Gandrīz trīs gadus pēc lielveikala "Maxima" sabrukšanas Zolitūdē bojāgājušo tuvinieki un "Maxima Latvija" vienojušies par kompensācijas jeb, kā to izvēlas saukt uzņēmums, atbalsta izmaksu 100 tūkstošu eiro apmērā katra bojāgājušā ģimenei, intervijā portālam "Delfi" atklāj uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers un zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kas pārstāv lielu daļu no traģēdijā cietušajiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā kompānija cer izbeigt daudzās civilprasības, lai gan apzinās, ka ne visi piekritīs piedāvājumam. Gan Vilcmeiers, gan Gobzems vairākkārt uzsver, ka cietušajiem šī vienošanās nav saistoša – ja viņi to neuzskata par pietiekamu summu, viņi var turpināt uzturēt prasības tiesā.

Piedāvājums attiecas uz pilnīgi visu traģēdijā mūžībā aizgājušo tuviniekiem, tostarp arī glābējiem un to bojāgājušo ģimenēm, kas līdz šim tiesās nav vērsušies.

Jāpiebilst, ka Zolitūdes traģēdijā cietušie tiesās vērsušies arī pret būves līdzīpašnieku un attīstītāju "Homburg Zolitūde", savukārt krimināllietā uz apsūdzēto sola sēdušies ēkas būvnieki. Ar šīm pusēm nenotiek sarunas par izlīgumu.

Vilcmeiers: 2013. gadā notika briesmīga traģēdija, kuras sekas Latvijas sabiedrība joprojām izjūt ļoti smagi un kā rezultātā tika ierosinātas tiesvedības starp vairākām iesaistītajām pusēm. Ilgstošu pārrunu rezultātā mēs esam nonākuši pie kopēja risinājuma starp "Maxima Latvija", "Tineo" un pārstāvi lielākajai daļai cietušo Aldi Gobzemu par risinājumu, kura ietvaros, parakstot vienošanos, bojāgājušo ģimenes saņems maksājumu 100 000 eiro apmērā.

Šī vienošanās paredz, ka tiek izbeigtas visas pret "Maxima Latvija" un "Tineo" uzsāktās tiesvedības. Savukārt "Maxima" veic maksājumu 100 000 eiro apmērā katra bojāgājušā ģimenei, tuviniekiem, kas savā starpā vienojas un sadala [maksājumu].

Mēs šo jautājumu primāri esam uzsākuši [risināt] ar Alda Gobzema klientiem, bet tāpat tas ir prezentēts arī visu pārējo bojāgājušo tuviniekiem. Šis piedāvājums, šī vienošanās ir arī visu pārējo bojāgājušo ģimenēm, ko pārstāv citi advokāti.

Mēs esam diezgan gandarīti, ka kopīgā darbā ir izdevies rast risinājumu, kas ir piemērots visām iesaistītajām pusēm un kas palīdz izbeigt ilgstošo tiesāšanos, bet tajā pat laikā ļauj saņemt atbalstu, kas visām ģimenēm ir nepieciešams jau šobrīd.

Gobzems: Ievadam no savas puses varu pateikt divas tēzes. Pirmā no tām – uzņemoties Zolitūdes traģēdijā cietušo aizstāvību, es devu zināmus solījumus gan saviem klientiem, gan sabiedrībai, un jāsaka, ka ar šādas vienošanās panākšanu es šo savu solījumu esmu izpildījis. Otra tēze ir tā, ka ir jāatceras, ka Zolitūdes traģēdijas lieta ir apjomīgākā, sarežģītākā Latvijas tieslietu vēsturē, līdz ar to panāktā vienošanās arī [atstās] Latvijas tieslietu vēsturē ļoti nozīmīgu zīmogu. Tā ir sarežģītākā vienošanās morālā kaitējuma lietās, kāda jebkad Latvijā ir bijusi, tā aptver ļoti apjomīgu iesaistīto pušu skaitu, un šī vienošanās paredz Latvijas tieslietu vēsturē nebijušus ārpustiesas risinājumus.

Tas bija sarežģīts darbs, salīdzinoši – arī kad mēs lietojam internetbanku, tas mums liekas vienkārši: nospied dažas pogas un paveic to funkciju, kas ir nepieciešama, bet, lai izveidotu šādu operētājsistēmu, jāiegulda liels darbs. Arī šajā gadījumā darbs pie vienošanās bija ilgstošs, bet konstruktīvs.

Ir ļoti būtiski uzsvērt, ka gan mani klienti, gan tās personas, kas nav mani klienti, ir tiesīgi brīvi izvēlēties, vai piekrist vai nepiekrist vienošanās saturam. Kas arī ir nebijis gadījums – šajā gadījumā "Maxima Latvija" ir saistīti šīs vienošanās izpildē, bet Zolitūdes traģēdijā cietušie var brīvprātīgi izvēlēties, un, ja kādam tas ir nepieņemams [piedāvājums], var nepiekrist.

Vienošanās izpilde jau ir uzsākta, es domāju, ka tas ir pats labākais, ko šajā sarežģītajā lietā es kā advokāts esmu varējis izdarīt.

Zolitūdes traģēdijā cietušo un 'Maxima' izlīgums: kurš un kā saņems daudzmiljonu kompensācijas
Foto: DELFI
Šī mācība ir bijusi ļoti smaga šobrīd “Maxima” pie pirmās balss atskaņošanas tiek veikta evakuācija un tikai pēc tam, kad skaidrs, ka ēka ir droša, tiek atvērts veikals. Andris Vilcmeiers

Vai šī vienošanās attiecas arī uz kompensāciju prasījumiem krimināllietā?

Gobzems: Vienošanās paredz atbalstu bojāgājušo ģimenes locekļiem neatkarīgi no tā, vai ir uzsāktas civilās tiesvedības vai izdarīti pieteikumi kriminālprocesa ietvaros, un neatkarīgi no tā, kā klienti ir cietušie. Būtībā mēs ar "Maxima Latvija" esam vienojušies, ka turpinām konstruktīvas sarunas arī par jautājumiem, kas skar fiziski cietušos. Bet, ņemot vērā to, ka tur katra situācija ir citādāka, ir jāizvērtē iespējamais atbalsta apmērs, jāizvērtē traumu smagums un tamlīdzīgi, šis darbs jau ir uzsākts, bet tas kādu laiku vēl turpināsies.

Un tomēr – kādas ir bojāgājušo ģimeņu saistības? Viņi, protams, atsauc prasības civillietās, bet kā tas ietekmē krimināllietas izskatīšanu?

Gobzems: Krimināllietas izskatīšanu pats par sevi tas neietekmē. Protams, krimināllietā visas puses ir ieinteresētas nonākt līdz tiesas nolēmumam. Ņemot vērā to, ka vienošanās ir zināms kompromiss, tad sadaļā, kas skar "Maxima Latvija", "Tineo" un [apsūdzēto "Maxima" darbinieci] Innu Šuvajevu, tad cietušajiem pieteiktie kompensāciju apmēri netiek uzturēti. Tie tiek uzturēti visās pārējās daļās un tiesvedības pret visiem pārējiem lietas dalībniekiem turpinās tieši tādā pašā režīmā, kā tas ir bijis līdz šim – gan attiecībā uz pieteiktajām kompensācijām, gan pieprasījumiem civillietās.

Ar cik prasītājiem šobrīd ir noslēgts izlīgums?

Gobzems: Es sestdien biju klāt cietušo kopsapulcē, kur cietušie vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka viņi vēlas lūgt respektēt viņu viedokli attiecībā uz to, lai netiktu izpausti ne to personu vārdi, kas piekritīs noslēgt vienošanos, ne to personu vārdi, kas atteiksies. Ņemot vērā to, ka tas ir ļoti sensitīvs jautājums, mēs vēlamies respektēt cietušo gribu attiecībā uz konkrētu skaitļu nenosaukšanu. Tomēr es varu pateikt, ka šis process ir sācies.

Kāda ir cietušo attieksme – tā viņiem šķiet tāda kompensācija, kam viņi ir gatavi piekrist, vai tomēr būs tādi, kas uzturēs prasības?

Gobzems: Kā jau teicu, tā ir pašu cietušo brīva izvēle. Ņemot vērā to, ka tas ir ļoti apjomīgs darbs, to nav iespējams finalizēt ne nedēļas, ne, es pat pieņemu, mēneša laikā. Tīri no vienošanās izpildes struktūras – tas ir sarežģīts pasākums. Gan es kā advokāts, protams, respektēšu savu klientu viedokli šajā jautājumā, gan "Maxima Latvija" to respektēs.

Vilcmeiers: Protams, nevienu nevar piespiest pievienoties un parakstīt vienošanos vai nē. Mēs no savas puses tikai aicinām pievienoties tai vienošanās formai un izbeigt ilgstošo tiesāšanos, un saņemt atbalstu jau šodien. Tas arī šeit ir galvenais.

Gobzems: Es vēl gribētu piebilst, ka jāatceras – vienošanās rezultātā panāktais atbalsta apjoms salīdzinājumā ar līdzšinējo Latvijas tiesu praksi ir ievērojams, turklāt tas ir ārpustiesas ceļā. Tas varētu būt arguments, kādēļ liela daļa no cietušajiem – tas ir mans pieņēmums – varētu piekrist šādam risinājumam.

Zolitūdes traģēdijā cietušo un 'Maxima' izlīgums: kurš un kā saņems daudzmiljonu kompensācijas
Foto: DELFI
Mēs risinām jautājumu arī par atbalstu cietušajiem ugunsdzēsējiem, kas ir cēluši prasības tiesā, tostarp arī gadījumā, kad tiesa prasību noraidīja. Aldis Gobzems

Sākotnēji civillietās prasījumu summas bija grandiozas – tie bija vairāki miljoni. Līdz ar šo vienošanos prasījumu summa ir samazinājusies vairākkārtīgi. Kādā veidā jūs nonācāt pie šiem 100 tūkstošiem?

Gobzems: Tā kā vienošanās paredz, ka man kā cietušo pārstāvim ir tiesības turpināt visas procesuālās tiesvedību darbības gan civillietās, gan krimināllietā pret "Homburg Zolitude" un pārējām personām, tad minētie pieteikumi tiek uzturēti pilnā apmērā. Savukārt par summu – kā jau teicu, vienošanās ir kompromisu māksla, pie tāda kompromisa mēs esam spējuši abpusēji nonākt. Mums šķiet, ka tas bijis pieņemams risinājums, izejot no sarežģītās struktūras.

Vilcmeiers: Ir praktiski neiespējami novērtēt cilvēku dzīvību, un, protams, tam nevar pielikt cenu zīmi. Pārrunu laikā, meklējot optimālos risinājumus, mēs skatījāmies uz starptautisko un vietējo tiesu praksi līdzīgos gadījumos, un "Maxima Latvija", uzņemoties morālo atbildību, no savas puses darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk palīdzētu šiem cilvēkiem, izbeidzot mokošo tiesvedību procesu. Tālākais ir katra paša lēmums.

Ja pareizi saprotu, tad vienošanos ir jāapstiprina tiesai. Vai tā ir, un vai tiesa to ir apstiprinājusi?

Gobzems: Pašu vienošanos pavisam noteikti nav jāapstiprina tiesai, jo konkrētajā gadījumā ir atrasts citādāks juridiskais risinājums, kā tas tiek darīts. Civilprocesuāli tajās situācijās, kur vienošanās būs noslēgta, šajās lietās tiesvedība pret "Maxima" un "Tineo" tiks izbeigta. Tur būs procesuāls lēmums par tiesvedības izbeigšanu attiecīgajā daļā.

Jūs teicāt, ka sākta saistību izpilde. Vai tas nozīmē, ka pirmās kompensācijas ir izmaksātas? Kāda ir kopējā summa, no kuras "Maxima" nāksies šķirties?

Vilcmeiers: Pirmās vienošanās jau ir parakstītas, šobrīd tiek risināti procesuāli soļi. Jādomā, ka tuvākajā laikā pirmās ģimenes, kas būs parakstījušas vienošanās, saņems šīs summas.

Attiecībā uz kopējiem apmēriem – mēs zinām, ka bija 54 bojāgājušie. Uz pilnīgi visiem attiecas šis piedāvājums, tai skaitā arī uz ugunsdzēsējiem, kas gāja bojā. Nav grūti sarēķināt.

Gobzems: Attiecīgi arī cietušo sadaļā... Jūs noteikti esat piefiksējuši, ka ir tiesvedības, kur ir cietušie ugunsdzēsēji. Vienošanās paredz, ka mēs risinām jautājumus arī par cietušajiem ugunsdzēsējiem, kas ir cēluši prasības tiesā.

Arī gadījumā, kad tiesa prasību noraidīja?

Gobzems: Arī gadījumā, kad tiesa pirmajā instancē [prasību] noraidīja.

Vai jums ir līdzīgas sarunas arī ar citiem šajā lietā iesaistītajiem – "Homburg", būvniekiem?

Gobzems: Man jāsaka, ka vēsturiski, sākoties šim procesam nu jau gandrīz pirms trīs gadiem, es saviem procesuālajiem oponentiem piedāvāju risinājumu. Viens no kolēģiem, atļaušos viņa vārdu nesaukt, man palūdza konceptuāli [piedāvājumu] noformēt rakstveidā, ko es arī izdarīju. Pēc šādas darbības šī kolēģa klients vērsās pret mani Advokātu padomē ar sūdzību par to, ka es esmu ļoti neētiski rīkojies un mēģinājis situāciju atrisināt ārpustiesas kārtībā. Protams, šo absurdo sūdzību noraidīja, bet līdz ar to tajā brīdī sarunas ar citām iesaistītajām pusēm beidzās. Pagaidām.

Tomēr, kā teicu, tiesvedība turpinās, un es esmu gatavs savus klientus aizstāvēt arī turpmāk tajās robežās, kā es esmu klientiem solījis.

Atsevišķās civillietās tiek uzturēta prasība pret "Maxima", "Tineo" un "Homburg", bet ne pret būvniekiem. Kādēļ tā?

Gobzems: Tam ir zināma juridiska loģika, jo civillieta ir subjektīvo tiesību izlietošanas process. Katra persona cenšas panākt procesuāli labāku risinājumu, un šobrīd, lai panāktu klientiem pēc iespējas labāku rezultātu, tika izvēlēta šāda tiesvedības taktika, bet detalizētāk es, protams, nevaru par to stāstīt, jo mums turpinās tiesvedības un es nevaru atklāt, kādas citas procesuālas darbības pret oponentiem varētu tikt piemērotas nākotnē.

Gadījumā, ja kriminālprocesā tiesa atzīst, ka "Maxima" tomēr nav vainīga, vai uzņēmums var vērsties tiesā un izmaksāt izlīgumā izmaksātās kompensācijas un piedzīt tās no vainīgajām personām?

Vilcmeiers: Iespējams, bet mēs to noteikti negrasāmies darīt, tā kā šī ir rīcība no brīva prāta un labas gribas. Tādēļ mēs neprognozējam, ka mēs vērstos pret kādu sakarā ar vienošanos ar cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem.

Šīs vienošanās ietvaros jūs varētu izmaksāt 5,4 miljonus eiro, par kādu summu mēs runājam attiecībā uz cietušajiem?

Vilcmeiers: Nav panākta vienošanās par precīzām summām un apmēriem. Te mums ir jāstrādā pie precīza mehānisma, kur droši vien galvenā loģika būtu balstīta gūto traumu smaguma pakāpē. Tad, kad mums būs izstrādāts šāds risinājums, tad mēs arī plašāk informēsim sabiedrību. Šobrīd par to būtu priekšlaicīgi runāt, bet mums ir tāds nolūks, un mēs arī pārējiem [cietušajiem] izteiksim kopīgu vienošanās risinājumu.

Gobzems: Redzot, kā sarunas šajā laikā ir notikušas, man ir pamats uzskatīt, ka mēs pie šādas vienošanās attiecībā uz cietušajiem, kam ir fiziskas traumas, nonāksim. Apjoms ir tik milzīgs, ka to nav iespējams izdarīt vienā dienā un uzreiz.

Kāda proporcionāli ir "Maxima" un "Tineo" daļa šajā maksājumā?

Vilcmeiers: Pilnu maksājumu veiks "Maxima Latvija", jo, kā mēs zinām, "Maxima Latvija" un "Tineo" akcionāri ir saistīti savā starpā un "Tineo", atdāvinot savu vienīgo aktīvu Rīgas domei, kas bija nekustamais īpašums, praktiski ir pārtraukusi savu saimniecisko darbību un tikai piedalās tiesvedībās. "Maxima Latvija" ir krietni lielāks administratīvais resurss un arī mēs lielāku ieguldījumu devām šajās pārrunās un veicam šos maksājumus mūsu abu vārdā.

Vai varat vairāk pastāstīt, kā radās vienošanās? Kurā brīdī sarunas nonāca šādā gultnē?

Vilcmeiers: Es domāju, ka šeit svarīgākais ir rezultāts. Zolitūde bija Latvijas mērogiem nebijusi traģēdija, kurai praktiski neviens nebija gatavs, un bija vajadzīgs laiks, lai veiktu kaut kādas darbības kā krimināllietas izmeklēšana, parlamentārā komisija, civillietas un, protams, no mūsu puses. Mēs kā primāri svarīgāko uzskatījām palīdzēt tiem, kuri cieta traģēdijā, viņu bērniem. "Maxima Latvija" piedalījās ar savu līdzfinansējumu pabalstu izmaksāšanā gan darbiniekiem, gan bojā gājušo nepilngadīgajiem bērniem, un šobrīd esam nonākuši tik tālu, ka beidzot esam panākuši kopīgu, abpusēji izdevīgu vienošanos. Cietušo un bojā gājušo tuvinieki brīvi var izvēlēties –pievienoties vai nē.

Gobzems: Es varbūt vēl papildus gribu pateikt, ka principā būtiskākais ir gala rezultāts, kas šobrīd ir sasniegts. Mēs paši zinām, kurš ir atskaites punkts, kurā brīdī viss sākās. Pateicoties lielam abu pušu ieguldījumam, pacietībai un spējai sadarboties, ir panākts šāds risinājums sarežģītā, sāpīgā lietā, kur sekas diemžēl nav iespējams novērst, bet ir iespējams teiksim citādāk paraudzīties nākotnē. Vēlreiz ir jāuzsver, ka tas ir nebijis gadījums. Cietušajiem ir absolūti brīvas tiesības izvēlēties piekrist vai nepiekrist. Šajā ziņā tā, protams, ir nebijusi situācija Latvijas tieslietu vēsturē.

Vai var teikt, ka jūsu sadarbība ar "Maxima Latvija" un "Tineo" šajā gadījumā ir daudz labāka nekā, piemēram, "Homburg Zolitūde"?

Gobzems: Ar "Homburg Zolitūde" mēs turpinām tiesāties, un jūs noteikti zināt citus aspektus saistībā ar "Homburg Zolitūde", par kuriem es esmu izteicies. Tā kā šajā ziņā darbs turpināsies un nekas nemainīsies. Visas civilās tiesvedības, kas ir vairāk nekā 40, plus krimināllieta. Tas jau turpinās.

Ir pagājuši gandrīz trīs gadi kopš traģēdijas un pirmo prasību tiesā jūs iesniedzāt, ja es nemaldos, nedēļu pēc traģēdijas...

Gobzems: Principā decembrī tas notika, decembrī, jā...

Kādēļ tieši šobrīd šī vienošanās? Vai ir kas tāds krimināllietas izskatīšanas gaitā vai arestētie aktīvi, kas traucē saimniecisko darbību? Vai ir kādi apstākļi, kas pamudināja abas puses uz [vienošanos]?

Vilcmeiers: Abas divas puses ļoti labprāt šo vienošanos būtu panākušas jau ātrāk, tikai ir ļoti daudz apstākļu, faktoru, iesaistīto pušu, par ko jāvienojas. Tas nav vienas dienas darbs. Es domāju, ka abas divas puses ir ieguldījušas ļoti daudz un lielu darba apjomu. Mēs jau šobrīd, parakstot vienošanās, redzam tehniskās nianses, kas saistītas ar radiniekiem, kas parādās un paralēli ir jārisina. Nav universāla modeļa, kas dotu atbildes uz visiem jautājumiem. Aldis piedalījies pie parakstīšanām un zina, ka tas ir abu pušu labas gribas.. pie labas gribas iespējams to realizēt. Labā ticībā – nosauksim to tā.

Gobzems: Jā, nu šajā gadījumā tā ir tā būtiskākā lieta – jautājums par to, ka pēc šī garā procesa mēs esam spējuši par ļoti daudzām ļoti sarežģītām juridiskām niansēm nonākt pie zināma risinājuma. Katra šī nianse ir jāatrunā. Kā es teicu, vairāk nekā 40 civillietas, vairāki atbildētāji, krimināllieta, daudzas iesaistītās puses, ļoti liels cietušo skaits. Plus vēl jautājumi, kas saistīti ar dažādām radniecības pakāpēm un tamlīdzīgi. Vēl visi birokrātiskie jautājumi, kas šajā gadījumā ir milzīgs apjoms. Katram no attiecīgās vienošanās punktiem ir jābūt abām pusēm saprotamiem, viegli izpildāmam risinājumam. Tā kā tas arī ir prasījis laiku. Tas nebija tā, ka aizvakar atnācām, izdomājām – novienosimies.

Visas šīs vienošanās tiek parakstītas notariālā akta formā, lai arī notārs kā valsts amatpersona izstāsta visiem, kas paraksta vienošanos, tās saturu, tās sekas. Tātad tas viss ir ar notāru klātbūtni, un tas ir vēl viens papildu drošības garants, kas paredzēts cietušajiem.

Vai jūs turpināsit pārstāvēt cietušos, ja viņi atteiksies no šī piedāvājuma?

Gobzems: Man ka advokātam ir likumā noteiktas ļoti ierobežotas iespējas atteikties no saviem klientiem. Protams, tādas ir pie zināmiem gadījumiem. Ņemot vērā, ka cilvēkiem ir brīva izvēle, tad es domāju, ka tas nevarētu būt šķērslis turpināt uzsāktos procesus. Kā es norādīju, advokatūras likums paredz zināmus noteikumus, kad advokāts var izbeigt darba attiecības ar klientu pēc advokāta iniciatīvas. Jebkurā gadījumā mani klienti – viņiem jau vienmēr ir tiesības izvēlieties, vai viņi vēlas vai nevēlas ar mani sadarboties. Tātad paši klienti var izdarīt tādu izvēli – tāda viņiem bijusi vienmēr – katru dienu. Advokāta klienta attiecības ir uzticības attiecības.

Kriminālprocesā "Maxima" esošie darbinieki liecina, ka trīs gadu laikā "Maxima" ir uzlabojusi darba drošības un aizsardzības regulējumu un infrastruktūru. Līdz traģēdijai daži jautājumi par darba drošību un aizsardzību bijuši izplūduši, bet tagad šīs apmācības un instruktāžas ir gan teorētiskas, gan praktiskas. Varbūt varat pastāstīt, kādus uzlabojumus uzņēmums veicis šo trīs gadu laikā?

Vilcmeiers: Jā, tas tiesa. Mēs esam guvuši ļoti smagu mācību no šīs traģēdijas un, protams, "Maxima Latvija" ir ieguldījusi ļoti lielas pūles, lai arī pati mainītos, un strādājusi gan ar sevi, gan saviem darbiniekiem. Jā, papildu pirmais solis bija visu pārējo veikalu apsekošana, lai pārliecinātos, ka tie ir droši mūsu darbiniekiem un apmeklētājiem. Tāpat ir veiktas lielas investīcijas ugunsdrošības sistēmu sakārtošanā un uzlabošanā. Tāpat jūsu minētās apmācības – praktiskās un teorētiskās. Šī mācība ir bijusi ļoti smaga un mums ir svarīgi pieminēt, ka šobrīd, tas vēl bija pirms tika izmainīts likums, "Maxima" pie pirmās balss atskaņošanas tiek veikta evakuācija un tikai pēc tam, kad skaidrs, ka ēka ir droša, tiek atvērts veikals. Tādu praksi mēs joprojām piekopjam. Tā ka "Maxima" ir izdarījusi secinājumus un ir darījusi maksimāli daudz, la uzlabotu situāciju.

Svarīgi arī atzīmēt, ka Zolitūdes traģēdija ir nebijusi un diez vai varēja iedomāties, ka ēka, kas bija tikko nodota ekspluatācijā, saņemtas visas atļaujas un apstiprinājumi, saņēmusi arhitektūras balvas, varētu vienā dienā ņemt un sabrukt. Tas, protams, bija šoks visiem.

Kā ir ar darbinieku apstākļiem uzņēmumā? Jo tūdaļ pēc traģēdijas tika daudz diskutēts par uzņēmumu kā slikto piemēru darbinieku apstākļu ziņā. Arī Gobzema kungs diezgan daudz uz to ir norādījis.

Vilcmeiers: "Maxima" ir lielākais darba devējs Latvijā un, protams, mūsu darbinieki ir lielākais mūsu aktīvs, tāpēc pēc traģēdijas tika ieguldīts šo darba apstākļu un slodzes... Es neuzskaitīšu visu, kas tika izdarīts tīri aprīkojuma ziņā.

Varu apgalvot, ka vēl joprojām mēs strādājam pie tā, lai mūsu darbinieki saņemtu pienācīgu atalgojumu. Protams, vienmēr var gribēt saņemt vairāk, bet šeit ir svarīgi saprast, kas notiek tirgū, lai mūsu algas būtu atbilstošas. Tāpat mēs strādājam pie tā, lai mazinātu slodzi darbiniekiem. Latvijā cilvēku diemžēl nepaliek vairāk, cilvēki brauc projām un aizvien grūtāk ir atrast labu, kvalificētu darbaspēku. Šī problēma, protams, skar arī mūs, un tāpēc jo vairāk mēs rūpēsimies par saviem darbiniekiem, jo lojālāki viņi būs pret mums. Tas, ko es gribu atzīmēt, ir, ka es esmu pateicīgs mūsu personālam. Es gribu domāt, ka viņi ir novērtējuši šo ieguldījumu pēdējo trīs gadu laikā, un darbinieku rotācija un kadru mainība mums ir stipri samazinājusies.

Gobzema kungs, kāda, jūsuprāt, būtu tā summa pēc visu šo procesu beigām – gan pret "Homburg", gan pret būvniekiem –, kas būtu taisnīga kompensācija šiem cilvēkiem?

Gobzems: Redziet, šeit man jāsadala atbilde divās daļās. Pirmā daļa noteikti būtu – kas taisnīgi vienam, netaisnīgi citam. Līdz ar to no šāda aspekta to būtu grūti izvērtēt, bet es varu iziet no tādiem racionāliem apsvērumiem. Teiksim, ārpustiesas vienošanās un panākt zināmus kompromisus ir viens ceļš – moderna, attīstīta Eiropas prakse tādos diemžēl traģiskos gadījumos, par ko es esmu iepriekš runājis publiski. Otrs ceļš ir tiesvedību turpināšana, un situācijā, kur netiek panākta attiecīga vienošanās un kaut kāds kompromisa risinājums, jābūt kaut kādam rezultātam. Tam jābūt pavisam noteikti bargākam nekā kompromisa ceļā panāktam rezultātam, un to parāda arī starptautiskā prakse. Tās ietvaros līdzīgos gadījumos kompānijas ir ieinteresētas meklēt dažādus risinājumus, konstruktīvi pieiet problemātikai.

Mūsu Latvijas līdzšinējā tiesu prakse ir acīmredzami neadekvāta, arī to es nekad neesmu kautrējies teikt publiski. Mans kā advokāta uzdevums ir bijis censties darīt visu, lai šos divus prakses piemērus mainītu. Savu zināšanu, savu spēju robežās es to vienmēr esmu darījis un turpināšu darīt arī uz priekšu, bet vienošanās, kas ir panākta ar kādu konkrētu subjektu, šajā gadījumā vienošanās, kas panākta ar "Maxima Latvija," nekādā gadījumā nevar skart pārējos šīs lietas dalībniekus. Viņiem pašiem jāspēj atrisināt šī konkrētā tiesiskā situācija tiesiskā ceļā ar tiem līdzekļiem, kādus pieļauj civilprocess un kriminālprocess.

Šajā sadaļā es aicinu arī ņemt vērā šo labo prakses piemēru un ņemt vērā – ja kāda cita lieta pret citu atbildētāju nonāks līdz galīgam rezultātam, tad tam jābūt stipri, stipri lielākam.

Cik liels ir jūsu honorārs no vienošanās summas?

Gobzems: Šajā gadījumā vienošanās saturs ir konfidenciāls. Būtiski ir uzsvērt, ka izmaksātā summa, kuru mēs šodien nosaucām, – 100 000 eiro... No šīs summas cietušajiem nekāda samaksa par sniegto juridisko palīdzību neviena centa apmērā nav jāmaksā. Tātad tā ir summa, kas ir brīva no nodokļiem un jebkādiem citiem maksājumiem.

Ir bijis viens spriedums pirmajā instancē, kurā tiesa lēma par 300 tūkstošu eiro kompensāciju, bet šajā lietā prasītāji bija divas personas un atbildētāji – "Maxima" un "Homburg", tātad "Maxima" [tiesa lika katram cietušajam izmaksāt] 75 tūkstošus eiro.

Gobzems: Zolitūdes traģēdijas lietā Latvijā ir tiesas spriedums pirmajā instancē, kas ir pārsūdzēts, kurā no "Maxima Latvija" ir piedzīti 75 tūkstoši eiro. Panāktās vienošanās paredz lielāku atbalsta maksājumu. Tas vien jau liecina, ka abas puses ir centušās darīt visu iespējamo, lai rastu labākus risinājumus.

Šajā gadījumā lieta tiek izbeigta? Kas ar to notiek?

Gobzems: Ja šie klienti ir piekrituši vai piekritīs, tad sadaļā par "Maxima Latvija" un "Tineo" tiesvedība tiks izbeigta.

Šajā lietā abas puses pārsūdzēja spriedumu. Vai tas nozīmē, ka jūs uzskatījāt, ka nebūtu izdevies labvēlīgāku spriedumu?

Vilcmeiers: Es negribētu diskutēt par tiesvedībām un taktikām. Ejot uz šo vienošanos, abpusējo kompromisu meklēšanu un atbalsta sniegšanu mūsu klientiem, primārais mērķis, kas mūs vadīja... Mēs esam teikuši, ka esam uzņēmušies morālo atbildību pret cietušajiem, bojāgājušo tuviniekiem. Tie bija mūsu darbinieki un klienti, kas cieta šajā traģēdijā, un šeit nav jautājums par to, cik maksā viena dzīvība, vai to, vai "Maxima Latvija" uzvarēs civillietā. Jautājums ir par sociālo taisnīgumu un mūsu morālo atbildību, un mēs no brīva prāta esam gājuši uz kompromisiem, vienojoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Cik lielas ir kopējās izmaksas, kas veiktas upuriem un viņu ģimenēm, ieskaitot sākotnējo palīdzību [uzreiz pēc traģēdijas]?

Vilcmeiers: Ja skatās no "Maxima Latvija" viedokļa, tad līdz šim ir veikti vairāk nekā divu miljonu eiro maksājumi un palīdzība cietušajiem un cietušo tuviniekiem. "Tineo" ir atdāvinājis [Rīgas domei] nekustamo īpašumu, kas bija aptuveni četru miljonu eiro apmērā.

Visu šo gadu laikā no savas puses esam centušies palīdzēt biedrībai, ja šāda palīdzība bijusi nepieciešama. Es domāju, ka mēs arī nenorobežosimies un turpināsim palīdzēt arī tiem, kam šī palīdzība būs vajadzīga.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Lasāmgabali Maxima Zolitūdes traģēdija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form