Viņš uzsvēra, ka pašlaik būvniecībā strādājošie ir "sabijušies" un strādā, lai viss būtu droši, bet ar laiku papildu piesardzība aizmirsīsies, ja vien nozare netiks sakārtota.
Vienlaikus Birkavs arī uzsvēra: "Nemeklējiet traģēdijas cēloni likumā. Tas ir ārpus likuma, nesakārtotajā būvniecības vidē, kas joprojām ir nesakārtota".
Pesimistisko skatījumu uz nākotni Birkavs pamatoja ar to, ka jaunajam Būvniecības likumam ar saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem nepieciešama ievērojama saskaņošana un vēl vairāk būtu jāpievērš uzmanība tam, kas ir ārpus likuma. "Būvniecības kvalitāte un drošība atkarīga ne no likuma, bet no lietām, kas ir ārpus tā," sacīja Birkavs.
Komisija pirmdien turpināja spriest par būvniecības regulējumu, tostarp par jaunā Būvniecības likuma un ar to saistīto noteikumu kvalitāti, kā arī par būvniecības uzraudzības pasākumiem, kas veikti pēc 2013.gada novembra, lai nodrošinātu un palielinātu būvniecības procesā iesaistīto personu atbildību un citiem jautājumiem.
Deputāti sprieda arī par Valsts būvinspekcijas likvidāciju. Deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai ("Saskaņa") un bijušajai Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei bija pretēji viedokļi par to, vai būvinspekcijas esamība būtu kaut ko mainījusi. "Viedoklim – ja būtu Valsts būvinspekcija, nekas nenotiktu, es nepiekrītu," uzsvēra Čepāne.
Tikmēr Ločmele-Luņova vērsa uzmanību uz deputāta Vjačeslava Dombrovska (V) nostājas maiņu, proti, laikā, kad viņš bija Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs, tā noraidīja Valsts būvinspekcijas atjaunošanu, bet, esot ekonomikas ministra amatā, viņš atbalstījis Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi. "Īsā atbilde – izmaiņas manās iespējās," atbildēja Dombrovskis, skaidrojot, ka ministra amatā bija lielākas iespējas mainīt valsts budžetu. Esot ministra amatā un arī Zolitūdes traģēdijas dēļ bija iespējams rast finansējumu jauna biroja izveidei, uzsvēra Dombrovskis.
Pēc viņa teiktā, kamēr izmeklētāji nav atklājuši, kādi ir traģēdijas cēloņi, nav iespējams runāt par konkrētiem grozījumiem, kas nepieciešami likumos. Hipotēžu līmenī secināts, ka galvenās problēmas saistītas ar nepietiekamu uzraudzību, taču konkrēti cēloņi tiks noskaidroti izmeklēšanā.
Pēc sēdes slēgšanas deputāts Arturs Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) deputātiem izsniedza lapu, kurā jāsalīdzina dažādu ēku, piemēram, tirdzniecības centru, daudzstāvu dzīvojamo ēku, lidostu, teātru, viesnīcu u.c. uzraudzība pirms un pēc traģēdijas. Tabulā tiek prasīts noteikt, kāds ir normatīvais regulējums, ēkas uzturēšanas prasības, kontrole, kurš to veic un kā atskaitās. Portālam "Delfi" Kaimiņš sacīja, ka uz jautājumiem jāatbild arī Ekonomikas ministrijai, kas to varētu izdarīt pusstundas laikā, taču atbildes būtu jāsniedz nedēļas laikā.
Tādējādi iecerēts saprast pārmaiņas, kas notikušas gada laikā pēc traģēdijas.
Jau vēstīts, ka pašlaik Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajiem atzītas trīs personas – lielveikala "Maxima" konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, lielveikala ekspertīzes veicējs Andris Gulbis, kā arī būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu "Maxima".
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota šā gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
