Lai arī deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) rosināja papildināt Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, norādot konkrētu amatpersonu atbildību, šis priekšlikums neguva komisijas vairākuma atbalstu, portāls "Delfi" uzzināja komisijas sēdē.
Kaimiņš atbildību par traģēdiju saistīja ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju un kā, viņaprāt, atbildīgos minēja bijušo premjeru Valdi Dombrovski, bijušos ekonomikas ministrus Arti Kamparu un Danielu Pavļutu, kā arī bijušos Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārus Anriju Matīsu un Juri Pūci.
"Latvijā ir problēmas ar atbildību," secināja Kaimiņš.
Savukārt Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL) skaidroja, ka konkrētu cilvēku vārdi nav minēti, jo iesaistīto loks būtu daudz plašāks, piemēram, lēmumu likvidēt Valsts būvinspekciju atbalstīja arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Pēc sēdes Balodis žurnālistiem skaidroja, ka konsolidācijas laikā dažādi lēmumi tika pieņemti haotiski. "Daudzas lietas darīja vienkārši un lineāri," viņš sacīja. Lai arī konkrēti uzvārdi galaziņojumā nebūs minēti, Balodis uzsvēra, ka jebkuram ir zināms, kurš bija valdības vadītājs 2009. gadā - tas bija Valdis Dombrovskis.
"Ejot dziļāk, izvērtējot katru personu, kas bija iesaistīta, mēs nonāksim līdz milzīgam vainīgo lokam," teica Balodis.
Deputāts Ints Dālderis (V) komisijas uzmanību vērsa uz to, ka tieša cēloņsakarība starp to, ka likvidēta būvinspekcija un to, ka notikusi traģēdija, nav pierādīta un nav skaidrs, ko Rīgas pilsētas būvvalde būtu darījusi citādāk.
"Pirmkārt, atbildība par to, kas notika, izraisīja šo traģēdiju, ir jāuzņemas Rīgas pašvaldībai, būvvaldei," viņš teica.
"Atbildību nav iespējams sašaurināt uz dažām personām," sacīja Dālderis, uzsverot, ka uzvārdu norādīšana būtu pilnīgi nepareiza.
Tikmēr Kaimiņš vērsa uzmanību uz Valsts kontroles atzinumu, kur secināts, ka pašvaldību būvinspektori kopumā 2009. gada laikā veica gandrīz par 71% mazāk pārbaužu nekā Valsts būvinspekcija 2008. gada laikā.
Atgādinot par to, kāpēc pieņemts lēmums likvidēt būvinspekciju, Dālderis uzsvēra, ka tas nolemts apstākļos, kad valsts kasē bija atlikuši līdzekļi divām nedēļām.
Deputāte Inguna Sudraba (NSL) skaidroja, ka ziņojumā iespējams iekļaut amatpersonu vārdus, taču tikai kā informāciju, nevis norādot šo cilvēku konkrētu vainu. Konkrēta atbildība ir jāpierāda, un tā ir tiesībsargājošo iestāžu atbildība, viņa skaidroja, atsaucoties uz pieredzi Valsts kontrolē.
Deputāte Inguna Rībena (NA) pievienojās Sudrabas viedoklim, norādot, ka komisija nedrīkst galaziņojumā iekļaut šo personu vērtējumu. Līdzīgu viedokli pauda Kārlis Seržants (ZZS), norādot, ka tas nebūtu komisijas kompetencē.
Saskaņā ar komisijas galaziņojumu Valsts būvinspekcijas likvidācijas mērķis bija steidzama nepieciešamība ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nerēķinoties ne ar ko. Funkciju dublēšanās novēršana tika izmantota vien kā papildu arguments, kuram nebija izšķirošas nozīmes, uzsver komisija.
"Valsts būvinspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību. Par Valsts būvinspekcijas likvidāciju solidāra atbildība ir jāuzņemas 9.Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, bet it sevišķi Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīgā par būvniecības jomu, iniciēja Valsts būvinspekcijas likvidāciju," teikts ziņojumā.
Lai turpmāk novērstu šādas situācijas, komisija rosina Saeimas Kancelejas ietvaros izveidot dienestus, kura pienākums būtu apkopot informāciju un veikt analīzi likumdevēja darba kvalitātes uzlabošanai. Šī analīze ietvertu pirmslikumdošanas (ex ante) un pēclikumdošanas (ex post) novērtēšanas sistēmu.
"Tas gan uzlabotu likumprojektu izstrādātāju darba kvalitāti, gan palielinātu likumdevēju atbildību par pieņemto tiesību normu efektivitāti. Šāda likumdošanas analīzes dienesta izveide stiprinātu Latvijas parlamentārismu un novērstu valstiskus riskus un traģēdijas," klāstīts ziņojumā.
Komisija pirmdien sprieda arī par būvmateriālu tirgus uzraudzību, vides pieejamību personām ar invaliditāti u.c. Galaziņojuma izskatīšana turpināsies komisijas sēdē 31. augustā.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11. novembrī uz vienu gadu.
Komisijas galaziņojums un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Aprīļa vidū prokuratūra tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas lietā sāka kriminālvajāšanu un uzrādīja apsūdzības astoņām personām.
