Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas prezidijs, ņemot vērā minēto gadījumu, aicina paplašināt pašvaldību tiesības un uzdevumus ārkārtas situācijās.
Lai savlaicīgi gan sabiedrība, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiktu iepazīstināti ar komisijas galaziņojuma secinājumiem, prezidijs publiskojis atsevišķus secinājumus un priekšlikumus, kuri jau pašlaik ir izkristalizējušies, izmeklēšanai veltītajā mājaslapā norādījis komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL). Galaziņojuma apspriešana Saeimas komisijā plānota 24.augustā.
Komisijā analizējot katastrofu pārvaldīšanu un koordinēšanu Zolitūdes traģēdijas kontekstā, aktualizējās jautājums par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību un kompetencēm ārkārtas situācijās. Zolitūdes traģēdijas seku novēršana uzskatāmi parādīja nepieciešamību valsts institūcijām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) un pašvaldībām sadarboties vietēja mēroga katastrofu novēršanā.
Zolitūdes gadījumā Rīgas dome aktīvi iesaistījās gan glābšanas darbos, piesaistot glābšanas darbiem nepieciešamo inženiertehniku - autoceltņus, frontālos iekrāvējus, universālo ekskavatoru, traktorus, kravas automašīnas, kā arī nosūtot uz notikuma vietu 46 pašvaldības policijas darbiniekus, gan sociālā atbalsta nodrošināšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem ar Rīgas domes Sociālā dienesta un Labklājības departamenta starpniecību. Savukārt problēmas koordinācijas jomā ilustrē piemērs par autobusa norīkošanu uz Zolitūdes traģēdijas vietu, kad vairākas amatpersonas sazinājās ar atbildīgo personu par autobusiem, izraisot neizpratni par patiesi nepieciešamo autobusu skaitu.
Salīdzinājumā ar VUGD pilnvaru apjomu pašvaldību uzdevumi ārkārtas situācijās ir visai ierobežoti, un civilās aizsardzības jomā pašvaldības pilda tikai "atbalsta funkciju" un ir tieši pakļautas Ministru kabineta rīkojumiem un VUGD norādījumiem. Pašreizējā normatīvajā regulējumā katastrofu un traģēdiju tiesiskie un organizatoriskie pamati ir atrunāti Civilās aizsardzības likumā. VUGD un pašvaldību sadarbība balstās uz civilās aizsardzības plānu, kuru individuāli izstrādā katrā pašvaldībā, secinājuši parlamentārie izmeklētāji.
Izvērtējot ārkārtas krīzes vadību un civilās aizsardzības sistēmas nepilnības, kā arī uzklausot pieaicinātās Latvijas Pašvaldību savienības viedokli, komisija nonāca līdz vairākiem secinājumiem ne vien attiecībā uz Zolitūdes traģēdijas seku novēršanu, bet arī jautājumiem par vietēja mēroga katastrofu pārvaldīšanu.
Pašreizējais normatīvais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības noteikt ārkārtas situāciju to administratīvajā teritorijā. Tādējādi situācijās, kad ārkārtas stāvoklis nav ticis izsludināts, pašvaldību uzdevumus regulējošie normatīvie akti neļauj pašvaldībām pielāgot savas darbības iedzīvotāju drošības, veselības, dzīvības un īpašuma aizsardzībai, situācijas operatīvam risinājumam un apdraudējuma seku novēršanai.
Komisijas ieskatā būtu jāpalielina pašvaldību uzdevumi katastrofu seku novēršanas procesā, kā arī būtu jāļauj pašvaldībām, ievērojot normatīvi izstrādātus katastrofu bīstamības pakāpju un paredzamo draudu līmeņa novērtēšanas kritērijus, noteikt īpašu tiesisku režīmu to administratīvajā teritorijā. Būtu jāprecizē kompetenču sadalījums un hierarhija starp valsts un pašvaldību iestādēm, konkretizējot pašvaldību tiesības realizēt operatīvos pasākumus ārkārtas situācijās.
Paplašinot pašvaldību funkcijas civilās aizsardzības jomā, būtu jāparedz atbilstošs finansējums civilās aizsardzības uzdevumu veikšanai, jo pašreizējā situācijā visu pašvaldību finansiālās iespējas nav līdzvērtīgas. Pašvaldībām būtu jāveido uzkrājumu fondi katastrofu seku likvidācijai, lai uz ārkārtas situācijas pārvarēšanas pamata nebūtu jāsamazina finansējums pašvaldību bērnudārziem, sociālajiem dienestiem un citās jomās.
Ņemot vērā iepriekšminēto, komisija secinājusi, ka normatīvajā regulējumā būtu jāpaplašina pašvaldību uzdevumi. Likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" būtu jāiekļauj tiesību norma, kura atļautu pašvaldībām noteikt ārkārtas stāvokli to administratīvajā teritorijā. Tāpat jāparedz plašākas pašvaldību pilnvaras civilās aizsardzības jomā un likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" būtu jāpapildina ar atsevišķu sadaļu par pašvaldību kompetencēm, kas palielinātu to pilnvaras.
Deputāti norāda, ka likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" būtu jānosaka konkrēta institūcija, kura būtu tiesīga lemt par likumā paredzēto iedzīvotāju evakuāciju un piespiedu pārvietošanas kārtību. Minētā norma būtu jāpapildina ar noteikumiem par piespiedu evakuācijas īstenošanas kārtību. Savukārt likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" būtu jāpapildina ar regulējumu, kurš pilnvarotu pašvaldību civilās aizsardzības komisijas lemt par īpaša tiesiska režīma noteikšanu katastrofu gadījumā, kā arī par iedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību no katastrofu apdraudētām vai skartām teritorijām, veicot iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīniskās palīdzības sniegšanu.
2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
