Kā ziņots, Rīgas dome uzskata: lai ierobežotu jaunu klaiņojošu dzīvnieku koloniju veidošanos, ir jāveic labojumi Ministru kabineta noteikumos par mājdzīvnieku reģistrācijas kārtību, saīsinot pārejas periodu, kad jāsāk obligāti reģistrēt mājdzīvniekus. Patlaban galējais datums noteikts 2016.gada 1.jūlijā.
"Ministrija ir lietas kursā par Rīgas domes ieteikumu. Patlaban tiek izskatīta šāda iespēja un lēmums būs atkarīgs no budžeta iespējām," sacīja Muceniece.
Kā norādīja ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga, jau kopš 2011.gada 1.jūlija iedzīvotājiem ir iespēja reģistrēt suni valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs".
"Jāņem vērā, ka līdz šī gada 1.jūlijam visiem suņiem, kas piedalās izstādēs vai uz laiku tiek izvesti ārpus valsts, ir jābūt implantētai mikroshēmai jeb čipam un tiem jābūt reģistrētiem datubāzē," sacīja Kronenberga.
Viņa arī akcentēja, ka par klaiņojošu suņu kolonijām atbildīga attiecīgā pašvaldība.
"Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu klaiņojošu dzīvnieku koloniju veidošanās nav pieļaujama. Pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto, bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu," sacīja ZM pārstāve.
Kā "Nozare.lv" pārliecinājās Lauksaimniecības datu centra mājaslapā, līdz 27.janvārim reģistrēti 54 suņi. No tiem 14 - bezšķirnes suņi, 16 - bīstamie suņi, 22 - dienestam robežsardzē apmācīti suņi, bet divi - neredzīgo cilvēku pavadoņi.