"Kad Valdis jau bija slims, bet vēl mājās, runājām pa telefonu – viņš ļoti klepoja, trūka elpas," atceras Jumpravas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārvaldnieks Gunārs Rusiņš. Valdis teicis: "Vai varēsim šosvētdien Jumpravas baznīcā dievkalpojumu nenoturēt? Zini, laikam esmu dabūjis to... " Pēdējoreiz abi runājuši, kad Valdis jau bija intensīvajā terapijā, bet pēc tam viņa telefons bija izslēgts.
No Centrāltirgus uz Garīgo semināru
"Viņš mums ar sievu īpašos brīžos ir bijis blakām divreiz," saka Rusiņš. Viņš Valdi Baltruku pazina jau kopš bērnības: Valdis Jumpravā bieži ciemojās pie krustvecākiem. Kad Gunārs 1982. gadā precējās, Valdis ar sievu Ludmilu gāja jaunajam pārim vedējos, bet pēc 25 gadiem tieši kāzu gadadienā – 24. aprīlī – Baltruks kā mācītājs Rusiņus salaulāja Kokneses baznīcā.
"Valdī vienmēr bija aicinājums palīdzēt cilvēkiem," stāsta Gunārs. Iespējams, tieši tāpēc, pabeidzis vidusskolu, Valdis izvēlējās kļūt par mediķi – mācījās par ginekologu, strādāja par feldšeri "ātrajā palīdzībā".
