Bijusī Saeimas deputāte Ilma Čepāne (V) atzinīgi vērtē Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas paveikto, taču uzsver, ka nav pietiekami analizēta pašvaldību loma.
Čepane pirmdien komisijas sēdē pauda gandarījumu par tās paveikto, norādot, ka pirmo reizi parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs noslēgsies tik rezultatīvi.
Vienlaikus viņa kritizēja komisijas secinājumus par Valsts būvinspekcijas likvidāciju - saskaņā ar galaziņojumu Valsts būvinspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību. Deputātu ieskatā par Valsts būvinspekcijas likvidāciju solidāra atbildība ir jāuzņemas 9. Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, bet it sevišķi Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīgā par būvniecības jomu, iniciēja Valsts būvinspekcijas likvidāciju.
Ziņojumā nav izvērtēta pašvaldību atbildība, tostarp Rīgas pašvaldības pienākumi, uzsvēra Čepāne.
"Varbūt likums bija neefektīvs, bet likums paliek likums," viņa minēja, uzsverot, ka Būvniecības likumā pašvaldībām bija noteikti konkrēti pienākumi un Rīgas domei likums bija jāpilda.
Čepāne aicināja nepārvērtēt likvidētās Valsts būvinspekcijas lomu un atcerēties par pašvaldību tiesībām un pienākumiem.
Komisija pirmdien arī apsprieda priekšlikumu Saeimas Tautsaimniecības komisijai izvērtēt iespēju ieviest Rīgas pilsētas būvvaldes priekšlikumu izdarīt Būvniecības likumā grozījumus, piešķirot pašvaldībām tiesības aizliegt ierosināt vai turpināt būvniecību zemes gabalā morāli ētisku apsvērumu dēļ.
Pašlaik regulējums nosaka, ka, neskatoties ne uz ko, ja projekts sagatavots atbilstoši visiem būvnormatīviem, tas ir jāatbalsta, skaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Savukārt Zvērinātu advokātu padome rosina noteikt, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, nosakot pienākumu informēt sabiedrību par būvatļaujā noteikto nosacījumu izpildi.
Saskaņā ar komisijas galaziņojumu Latvijā ir vesela virkne vēsturiski (pirms 20-30 un vairāk gadiem) uzbūvētu ēku, kuras tiek ekspluatētas, kaut arī pienācīgā kārtībā nav pieņemtas ekspluatācijā vai nav saglabājušies dokumenti, kas apliecinātu to pieņemšanu ekspluatācijā.
Līdz ar to rodas draudi sabiedrības drošībai, un Būvniecības likumā būtu jāpieņem grozījumi, piešķirot Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt regulējumu vēsturiski uzbūvēto būvju ekspluatācijas drošuma pārbaudei.
Čepāne gan pauda šaubas par šīs normas efektivitāti - proti, diez vai šo māju iedzīvotājiem un īpašniekiem ir līdzekļi māju stāvokļa uzlabošanai. Tāpat šāds finansējums nav valsts budžetā.
Komisija vienojās līdz nākamajai sēdei precizēt tās galaziņojumu, tostarp iekļaujot vairākus priekšlikumus lobisma regulējumam.
Plānota, ka 7. septembrī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija dosies izbraukuma sēdē, bet 14. septembra sēdē plānots noslēgt darbu pie galaziņojuma.
Jau vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektā vērsta uzmanība uz vairākām nepilnībām, tostarp par nenormālu nosaukta situācija, ka jaunajam būvniecības regulējumam nepieciešama virkne uzlabojumu.
Nepilnības atklātas arī būvmateriālu tirgus uzraudzībā un iepirkumu jomā, kur zemākās cenas principa dēļ tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu. Tāpat tiek rosināts arī piešķirt pašvaldībām tiesības atteikt ēku būvniecību ētisku apsvērumu dēļ, liecina komisijas galaziņojuma projekts.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Aprīļa vidū prokuratūra tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas lietā sāka kriminālvajāšanu un uzrādīja apsūdzības astoņām personām.
