Šonedēļ Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotu informatīvo ziņojumu "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem", dodot zaļo gaismu ministrijas iecerētajām pārmaiņām šajā izglītības posmā, portāls "Delfi" uzzināja ministrijā.
Kvalitatīvas izglītības priekšnoteikums vidējās izglītības posmā ir plašs padziļināto kursu piedāvājums, moderna un daudzveidīga mācību vide, kā arī metodiskais, finansiālais un organizatoriskais atbalsts pedagogiem, tā secināts ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz noteiktu rīcības plānu līdz nākamajam gadam.
"Kvalitatīvas izglītības piedāvājuma centrā ir uz bērnu centrēta, bērna spējas attīstoša izglītība, kas ļautu uzlabot vienlīdzīgas, iekļaujošas izglītības pieejamību valstī. Būtiskākie soļi – digitalizācija, atbalsta mehānisma veidošana skolotājiem, darbs pie pedagogu atalgojuma, slodzes apjoma pārskatīšana. Šajā posmā vitāli svarīga ir savstarpējā mācīšanās, izvēles nodrošināšana, specializācija, atbildību nodalīšana un sadarbība. Lai to īstenotu, starpinstitucionālā līmenī strādāsim pie jauna pedagogu atalgojuma modeļa, kā arī citiem pedagogu un skolēnu atbalsta rīkiem," uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ministrija no 2019. gada rudens līdz 2020. gada martam tikās ar visu 119 Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, lai meklētu labākos risinājumus vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla tālākai attīstībai, kā arī analizētu finanšu līdzekļu optimālu izlietojumu izglītības procesu nodrošināšanai.
IZM uzsver, ka skolu tīkla sakārtošana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību ikvienam skolēnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, veidojot izglītības iestādes ar optimālu skolēnu skaitu, sniegtu iespēju paplašināt izglītības programmu piedāvājumu, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu infrastruktūru un cilvēkkapitāla resursus, tādējādi arī lietderīgi izmantojot izglītības jomai piešķirto finansējumu.
No 2020. gada 1. septembra vidējā izglītībā uzsākta pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana (2020./2021. mācību gadā – 10. klasē, 2021./2022. mācību gadā – 11. klasē un 2022./2023. mācību gadā – 12. klasē), kas vienlaikus paredz vidējās izglītības iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem padziļināto kursu komplektiem.
Lai vidusskolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma, optimālajam skolēnu skaitam vidējās izglītības pakāpē (10. – 12. klase) esošā finansējuma ietvaros jābūt 90 un vairāk skolēnu. Paredzēti arī izņēmuma gadījumi teritorijām ārpus administratīvā centra un teritorijām, kas atrodas 15 kilometrus no Eiropas Savienības ārējās robežas.
Veicot grozījumus normatīvajos aktos, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu vispārējās vidējās izglītības pakāpē atbilstoši informatīvajā ziņojumā piedāvātajam. Tāpat plānots noteikt, ka izglītības iestādei, lai tā saņemtu valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, ir jāatbilst gan noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, gan prasībām par minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu vidējās izglītības pakāpē.
Līdz šā gada beigām arī plānots veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt vienotas prasības uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmā valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādēs.
Pilnveidotā mācību satura ieviešanas atbalstam tiek veidota integrēta modulāra mācību vadības platforma jeb "Virtuālā klase". Tā ietvers pilnveidotu "Skola2030" mācību resursu krātuvi, kas tiks papildināta ar plānošanas un sadarbības rīku skolotājiem, izstrādājot modificējamus tematiskus digitālu mācību resursu komplektus pilnveidotā mācību satura ieviešanas atbalstam.
Virtuālajā klasē skolēniem tiks nodrošināta piekļuve kvalitatīviem skaidrojošiem digitāliem materiāliem, kā arī tiešsaistes nodarbību iespēja klātienes un attālinātām mācībām. Tāpat tiks veidoti mācību saturu skaidrojoši video 7.-12. klašu skolēniem, kā arī "Tava klase" virtuālās stundas prioritārajos priekšmetos pamatizglītības pakāpē. Esošās "Tava Klase" stundas tiks sakārtotas atbilstoši tematiem un priekšmetu programmām, lai varētu tām ērti piekļūt video straumēšanas vietnē.
Pašreiz ir izsludināti iepirkumi gan virtuālās klases prototipa izstrādei, gan "Tava Klase" filmēšanai un apraidei. VISC un "Skola2030" tīmekļvietnēs publicēts aicinājums skolotājiem pieteikties video materiālu veidošanai.
Lai gan IZM kopš 2014. gada no valsts budžeta finansē pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus, aptaujā aptuveni 50% pedagogu norādījuši, ka pēdējo trīs gadu laikā nav apmeklējuši kursus/mācības, kuru tematika būtu saistīta ar IKT jomu. 2020. gadā pedagogu digitālās pratības pilnveidei papildus piešķirti 500 000 eiro. Ministrija ir sagatavojusi profesionālās kompetences pilnveides digitālo prasmju tematiku, kursu īstenošana tiešsaistes formā uzsākta 2020. gada rudenī. Pedagogu digitālās pratības pilnveide sekmēs arī attālināta mācību procesa organizēšanas iespējas.
Plānots arī izveidot starpinstitucionālu darba grupu, kas veiks plašāku analīzi par pašvaldību finansējumu izglītībai un kopējo līdzekļu izlietojumu katrā konkrētā izglītības iestādē, kā arī strādās pie pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveides. Plānots, ka pilnveidotais modelis stāsies spēkā 2022./2023. mācību gadā.
