Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā otrdien kā liecinieci uzklausīja bijušo SIA "Maxima Latvija" Personālvadības departamenta direktori Līgu Sleņģi, kas bijusi apsūdzētās Innas Šuvajevas tiešā priekšniece, taču viņa uz valsts apsūdzības uzturētāju jautājumiem par Šuvajevas darba izpildes un kvalitātes kontroli skaidrību neviesa.
Sleņģe liecināja, ka viņa pieņēmusi darbā Šuvajevu, taču neatminējās, vai, stājoties darbā, Šuvejevai bijuši visi nepieciešamie dokumenti. Taču, tā kā viņa tikusi atzīta par kompetentu kandidāti un pieņemta darbā, tad, visticamāk, ka dokumenti bijuši.
Uzņēmumā drošības speciālists bijis viens. Šuvajevas darba pienākumi paredzēja atbildību par darba aizsardzības sistēmu, bet uzņēmuma struktūrvienībās par darba drošību un aizsardzību bijuši atbildīgi struktūrvienību vadītāji. Šuvajeva, savukārt, bijusi atbildīga par šo atbildīgo personu apmācību un instruktāžu. Struktūrvienību vadītāju funkcijas deleģētas ar rīkojumu, kuru sagatavojis darba drošības speciālists.
Vaicāta par to, kā notikusi Šuvejevas darba izpildes un kvalitātes kontrole, Sleņģe skaidroja, ka notikušas vairākas sapulces, kurās viņas padotie stāstījuši, kas padarīts, bet darba drošības un aizsardzības dokumentāciju neviens nav izvērtējis. Sleņģe kontrolējusi, vai no iesaistītajām pusēm ir sūdzības, to, vai padotie ir apmierināti un vai nospraustais mērķis ir īstenots. Uz jautājumu, kas bijušas šīs iesaistītās puses, uz kuru vērtējumu uzņēmums varējis paļauties, Sleņģe norādīja, ka tā bijusi Valsts darba inspekcija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Vaicāta, vai VDI ir veicis pārbaudes par darba drošību un aizsardzību, lieciniece atbildēja noraidoši.
Sleņģe uzņēmumā "Maxima Latvija" strādājusi no 2008. gada jūlija līdz 2013. gada jūlijam. Viņas darba pienākumi bijuši uzraudzīt, lai tiktu nodrošināts personāla serviss, tostarp, dažādas darbinieku apmācības un īstenota atalgojuma politika.
Attiecībā uz darba drošību un aizsardzību Sleņģes uzdevumos ietilpa saņemt instrukcijas no saviem darbiniekiem, pārliecināties, ka tās ir atbilstošas, kā arī vai nu virzīt tās tālāk apstiprināšanai, vai atdot atpakaļ, ja tās neatbilda normām. Darba aizsardzības instrukcijas izstrādājis vai atjaunojis darba drošības speciālists. Viņa tās tikai izskatījusi, lai pārliecinātos, vai tās ir pārskatāmas un korekts terminu lietojums. No viņas instrukcijas tālāk virzītas Kvalitātes departamentam, bet pēc tam tās apstiprinājis uzņēmuma vadītājs. Iebildumi par darba drošības politiku uzņēmumā neesot bijuši.
Sleņģe atminējās, ka Šuvajeva saistībā ar saviem darba pienākumiem piesaistījusi personas apmācības jomā, turklāt kaut kādus pakalpojumus sniedzis arī uzņēmums "Vesmann". Bijuši arī ārpakalpojumi saistībā ar civilo aizsardzību, taču precīzi kādi tie bijuši, lieciniece neatminējās.
Savukārt vēl viena lieciniece, kas otrdien tika uzklausīta Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, Inga Lapiņa, kura uzņēmumā sāka strādāt 2013. gada maijā kā organizācijas struktūru speciāliste, liecināja, ka neilgi pirms traģēdijas Šuvajeva esot lūgusi atjaunot viņas amata aprakstu.
Lapiņa bijusi atbildīga par amata aprakstu izstrādāšanu un "struktūru vizuālo uzturēšanu". Uzņēmumā nostrādājusi pāris mēnešus – līdz traģēdijai. Lieciniece stāstīja, ka Šuvajeva izteikusi bažas par nekonsekvenci viņas amata aprakstā un tas ticis aktualizēts.
Precīzu datumu, kad tas noticis, viņa neatcerējās, bet pieļāva, ka, iespējams, tas bijis oktobrī. Viņa arī skaidroja, ka tajā laikā tikuši mainīti visi amatu apraksti. Šuvejevas amata apraksts bija novecojis, tāpēc tas aktualizēts gan saistībā ar Šuvajevas pašas izteiktajām bažām, gan tāpēc, ka apraksti bija novecojuši. Lapiņa atminējās, ka Šuvajevas amata aprakstā bijuši punkti, kas neatbilst viņas amatam.
Kopumā tobrīd uzņēmumā bijušas aptuveni 200 struktūrvienības, par kuru nosaukumiem bijusi atbildīga Lapiņa.
Jau vēstīts, ka pēc traģēdijas, kad, 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, gāja bojā 54 cilvēki, tika ierosināta krimināllieta – tā dēvētā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, kas ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki.
