Naudas trūkuma dēļ kā privātās partnerības projekts īstenotais fotoradaru iegādes process nebija pareizs, tāpēc tagad neapmierināta ir gan sabiedrība, gan pati policija, intervijā izdevumam "Lietišķā Diena" atzīst Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
"Process nav organizēts pareizi, sabiedrības atbalsta nav, un arī attiecībā uz rezultātu man atliek cerēt, ka ar laiku situācija būs labāka," atzinis Zivtiņš, norādot, ka problēma bijusi šo radaru ieviešanas mehānismā jau pašā sākumā – "brīdī, kad valdība pateica, ka šim pasākumam naudas nav".
"Tātad bija jāizdara viss iespējamais, lai ieviestu šo procesu bez naudas – cita varianta nebija. Šobrīd mēs esam situācijas ķīlnieki. Redz, kā sanāk..." atzinis Zivtiņš.
Raksturojot grūtības sadarbībā ar fotoradaru ieviesējiem uzņēmumu "Vitronic Baltica", Zivtiņš atzinis, ka, tā kā firma strādā tikai uz līguma pamata, "viņi nepakļaujas nekādai disciplīnai, nekādai subordinācijai un tamlīdzīgām lietām". "Un viņi ir neapmierināti, kad lieku viņiem kaut ko darīt. Viņiem ir cilvēciskais faktors. Ja es viņiem saku, ka ir jābūt konkrētās vietās un jāstrādā noteiktu laiku, dzirdu atbildes – a man te cilvēks slims, a man te vēl kaut kas... Man kā policistam attiecībā uz viņiem nav arī nekādu ietekmēšanas līdzekļu," sūrojas Prevencijas pārvaldes priekšnieks, atzīstot, ka "rezultātā neviens nav apmierināts – ne tie, kurus es spiežu strādāt tikpat dzelžaini, kā tas ir policijā – ja es pasaku, ka ir jāstrādā, tad tā arī notiek, – ne arī sabiedrība, kas saskata savas problēmas".
Zivtiņš ir neapmierināts arī ar fotoradaru ieviešanu, norādot, ka "mūsu mērķis bija sākt strādāt ar radariem visā Latvijas teritorijā, un tikai tad tas viss var dot savu pozitīvo rezultātu". "Skaidrs, ka Rīga ir metropole, šeit daudzi brauc strādāt, te ir visvairāk iedzīvotāju, šeit ir visvieglāk operēt ar policijas spēkiem. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums sākt tieši ar Rīgu," izdevumam stāstījis Zivtiņš.
Taču vienlaikus viņš uzsver, ka "sākotnēji jau viss bija domāts citādāk – nebija plānots, ka sāksim strādāt tikai un vienīgi ar pārvietojamajiem fotoradariem", norādot, ka "tas pēc būtības ir nepareizi". "Bijām ieplānojuši, ka sāksim strādāt ar stacionārajiem fotoradariem, un tikai pēc tam kāda daļiņa katrā konkrētajā posmā nāktu klāt pārvietojamie radari. Bet dzīve ieviesa savas korekcijas – vispirms naudas problēmas, tad vēl kaut kas. Turklāt dabūju cilvēkus, kuriem nevaru dot pavēles," "Lietišķajai Dienai" stāsta Zivtiņš.
Policijas pārstāvis uzsver, ka policijas kapacitāte satiksmes uzraudzībai ir krietni kritusies, tāpēc "mums ir nepieciešami tehniskie līdzekļi". "Nevaram apstāties tikai pie fotoradariem, kas kontrolē ātrumu – mums ir jāiet tālāk. Šobrīd jau sākam analizēt, kādi varētu būt varianti, lai ieviestu citus tehniskos līdzekļus – runa ir par sarkanās gaismas kontroli krustojumos, pie dzelzceļa pārbrauktuvēm un gājēju pārejām, kā arī par sabiedriskā transporta joslas kontroli," stāstījis Zivtiņš.
Viņaprāt, no valstiskā viedokļa labākais variants, kā finansēt šos pasākumus, ir, ka to dara privāta kompānija, bet tai netiek noteikts procents no soda naudām, bet gan valsts attiecīgajam uzņēmumam katru mēnesi samaksā noteiktu summu – šāda sistēma jau darbojas Lietuvā. Nauda tam varētu tikt ņemta no tiem pašiem fotoradaru ieņēmumiem. "Skaidrs, ka tādu modeli, kāds ir izveidojies attiecībā uz esošajiem fotoradariem, atkārtot vairs nedrīkst," uzsver Zivtiņš.
Jau ziņots, ka no jannvāra uz Latvijas ceļiem ātruma pārkāpumus fiksē vēl 15 pārvietojamie fotoradari, un kopumā ātruma pārkāpējus ķer jau 34 mobilie fotoradari. Kopumā līgums paredz ieviest Latvijā 160 fotoradarus.Sākotnēji daļu jauno fotoradaru bija iecerēts izvietot jau pērn oktobrī, bet iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ to nebija iespējams izdarīt, tādēļ policija ar fotoradaru piegādātājiem vienojās par mēnesi pagarināt līguma izpildes termiņu.
Tāpat aizkavējusies arī stacionāro fotoradaru uzstādīšana, un pašlaik darbu izpildei noteikts termiņš 20.maijs.
Saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem fotoradarus piegādā un uzstāda trīs juridisko personu apvienība, kurā iekļauta AS "Vitronic Baltica", vācu kompānija "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme" un SIA "Komerccentrs DATI grupa".