ZM būs jāvērtē 'atkāpes' 'Latvijas Valsts mežu' vadības atlasē

2022. gada jūlijā tapa zināms, ka LVM padome ārkārtas sēdē apstiprināja jauno uzņēmuma valdi, LVM valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot bijušo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju Pēteru Putniņu. Vēlāk Latvijas Radio vēstīja par bažām saistībā ar Putniņa un LVM valdes locekļa amatā ieceltā Toma Reiziņa atbilstību konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ.

Pārsteigumu par Putniņa kandidatūru pauda nominācijas komisijas locekle, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Taču uzņēmuma padomes vadītājs Edmunds Beļskis uzsvēra, ka līdz ar kandidātu kompetenču novērtējumu esot izšķetināti arī iespējamie kandidātu reputācijas riski. Auziņa-Melalksne atzinusi, ka personīgi viņai LVM padomes virzītā Putniņa kandidatūra esot bijis "liels pārsteigums".

2022. gada augustā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdeva PKC "veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem".

PKC portālu "Delfi" informēja, ka KPMG ir noslēgusi izvērtējumu par valsts kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu nominācijas procesa norises atbilstību normatīvajam regulējumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem. Auditorkompānija izvērtējumā par LVM nekonstatēja nominācijas procesa regulējošo normu pārkāpumus, tomēr tika konstatētas "atkāpes no PKC nominācijas vadlīniju ieteikumiem un rīcība, kas ietekmējusi amatu konkursu rezultātus".

No PKC sniegtās informācijas izriet, ka KPMG konstatējis, viņuprāt, sašaurinātu kandidātu atlases prasību noteikšanu, jo amata kandidātiem noteiktas obligātas kompetences jomas, kas praksē kopumā nav bieži sastopamas vai arī noteiktā obligātā darba pieredze kandidātam ir ļoti specifiska.

Tāpat KPMG ievērojis tendenci, ka nominācijas komisijas locekļu, kas attiecībā pret kapitāldaļu turētāju bija pakļautības attiecībās, piešķirto punktu skaits kandidātiem ir līdzīgs, vienlaikus ievērojami atšķīrās no neatkarīgo nominācijas komisijas locekļu vērtējuma.

LVM valdes atlases procesa izvērtējumā arī konstatēts, ka atsevišķi nominācijas komisijas locekļi rosinājuši diskusiju par atsevišķu kandidātu reputāciju un komisijas loceklis lūdzis dokumentēt atšķirīgu viedokli par viena kandidāta reputācijas vērtējumu.

Tāpat KPMG secinājusi, ka atlases komisiju sēžu protokolos iekļautā informācija ne visos gadījumos ir pietiekama, lai izdarītu secinājumus par notikušajām diskusijām, piemēram, reputāciju, vērtējumu atšķirībām, jo viedokļu apmaiņa netiek detalizēti dokumentēta komisijas sēžu protokolos.

Izvērtējumā arī norādīts, ka, noslēdzot konkursu un virzot kandidātus nominācijas procesa ierosinātājam, nav noteikta punktu skaita robeža, pie kuras tiktu uzskatīts, ka kandidāti ir pietiekami kompetenti tālākai virzīšanai.

PKC izmantos KPMG izvērtējuma ieteikumus, sagatavojot nepieciešamos uzlabojumus normatīvajos aktos attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu norisi.

Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt PKC uzdevumā tapušo KPMG ziņojumu par LVM valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību.

LVM padomes priekšsēdētājs ir Edmunds Beļskis, bet viņa vietnieks – Aivars Tauriņš. LVM padomes locekļu amatus ieņem Rinalds Muciņš un Kaspars Ozoliņš.

Savukārt LVM valdes priekšsēdētājs ir Pēters Putniņš, bet valdes locekļu amatus ieņem Toms Reiziņš, Jānis Stankevičs un Jānis Lapiņš.

Patlaban nav pieejami dati par LVM saimniecisko darbību 2022. gadā, bet 2021. gad uzņēmums noslēdza ar 405,3 miljonu eiro apgrozījumu un 111,5 miljonu eiro peļņu.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs paziņojumā medijiem pauž, ka KPMG izvērtējums "apstiprina bažas par apšaubāmo praksi, kādā notikusi uzņēmuma amatpersonu atlase".

"Ņemot vērā identificētās kļūdas, jāvērtē amatpersonu atbildība, kas organizēja atlases procesus, jāpanāk, ka valdes un padomes locekļi ir ievēlēti godīgā un caurskatāmā veidā, kā arī valdībai tuvākajā laikā būtiski jāpilnveido valdes un padomes atlases kārtība, lai novērstu šādus atlases riskus nākotnē," uzskata Grafs.

Domājot par valsts kapitālsabiedrības vadītāju izraudzīšanās procesu, viņš rosina valdībai pārskatīt prasību definēšanu kandidātiem, nosakot, ka tās apstiprina tikai pēc konsultācijām ar nominācijas komisiju, turklāt lēmumam par prasībām jābūt vienprātīgam. "Tas ļautu izvairīties no situācijām, kad prasības ir pielāgotas "vajadzīgajiem" kandidātiem un nominācijas komisijas šīs prasības nevar izmainīt," saka grafs.

Tāpat rosināts arī uzņēmumu vidēja līmeņa vadītājiem nodrošināt iespēju kandidēt uz valdes locekļa amatu, jo bieži noteiktās prasības šādu situāciju nepieļauj. Papildus šī brīža regulējumam, kas paredz profesionālo zināšanu un pieredzes dažādību, regulējums būtu paplašināms arī ar prasmju un kompetenču kombināciju efektīvai lēmumu pieņemšanai, izglītības dažādību, kā arī abu dzimumu pārstāvību valdēs un padomēs.

Ja nominācijas komisijai jāvirza ievēlēšanai amatā vairākus kandidātus, Grafs iesaka, ka šim lēmumam jābūt vienprātīgam, kā arī jāparedz kolektīvais veto no "ārējiem" nominācijas komisijas locekļiem par konkrētu amatpersonu ievēlēšanu. "Tas ļautu izvairīties no riskiem, kad amatos nokļūst personas ar reputācijas riskiem vai bažām par atbilstību izvirzītajām prasībām, kā arī tas ļautu ierēdņiem izvairīties no nepamatota politiskā spiediena," sacīja eksperts.

Tāpat viņš rosina noteikt regulējumu par lēmumu pieņemšanu pēc nominācijas komisijas darba pabeigšanas, ja tiek virzīti vairāki kandidāti uz vienu amatu. "Skaidrs regulējums ļautu pilnībā izsekot visiem atlases procesa posmiem līdz valdes vai padomes locekļa ievēlēšanai, kā arī būtu iespējams izvairīties no reputācijas un publicitātes riskiem, kas saistīti ar atlases procesa godīguma apšaubīšanu," tā Grafs.