Foto: DELFI
Jaunie fotoradari Latvijā darbojas jau ilgāk nekā mēnesi, un Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš ir gandarīts. Pēc viņa domām, ierīces jau pašlaik ir sevi attaisnojušas un pozitīvi rezultāti gaidāmi arī ilgtermiņā, ceturtdien raksta laikraksts "Neatkarīgā".

"Šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērno gadu, bojā gājušo skaits pieauga par 69%, un, lielā mērā pateicoties fotoradariem un sabiedrības diskusijām, mums izdevās šo skaitu novembrī samazināt. Ņemot vērā pirmos rezultātus, varam secināt, ka, realizējot visu projektu, varētu sasniegt tos mērķus, ko sev esam nosprauduši. Proti, panākt, ka 2013. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu, bojāgājušo skaits būtu par 75% mazāks," saka Zivtiņš.

Kaut arī kopaina satiksmes drošībā ir laba, arī šā gada decembrī, salīdzinot ar pērno gadu, bojāgājušo skaits palielinājies par 80% – pagājušajā gadā nomira 5, bet šogad jau 9 cilvēki. Zivtiņš norāda, ka pārsvarā tie ir gājēji, kuri nav nodrošinājušies ar atstarotāju un iet pa nepareizo brauktuves pusi.

Kvītis par līdzšinējo fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem transportlīdzekļu turētāji (īpašnieki) parasti saņēma vienas līdz divu nedēļu laikā. Līdz ar jauno fotoradaru ieviešanu termiņš pagarināts – atbilstoši administratīvo pārkāpumu kodeksam soda kvīti automašīnas īpašniekam jāizsūta četru mēnešu laikā kopš pārkāpuma fiksēšanas brīža. Tomēr arī pašlaik kvīti nogādā auto saimniekam vidēji divu nedēļu laikā, norāda Zivtiņš. Savukārt sods jāsamaksā 30 dienu laikā no pavēstes saņemšanas brīža.

"Visos gadījumos piemēro minimālo naudas sodu. Gadījumā, ja pārkāpumu fiksē inspektors, tad lieta ir cita – tad viņš izvērtē visus par un pret. Gadās, ka cilvēks policijas redzeslokā par ātruma pārsniegšanu nonāk jau 20. reizi, un tad, protams, uzliks lielāko naudas sodu, bet par pārkāpumiem, kurus fiksē mehāniskie līdzekļi, sods ir mazākais no iespējamā," stāsta Zivtiņš.

Gadījumā, ja autovadītājam radušās šaubas par to, vai sods uzlikts pamatoti, vai gribas pārbaudīt – ir vai nav fotoradars fiksējis pārkāpumu, šo informāciju iespējams uzzināt VP Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības birojā. Ja šoferis zvanīs dažas stundas pēc iespējamā pārkāpuma, birojā šīs informācijas visticamāk nebūs, birojā tā nonāk vidēji vienas vai divu dienu laikā.

Zivtiņš laikrakstam atzīst, ka daļa iedzīvotāju ātruma mērīšanas ierīces joprojām uztver ar nepatiku, taču tik ekstrēmi gadījumi kā Daugavpilī, kur uz fotoradaru tika šauts, vairs nav reģistrēti. Pagājušajā nedēļas nogalē kāds vīrietis centies ierīcei iespert ar kāju, taču, pēc policijas novērojumiem, šādi gadījumi nenotiek masveidā. "Šādi izgājieni draud ne tikai ar administratīvo pārkāpumu, tāpēc ieteiktu tā nedarīt un nebojāt savu CV," saka Zivtiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!