Rīgas apgabaltiesa pirmdien pasludināja spriedumu pirmajā no vairākām civillietām, kas tiesās tiek izskatītas saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.
Tiesa par labu prasītājiem Edgaram Čerņenokam un Valērijai Valentīnai Mizulai no SIA "Maxima Latvija" un SIA "Homburg Zolitūde" piedzina kopumā 300 000 eiro - attiecīgi no "Maxima Latvija" tika piedzīti 75 000 eiro par labu katram no prasītājiem un tāda pati summa par labu
"Maxima Latvija" Komunikācijas vadītājs Jānis Besers portālam "Delfi" uzvēra, ka uzņēmums vēl vēlas detalizēti iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu un tiesas argumentāciju, taču šo tiesas lēmumu pārsūdzēs likumā noteiktajā apelācijas kārtībā.
"Uzskatām, ka spriedumā nav ņemti vērā visi lietas apstākļi, kā arī "Maxima Latvija" sniegtie paskaidrojumi un pierādījumi. Tāpat, mūsuprāt, šāda prasība no juridiskās loģikas un konstrukcijas viedokļa nebija iespējams apmierināt, ja tiek ņemti vērā notikušā apstākļi un traģēdijas iemesls – jumta iegruvums, kā rezultātā gājuši bojā cilvēki. Tādēļ īpaši interesants ir fakts, ka lietas izskatīšanas gaitā prasība tika mainīta un tika atsauktas prasības pret būvniecības procesa dalībniekiem, kuri bija atbildīgi par to, lai ēka būtu pareizi uzprojektēta, uzbūvēta un uzraudzīta visos tās tapšanas posmos," sacīja Besers.
Ja runājam par ugunsdrošības signalizāciju, tad būtiski atzīmēt, ka likumdošanas normas 2013. gada nogalē, kā arī šobrīd vēl joprojām nenosaka rīcības kārtību, kādai jābūt, kad noskan ugunsdrošības signalizācija, bet ugunsgrēks konstatēts nav, kā tas tieši bija konkrētajā gadījumā, atgādināja "Maxima" pārstāvis.
"Maxima" arī uzsver, ka šobrīd - lai gan likumdošana to nepieprasa, bet lai būtu dubultdroši - noskanot ugunsdrošības trauksmei, nekavējoties notiek cilvēku evakuācija un tikai pēc tam skaidroti trauksmes iedarbošanās iemesli – paralēli tiek izsaukts ugunsdrošības signalizāciju apkalpojošais uzņēmums. Ja ir konstatētas ugunsgrēka pazīmes, tiek piesaistīts arī VUGD. Veikals darbu atsāk tikai pēc trauksmes noskanēšanas iemesla noskaidrošanas.
Prasība daļā pret SIA "Tineo" tika noraidīta. Tiesa pirmdien noraidīja arī prasītājas, traģēdijā cietušās Oksanas Vilsones prasību. Šo spriedumu gan vēl no nākamā gada 4. janvāra būs iespējams apstrīdēt apelācijas kārtībā.
Kā iepriekš vēstīja aģentūra LETA, cietušo aizstāvis advokāts Aldis Gobzems pauda uzskatu, ka šīs lietas tiesnese Ilze Ošiņa ir vēsturiskas izvēles priekšā - viņai ir iespēja nostāties Zolitūdes traģēdijas cietušo pusē, laužot iesūnojušo un Latvijā pastāvošo postpadomju izpratni un praksi par cilvēku, kura dzīvība ir grašu vērta.
Advokāts sacīja, ka šo divu tiesāšanās gadu laikā pārdzīvotais un redzētais gan viņam kā advokātam, gan viņa klientiem liek nelolot ilūzijas par rezultātu šajā tiesu instancē, jo tur, viņuprāt, "viss jau tāpat ir skaidrs". Gobzems norādīja, ka netēlos mākslīgu laipnību un būs tikpat tiešs un skarbs, cik "tieši un skarbi Zolitūdes traģēdija skāra viņa klientus", iepriekš Gobzema teikto citēja aģentūra LETA.
Advokāts pauda, ka tiesnese Ošiņa patlaban ir vēsturiskas izvēles priekšā, jo, lai arī kāds būtu viņas spriedums, tas tik un tā kļūs par Latvijas tieslietu vēstures būtisku daļu, jo būs pirmais šīs milzīgās Latvijas iedzīvotāju traģēdijas kompensāciju lietās.
Iepriekš tiesa šajā lietā bija piemērojusi prasības nodrošinājumu un apķīlājusi atsevišķu atbildētāju mantu.
Atbildētāju statusā šajā lietā bija "Maxima Latvija", "Homburg Zolitūde" un "Tineo". Civillietu apgabaltiesa skatīja slēgtā sēdē.
Jau vēstīts, ka vairākās Latvijas tiesās Zolitūdes traģēdijā cietušie iesnieguši prasības pret traģēdijā iesaistītajiem uzņēmumiem un Rīgas domi par morālā kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar traģēdijas nodarītajām ciešanām.
Zolitūdē, 2013.gada 21.novembrī iebrūkot veikala "Maxima" griestiem, gāja bojā 54 cilvēki.
Cietušie pret traģēdijā iesaistītajiem uzņēmumiem un Rīgas domi vērsušies ar vairākām prasībām dažādās Latvijas tiesās.
Tiesa arī sākusi izskatīt par vērienīgāko lietu Latvijas vēsturē nosaukto Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesu, kurā iesaistīti vairāki simti personu. Krimināllietas izskatīšana gan šā gada decembra sākumā tika atlikta uz 2016.gada pavasari.
Kopumā traģēdijā cietušo atbalstam "Maxima Latvija" novirzījusi vairāk nekā 2,1 miljonus eiro. No tiem vairāk nekā 1,8 miljoni novirzīti bērniem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus. Tāpat aptuveni 115 000 eiro ir ieguldīti cietušo veselības atjaunošanā un rehabilitācijā, savukārt vairāk nekā 235 000 eiro izmaksāti vienreizējos pabalstos bojā gājušo tuviniekiem un cietušajiem, norāda uzņēmums.
