Tas, ka Latvijā atšķirībā no citām reģiona valstīm nav konstatētas problēmas saistībā zemākas kvalitātes pārtikas piegādi, varētu būt skaidrojams ar citas metodoloģijas izvēli pārtikas produktu izpētē, pieļāva Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Viņa sacīja, ka ZM jau ir lūgusi Eiropas Komisijai (EK) sniegt informāciju par to, ar kādu metodoloģiju citās reģiona valstīs ir pētīta tur pieejamo produktu atbilstība citviet Rietumeiropā tirgotajiem, lai metodoloģijas varētu salīdzināt un lemt par tālāko rīcību.
PVD ģenerāldirektors Māris Balodis teica, ka PVD ir EK ir nosūtījis veikto izmeklējumu rezultātus, kas ikvienam ir pieejami arī PVD tīmekļa vietnē. PVD iepriekš publiski ir paudis, ka atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pārtikas nekaitīguma, drošuma un marķējuma jomā.
"Kamēr ES nebūs vienoti standarti konkrētiem pārtikas produktiem, mēs nevarēsim runāt par pārkāpumiem un problēmām, jo šobrīd, no normatīvā regulējuma viedokļa, uzņēmumi, izmantojot dažādas izejvielas dažādām valstīm paredzētu vienu un to pašu produktu ražošanā, neko nepārkāpj. Līdz ar to, uzraudzības dienesti tos nevar saukt pie atbildības," skaidroja Balodis.
Viņš piebilda, ka PVD arī iepriekš ir uzsvēris, ka pārtikas produkti visās valstīs būtu jāpēta pēc vienotas sistēmas, izmantojot vienotu metodoloģiju, jo tikai tad dažādu valstu iegūtie rezultāti būs salīdzināmi un izdarāmi vērā ņemami secinājumi.
Vienlaikus Balodis pastāstīja, ka Eiropas Komisija (EK) patlaban nodarbojas ar vienotas metodoloģijas izstrādi pārtikas produktu izpētei, kam ir piešķirts finansējums.
Kā ziņots, Lietuvas parlamentā oktobrī tika izveidota īpaša komisija, kurai uzdots noskaidrot, kādēļ atšķiras Lietuvā un citās ES valstīs tirgoto viena zīmola pārtikas preču sastāvs, vai tādējādi netiek pārkāptas patērētāju tiesības un vai tajā nav konstatējamas negodprātības pazīmes. Paredzēts, ka šis darbs komisijai jāpaveic līdz 10. martam. Šādu izmeklēšanu tika nolemts sākt, kad Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta veikts pētījums uzrādīja atšķirīgu viena un tā paša zīmola pārtikas preču sastāvu 23 no 33 pārbaudītajām Lietuvā un Vācijā tirgotām precēm. Tikmēr šīs produkcijas ražotāji apgalvo, ka tādas pretenzijas neesot pamatotas un dažādos tirgos vienkārši atšķiroties pircēju gaume.
ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis piektdien paziņojis, ka nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām ES dalībvalstīm. "Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka problēmas ir visā ES," Andrjukaitis piektdien sacījis, tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo jautājumu. "Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm."
Vienlaikus viņš informēja, ka Latvija paziņojusi par to, ka tai nav problēmu saistībā ar zemākas kvalitātes pārtikas piegādi, kas, iespējams, skaidrojamas ar citādākas metodikas izvēli nekā, piemēram, Lietuvā.
Latvijā pārbaudi veica PVD, konstatējot nebūtiskas atšķirības starp Latvijā pieejamajiem importa pārtikas produktiem un tādiem pašiem citās valstīs. PVD pārbaudījis kopumā 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus. PVD pēc produktu marķējuma salīdzināšanas konstatējis to, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas - dārgākas un lētākas. Tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, PVD nav konstatējis.
Ņemot vērā, ka PVD konstatējis nebūtiskas atšķirības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzina, ka nav pamata sākt negodīgas komercprakses lietu.
EK prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs.
