Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien publiskos sava galaziņojuma projektu, kurā vērsta uzmanība uz vairākām nepilnībām, tostarp par nenormālu nosaukta situācija, ka jaunajam būvniecības regulējumam nepieciešama virkne uzlabojumu.
Nepilnības atklātas arī būvmateriālu tirgus uzraudzībā un iepirkumu jomā, kur zemākās cenas principa dēļ tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu. Tāpat tiek rosināts arī piešķirt pašvaldībām tiesības atteikt ēku būvniecību ētisku apsvērumu dēļ, liecina komisijas galaziņojuma projekts.
Komisija galaziņojuma projektu plāno skatīt sēdē 24. augustā, un plānots, ka ar vienu sēdi projekta izskatīšana neaprobežosies - tam būs nepieciešamas vairākas sēdes. Paredzēts, ka katrā sēdē tiks izskatīts atsevišķu jautājumu bloks – uzlabojumi būvniecībā, gatavība ārkārtas situācijās un citi.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki. Aprīļa vidū prokuratūra tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas lietā sāka kriminālvajāšanu un uzrādīja apsūdzības astoņām personām.
Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kādi, komisijas skatījumā, uzlabojumi varētu būt nepieciešami, ja galaziņojumu atbalstīs nepieciešamais deputātu skaits.
Tā kā sabiedrībā pastāv viedoklis, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana ir bijusi pārāk gausa, komisija izvērtējusi, cik šāds apgalvojums ir pamatots. Komisija izvērtējusi gan policijas sniegto, gan publiski pieejamo informāciju, un tās slēdziens par izmeklēšanas ilgumu ir "piesardzīgi nogaidošs".
"Ņemot vērā Zolitūdes traģēdijas krimināllietu apjomu, kā arī nepieciešamību pēc kvalitatīva, juridiski korekta ekspertīzes atzinuma, pašreizējā kriminālprocesa stadijā, komisijas ieskatā, nav pamata pārmest policijai krimināllietu pārāk ilgu izmeklēšanu," teikts ziņojumā.
Komisija norāda – lietas izmeklēšanā tika iesaistīti ievērojami finansiāli un cilvēku resursi. "Sākotnēji tika izveidota izmeklētāju grupa 47 cilvēku sastāvā, dažbrīd izmeklēšanā vienlaikus strādāja pat 100 policijas darbinieku. Izmeklēšanas darbības notikuma vietā tika veiktas 249 dienas," teikts ziņojumā.
"Ja policija būtu pakļāvusies sabiedrības un politiķu spiedienam, pastāv liela iespējamība, ka šāda sasteigta izmeklēšana varētu beigties ar fiasko tiesā," minēts ziņojumā, kurā arī piebilsts: komisija par izmeklēšanas kvalitāti varēs spriest tikai pēc tiesas procesa noslēguma.
Valsts būvinspekcija tika likvidēta ekonomiskās krīzes laikā, lai ietaupītu valsts budžeta līdzekļus. Grozījumi Būvniecības likumā, ar kuriem tika likvidēta Valsts būvinspekcija, tika pieņemti 2009. gada jūnijā.
Lai arī būvinspekcijas likvidācija tiek pamatota gan ar funkciju dublēšanās novēršanu, gan līdzekļu ietaupīšanu, komisijas ieskatā Valsts būvinspekcijas likvidācijas mērķis bija steidzama nepieciešamība ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nerēķinoties ne ar ko.
"Funkciju dublēšanās novēršana tika izmantota vien kā papildus arguments, kuram nebija izšķirošas nozīmes,"teikts ziņojuma projektā.
Komisijas ieskatā, Valsts būvinspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību.
"Par Valsts būvinspekcijas likvidāciju solidāra atbildība ir jāuzņemas 9.Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, bet it sevišķi Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīgā par būvniecības jomu, iniciēja Valsts būvinspekcijas likvidāciju," minēts ziņojumā.
Līdz ar secinājumiem ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju komisijas gala ziņojumā minēts, ka Saeimas Kancelejas ietvaros beidzot būtu jāizveido dienests, kura pienākums būtu apkopot informāciju un veikt analīzi likumdevēja darba kvalitātes uzlabošanai.
Šī analīze ietvertu pirmslikumdošanas (ex ante) un pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmu. "Tas gan uzlabotu likumprojektu izstrādātāju darba kvalitāti, gan palielinātu likumdevēju atbildību par pieņemto tiesību normu efektivitāti," minēts ziņojumā, skaidrojot, ka šāda likumdošanas analīzes dienesta izveide stiprinātu Latvijas parlamentārismu un novērstu valstiskus riskus un traģēdijas.
Tāpat likumdošanas analīze uzlabotu varas dalīšanas sistēmu un mazinātu ierēdniecības/birokrātijas ietekmi uz tautas ievēlētu tās priekšstāvju lēmumiem.
Jāpiebilst, ka ideja par šāda dienesta izveidošanu nav jauna – par to tika spriests jau 11. Saeimā, taču vēlāk iecere tika nobremzēta.
Vērtējot esošo būvniecības regulējumu, galaziņojumā klāstīts, ka jaunais regulējums daudz kritizēts, turklāt Ekonomikas ministrija arī tagad izstrādājusi grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos un Ēku būvnoteikumos, ar kuriem tiks risināta daļa no jaunā regulējuma neprecizitātēm un problēmām. Tiek gatavoti arī grozījumi noteikumos par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu u.c..
"Kaut gan jāatzīst, ka Ekonomikas ministrija strādā, lai jaunā regulējuma problēmas novērstu un pamazām sakārtotu būvniecības vidi, tomēr komisijas ieskatā tā ir nenormāla situācija, ka tikai vēl nesen pieņemtam regulējumam ir nepieciešami būtiski sistēmiski uzlabojumi," atzīts parlamentārās izmeklēšanas ziņojumā.
Ja deputāti šo ziņojumu atbalstīs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai būs jāizstrādā Būvniecības likuma grozījumi, nosakot, arī būvju ekspluatācijas drošums ir mērķis, kas ar likumu ir jāsasniedz.
Tāpat Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija aicina Tautsaimniecības komisiju izvērtēt Rīgas pilsētas būvvaldes priekšlikumu izdarīt Būvniecības likumā grozījumus, piešķirot pašvaldībām tiesības aizliegt ierosināt vai turpināt būvniecību konkrētā zemes gabalā morāli ētisku apsvērumu dēļ.
Pašlaik būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti pašvaldībām nedod tiesības pieņemt lēmumu, kas aizliedz ierosināt vai turpināt būvniecību zemes gabalā morāli ētisku apsvērumu dēļ. "Sabiedrībā, bet it sevišķi Zolitūdes traģēdijā cietušo vidū, lielu sašutumu ir izraisījusi sabrukušā lielveikala ēkas īpašnieku vēlme pabeigt lielveikalam blakus esošo daudzdzīvokļu māju," skaidro komisija, uzsverot, ka būvniecība vietā, kur bojā gāja 54 cilvēki, ir necieņa pret traģēdijā cietušajiem.
Tāpat tiek rosināts noteikt būvprojektu ekspertīzes saturu, precīzi nosakot arī obligāti izdarāmos aprēķinus. Turklāt plānots noteikt arī būvprojekta autoru un būvprojekta ekspertīzes veicēju solidāru atbildību.
Komisija pievērsusi uzmanību arī vēsturisko ēku drošībai. "Latvijā ir virkne vēsturiski (pirms 20–30 un vairāk gadiem) uzbūvētu ēku, kuras tiek ekspluatētas, kaut arī pienācīgā kārtībā nav pieņemtas ekspluatācijā vai arī nav saglabājušies dokumenti, kas apliecinātu to pieņemšanu ekspluatācijā. Tādējādi rodas draudi sabiedrības drošībai, jo nav zināms, kā notikusi šo ēku būvniecība un vai to ekspluatācija šobrīd ir droša," skaidrots ziņojumā.
Tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijai tiek rosināts izstrādāt grozījumus Būvniecības likumā, uzdodot valdībai izstrādāt regulējumu vēsturiski uzbūvēto būvju ekspluatācijas drošuma pārbaudei.
Komisija izvērtējusi arī to, kā tiek pārbaudīti celtniecības materiāli. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2013. gadā pārbaudīja 243 būvizstrādājumus un 130 būvizstrādājumu modeļiem (53%) konstatēja neatbilstības normatīvo aktu prasībām.
Pērn PTAC pārbaudīja 582 būvizstrādājumus un 277 būvizstrādājumu modeļiem (47%) konstatēja neatbilstības normatīvo aktu prasībām.
"No būvobjektos pārbaudītajiem būvizstrādājumiem 150 būvizstrādājumu modeļiem nebija nodrošināta ražotāja sastādīta deklarācija, un tas liek secināt, ka būvdarbu dalībnieki nav pārbaudījuši būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības un to atbilstību projektā paredzētajam," klāstīts ziņojumā.
PTAC gada pārskatos apkopotie dati liecina, ka arī iepriekšējos gados veiktajās pārbaudēs konstatēti augsts pārkāpumu līmenis, bet uz būvmateriālu tirgus uzraudzības problēmām eksperti norādījuši jau agrāk. "Izmeklēšanas komisijas secinājums ir šāds: gan lielveikala celtniecības laikā, gan šobrīd būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma nenodrošina būvju drošumu," teikts ziņojuma projektā. Komisijas ieskatā, būtu jāveic virkne uzlabojumu.
Turklāt nav skaidrs, kas uzņemas galveno atbildību par neatbilstoša būvizstrādājuma iestrādāšanu būvē. Komisijas ieskatā Būvniecības likumā jānosaka, ka galvenā atbildība jāuzņemas būvdarbu veicējam (ģenerāluzņēmējam), tāpēc Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai ir jāpieņem attiecīgi grozījumi.
Tāpat jāpalielina PTAC kapacitāte būvizstrādājumu uzraudzības jomā, palielinot finansējumu ekspertīžu veikšanai un, iespējams, arī darbinieku skaitu, minēts ziņojumā.
Izvērtējot iepirkumu sistēmu, komisijas galaziņojuma projektā atzīts, ka, izvēloties pretendentu, kurš piedāvā zemāko cenu, jau "a priori" tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu.
Komisija ir vienisprātis ar Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centru un uzskata, ka Publisko iepirkumu likumā ir jāiestrādā regulējums, kas nepieļautu zemākās cenas dominēšanu.
"Jāveicina saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērija izvēle, lai izskaustu būvniecības iepirkumos zemākās cenas principu, kas rada nelabvēlīgus apstākļus kvalitatīva rezultāta sasniegšanai," teikts ziņojumā.
Ekonomikas ministrijai, sadarbojoties ar nozares speciālistiem, tiek rosināts izstrādāt vadlīnijas un kritērijus saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai, ņemot vērā ne vien cenu, bet arī būvdarbu izpildes termiņu, garantijas un defektu novēršanas laiku u.c.
Tāpat likumā ir jāpalielina iepirkuma procedūrā uzvarējušo uzņēmēju atbildība par būvdarbu izpildes kvalitāti.
Vērtējot glābēju darbu traģēdijas laikā, ziņojuma projektā norādīts, ka glābšanas darbi tika organizēti savlaicīgi, tomēr komisija ir konstatējusi, ka traģēdija ir atklājusi virkni trūkumu Latvijas civilās aizsardzības sistēmā, dienestu savstarpējās koordinācijas jomā.
Deputāti aicina gan parūpēties par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo atjaunošanu un jaunu būvniecību, gan jaunu speciālo transportlīdzekļu iegādi vai nomu.
Vērtējot veikalu darbinieku drošību, komisija, pievienojoties Latvijas Tirgotāju asociācijas viedoklim, rosina valdību izstrādāt vispārsaistošas vadlīnijas darbinieku rīcībai, saskaroties ar dzīvības un veselības apdraudējumu darbavietā.
Savukārt pašvaldību uzdevumi katastrofu seku novēršanas procesā būtu būtiski jāpalielina - komisija rosina precizēt kompetenču sadalījumu un hierarhiju starp valsts un pašvaldību iestādēm, konkretizējot pašvaldību tiesības realizēt operatīvos pasākumus ārkārtējās situācijās.
"Pašvaldībām būtu jāveido uzkrājumu fondi katastrofu seku likvidācijai, lai ārkārtējas situācijas pārvarēšanas dēļ nevajadzētu samazināt finansējumu to bērnudārziem, sociālajiem dienestiem u.c.," teikts ziņojumā.
Saskaņā ar ziņojumā secināto, pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka apsarga pienākumus un pilnvaras ārkārtas situācijām.
"Normatīvā līmenī ir jānosaka skaidra un vienveidīga apsargu rīcība trauksmes gadījumā sabiedriskās (publiskās) telpās, kur atrodas cilvēki, un apsargu obligāts pienākums būtu nekavējoties veikt cilvēku evakuāciju," uzsvērts ziņojumā.
Turklāt apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumā galvenais uzsvars tiek likts uz uzbrukuma atvairīšanas un aizturēšanas taktiku, kas nozīmē, ka līdzšinējā sertifikācijas sistēma ir nelietderīga, jo tā ir vien formāla un objektīvi neatspoguļo apsarga gatavību saviem pienākumiem.
