežāk citētām. Izredzes nokļūt citu akadēmiķu redzeslokā palielinās, ja publikāciju izstrādā starptautiska pētījumu komanda, tāpēc LU centīsies īstenot arī šādu pieeju.
Tāpat LU izvirzījusi 12 galvenās pētniecības tēmas, kur vairums virzienu saistīti ar STEM nozarēm – dabaszinātnēm, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.
Šobrīd noris darbs pie jaunu STEM studiju programmu izstrādes angļu valodā, kas ne tikai no došanās uz ārzemēm atturēs pašmāju vidusskolas absolventus, bet durvis uz izglītību Latvijā pavērs arī ārvalstu studentiem. Ja šobrīd LU studē 184 studenti no ārzemēm, tad 2020. gadā universitāte cer šo skaitu kāpināt par 10% – līdz 681 studentam.
Tāpat LU iecerējusi par 25% palielināt zinātnisko personālu, no kuriem daļa būs ārvalstu speciālisti. Doktorantūrā imatrikulēto skaitu LU cer kāpināt par 20%, savukārt doktora grādu ieguvušo skaitu – par 15%.
