Žogam un Latvijas-Krievijas robežjoslas iekārtošanai plāno tērēt 17 miljonus eiro
Foto: LETA

Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, pastāstīja Valsts robežsardzes (VRS) Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai ierīkotu robežu, ticis izsludināts konkurss par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, un 5.augustā noslēgta vispārīgā vienošanās par robežas ierīkošanu par 17 494 554 eiro. "Atkarībā no valsts budžeta pieejamības tiks slēgti būvdarbu līgumi, nosakot attiecīgās darbu daļas apjomu, izpildes termiņus, summu un apmaksas nosacījumus. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam," uzsvēra Pozņaka.

Būvprojekta īstenošana nodrošinās ES ārējās robežas neaizskaramību, kā arī kontrabandas un nelegālās migrācijas ierobežošanu, kas savukārt kopumā veido arī Latvijas ekonomisko stabilitāti, atzīmē robežsardze.

Būvprojekts aptver visu Latvijas un Krievijas valsts robežu, tas ir strukturēts atbilstoši VRS darbības specifikai, vērtējot pārkāpumu iespējamību. Būvprojekts paredz izveidot koka konstrukcijas laipas, tostarp laipas uz polimērmateriāla pontoniem, patruļtakas ierīkošanu, caurtekas uz vietējas nozīmes grāvjiem un lielākām ūdens tecēm, stiepļu žogu izbūvi noteiktos robežas posmos, vērtējot pārkāpumu iespējamību, pēdu kontroles joslu un citus pasākumus.

Latvijas robeža ar Krieviju ir 270 kilometrus gara. Kā skaidroja Pozņaka, žogs tiks ierīkots robežkontroles punktu tuvumā un tajās vietās, kur ir augstākie riski robežu šķērsot, tiesībsargiem to nepamanot. "Tas, piemēram, attiecas uz sēņotājiem un ogotājiem, kuri, meklējot meža veltes, var nejauši iemaldīties aiz robežas," norādīja Pozņaka. VRS vēl veiks aprēķinus, taču žogs "nebūšot simtiem kilometru" garš.

Pozņaka norādīja, ka tehniskajam aprīkojumam un tehnoloģiju atjaunošanai būs nepieciešams vēl papildu finansējums.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) pagājušajā nedēļā Latvijas Radio atzina, ka Latvija "simtprocentīgi nevar nosegt robežu". Ja žogi nebūs nodrošināti ar atbilstošām tehnoloģijām, tad tie nevarēs aizturēt nelegālo imigrantu plūsmu, norādīja ministrs.

"Pirmkārt, jānodrošina pietiekami plata robežjosla, lai robežsargiem nevajadzētu pārvietoties pa džungļiem, bet varētu pārvietoties ar kvadricikliem un operatīvi reaģēt. Tāpat jānodrošina atbilstošas tehnoloģijas, piemēram, sensori, un tad nelegālo robežas šķērsotāju skaits tiks novests līdz minimumam," uzsvēra Kozlovskis.

Kozlovskis norādīja, ka Valsts robežsardzes praktiskā sadarbība ar Krievijas pusi politiskās situācijas dēļ ir nedaudz pasliktinājusies.

Arī Igaunijas policijas un robežapsardzības departaments cīņai ar robežpārkāpējiem plāno vismaz divas trešdaļas sauszemes robežas ar Krieviju nosegt ar divarpus metrus augstu žogu, savā tīmekļa vietnē nesen ziņoja laikraksts "Postimees".

Tāpat Ungārijas konservatīvā valdība sākusi celt dzeloņstiepļu žogu uz robežas ar Serbiju, lai pilnībā to noslēgtu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Igaunija Krievija Rihards Kozlovskis Ungārija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form