Zolitūdes traģēdijas parlamentārā izmeklēšana
Sēde noslēgusies.
Komisija pirmdien nedzirdēja atbildes uz jautājumiem par sistēmu, atzīst Balodis. Arī Kaimiņš apliecina, ka "kategoriski nav apmierināts" ar saņemtajām atbildēm.
Sēdes noslēgumā Balodis, vērtējot iestāžu atbildes, secina, ka beigās neviens ne par ko nav atbildīgs. Kaimiņš rosina noteikt – ja atbildīgās iestādes vadītājs nespēj ierasties, viņa vietniekus nav jēgas aicināt.
Valsts kancelejas rīcībā nav šādas informācijas, apliecina Kučinska, piebilstot, ka par šādu iespēju var rosināt diskusiju.
Seržants vaicā, vai valsts plāno piedzīt traģēdijas zaudējumus. „Kad kāds muļķis draud uzspridzināt staciju, valsts izdevumi no viņa tiek piedzīti,” viņš skaidro.
Komisijas sēdē rodas nesaskaņas starp Valsts kancelejas un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) stāstīto. Deputāti kritizē PKC atbildes un atbildības novelšanu vienam uz otru.
Zolitūdes kom.deputāti zirgojas par VK aplikāciju,kas guvusi starpt. atzinību.Labs veids kā maskēt satura trūkumu. http://t.co/BcbpZVLARH— Ilze Vinkele (@Vinkele) February 9, 2015
Ločmele-Luņova vērš uzmanību uz tikšanos biežumu ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu – piemēram, kopš 16.oktobra tikšanās tā arī nav notikusi.
Risinot traģēdijas sekas, jārunā arī par ierēdņu kapacitāti un spējām, viņa piebilst.
Zolitūdes traģēdijas seku novēršanai valsts ieguldījusi kopumā vairāk nekā 4 miljonus eiro, informē Valsts Kancelejas komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska.
Pēc Kaimiņa teiktā, izveidotā aplikācija ir naudas šķērdēšana. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka saistībā ar aplikāciju norādītais e-pasts ir kd@gmail.com un pauž neizpratni par to, kāpēc valsts iestāde izmanto gmail.com.
Viņš rosina Valsts kanceleju sagatavot informāciju par to, cik izmaksāja mājaslapas izveidošana un cik - uzturēšana. Kaimiņš vēlas saņemt informāciju arī par mājaslapas apmeklējumu skaitu. Kaimiņš iepriekš arī pauda neizpratni par mājaslapas e-pasta adresi – futbols@mk.gov.lv un piedāvā savu versiju – pingpong.lv
Seržants izstrādāto mājaslapu salīdzina ar grāmatu „Zelta teļš”, kur kāds amatnieks izgatavojis motoru, kas izskatās kā īsts, bet patiesībā nedarbojas. (Foto-LETA).
Ločmele-Luņova vērš uzmanību uz to, ka ziņojumā norādīta nepareiza informācija par vietnes nosaukumu, kurā iedzīvotāji var informēt par pārkāpumiem būvniecībā. Pareizā adrese ir mazaksslogs.gov.lv.
Komisija diskutē par būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu.
Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) vaicā, cik lielā mērā valsts var izmantot informāciju, kas ir būvvalžu rīcībā.
Rožulapa piebilst – tas, ka sabiedrība nav apmierināta ar notiekošo, ir labi, jo apliecina, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi. „Cits jautājums, vai un kāpēc šie uzņēmumi saņem valsts pasūtījumus,” viņa saka.
„Mēs esam ļoti unikāls gadījums pasaules praksē,” klāsta Kaimiņš, uzsverot, ka sabiedrība nav apmierināta ar „Maximas” traģēdijas izmeklēšanu – jebkurā citā valstī nebūtu tā, ka pusotra gada pēc 54 cilvēku bojāejas vienīgā atstādinātā amatpersona ir bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics. „Ja tas notiktu Āfrikā, visiem radiem būtu kājas nogrieztas, ja Amerikā – „Maxima” būtu slēgta, „Re&Re” nedabūtu nevienu pasūtījumu,” uzsver Kaimiņš.
Oša apliecina, ka iespējams noteikt papildus prasības par to, kā jāinformē par negadījumiem.(Foto-LETA).
Kā pašvaldība uzzina par negadījumiem būvlaukumos – no medijiem, ugunsdzēsējiem, vaicā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Ir jāinformē par pārkāpumiem būvlaukumos, informē Oša. Taču skaidra atbilde uz deputātu jautājumiem neseko.
„Tad jau var arī slēgt ciet slimnīcas, jo tāpat visi nomirs,” reaģē Kaimiņš. Komisijas deputāti interesējas, kam un kā jāziņo par negadījumiem būvlaukumos.
Rožulapa iebilst pret Kaimiņa interpretāciju, atkārtoti uzsverot, ka nav iespējams radīt regulējumu, kurā atrunāti visi gadījumi. „Es teicu, ka vienīgais, ko mēs varam darīt, ir radīt regulējumu, kas pēc iespējas samazina iespēju, ka notiek negadījumi,” viņa saka.
Kaimiņš pārvaicā, vai Rožulapa sapratusi savu teikto, jo no tā izrietot, ka ir „normāli, ka sabrūk mājas”. Vienlaikus viņš uzsver – komisija nerunā par māju siltināšanu, bet gan „Maximas” traģēdiju.
Negadījumi nenotiek tikai Nigērijā, ber arī ASV un Vācijā, piebilst Rožulapa.
„Ir tikai viens veids, kā, veicot būvdarbus, nepieļaut nekādus negadījumus – aizliegt būvdarbus vispār,” viņa min.
Latvijas Arhitektūras Savienības priekšsēdētāja vietniece Elīna Rožulapa uzsver, ka nav iespējams radīt tādu regulējumu, kur būtu atrunāti 100% visi gadījumi.
Ločmele-Luņova klāsta, ka savus jautājumus uzdevusi vairākas reizes, bet deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) pārmet, ka viņa divās iepriekšējās komisijas sēdēs nav piedalījusies.
Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) ir pārvaicā, kā tiek izvērtēts tas, vai atļaut būvdarbus ekspluatācijā nodotā ēkā. Savukārt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša skaidro, ka likumdošana tiek sagatavota, pieņemot, ka objekts uzbūvēts pareizi. „Likumdošanā nevar ierakstīt vienu vai otru atbildi, izejot no tā, ka objekts nepareizi uzbūvēts,” viņa saka.
Tas nozīmē, ka celtniecība var notikt vienlaikus ar veikala darbību, pārvaicā Balodis. Tiek izvērtēts konkrēti katrs gadījums, uzsver Oša, skaidrojot – arī tad, ja būvdarbi tiek veikti ekspluatācijā nenodotā ēkā, nevar izslēgt riskus, ka vēlāk, ielaižot ēkā cilvēkus, kaut kas nevar atgadīties.
"Būvniecības regulējums vispār pieļauj veikt kādus darbus objekts,kas jau nodoti ekspluatācijā,” informē Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.
Komisija sāk diskusijas par to, vai un kādā kārtībā būvdarbi var notikt objektā, kas jau nodots ekspluatācijā.
Sēdes sākumā Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai") informē, ka nākamās komisijas sēdes laikā Valsts prezidents rīko konferenci. Komisija vienojas, ka sēde 23.februārī nenotiks.
https://www.delfi.lv/news/national/criminal/maxima-ekspertizes-veicejam-gulbim-piemero-policijas-uzraudzibu.d?id=45507126
https://www.delfi.lv/news/national/criminal/zolitudes-tragedijas-lieta-buvdarbu-vaditaju-un-buvinspektoru-atzist-par-aizdomas-turetajiem-plkst-1650.d?id=45549214
Komisijas darba kārtībā iekļauts arī jautājums par būvniecības jomas informācijas sistēmu un pakalpojumu ieviešanu elektroniskajā vidē un Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām, lai aicinātu iedzīvotājus ziņot par pārkāpumiem būvniecībā, par iedzīvotāju aktivitāti šajā jomā un institūciju reakciju uz iesniegtajām iedzīvotāju sūdzībām.
Tāpat par paveikto pēc Zolitūdes traģēdijas būs jāziņo Valsts kancelejai.
Jau vēstīts, ka līdz šim Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija analizējusi ar būvniecību saistītos likumus un noteikumus, kā arī pašvaldību būvvalžu atbildību.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota šā gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
