ZRP apspriešanai Saeimā iesniedz priekšlikumu par Fiskālās padomes izveidošanu
Foto: LETA

Zatlera reformu partija (ZRP) šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijai iesniedza priekšlikumus Fiskālās disciplīnas likuma projektam, kuri paredz neatkarīgas Fiskālās disciplīnas padomes izveidošanu, informēja ZRP pārstāve Daiga Holma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Priekšlikumus izstrādāja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (ZRP) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP).

"Lai novērstu tālāku valsts parāda palielināšanos un [panāktu] fiskālās atbildības principa nostiprināšanu likumdošanā, ZRP savā priekšvēlēšanu programmā apņēmās veidot no politiķiem neatkarīgu Fiskālās disciplīnas padomi. Finanšu ministrija (FM) sākotnēji uz 1.lasījumu iesniedza likumu, neparedzot Fiskālās padomes izveidi. Šajā starplaikā, kad ZRP jau bija sagatavots savs redzējums, mēs ar gandarījumu redzējām, ka jaunajā "Fiscal Compact" jeb 25 Eiropas Savienības (ES) valstu līgumā par fiskālo disciplīnu arī ir paredzēts, ka līgumu parakstošās valstis apņemas izveidot šādu padomi. Tas protams atvieglos šo normu pieņemšanu arī Latvijā un ir jau pārliecinājis FM par nepieciešamību izveidot Fiskālās disciplīnas padomi," uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Dombrovskis uzskata, ka "šajā padomē jāiekļauj ekonomikas lietpratēji, kas katru gadu izstrādātu valsts vidēja termiņa makroekonomisko programmu jeb dotu valdībai analīzi, kurā ekonomikas attīstības fāzē valsts atrodas, cik liels būtu jāplāno budžets un vai pienācis laiks veidot uzkrājumus, vai arī pieļaujams deficīts. Fiskālajā padomē jābūt pārstāvētiem Latvijas Bankas un FM speciālistiem, kā arī starptautiska līmeņa ekonomikas akadēmiskajiem ekspertiem".

Līdz ar priekšlikumu iesniegšanu deputāti uzskata, ka ir izpildījuši vēlētājiem solīto un nodrošinājuši fiskālās atbildības nostiprināšanu likumdošanā.

Neatkarīgas fiskālās institūcijas izveide ir nepieciešama, jo Fiskālās disciplīnas likums pats par sevi negarantē, ka tiks realizēta atbildīga fiskālā politika, uzskata ZRP. Daudzas pasaules ekonomiski attīstītas valstis, tādas kā ASV, Kanāda, Nīderlande, Zviedrija, Dānija un citas, ir izveidojušas fiskālo institūciju. Fiskālās institūcijas kompetences un sastāvs variē, taču ir novērojama tendence, ka fiskālās institūcijas galvenie uzdevumi ir prognozēšana un fiskālās politikas ilgtspējas novērtēšana, kā arī lielākajā daļā gadījumu fiskālās institūcijas ir neatkarīgas. "Jāpiebilst, ka akadēmiskās diskusijās ir vienprātība saistībā par to, ka fiskālajai padomei jābūt neatkarīgai no politiskās sistēmas. Tas izriet no tā, ka nosliece uz budžeta deficītu veidojas no izkropļojumiem politiskajā sistēmā, un fiskālai institūcijai tie ir jāneitralizē," savu priekšlikumu pamato partija.

Fiskālās disciplīnas padomes mērķis ir aprēķināt potenciālo un nominālo iekšzemes kopprodukta vērtību un prognozes, kā arī novērtēt Latvijas fiskālo mērķu sasniegšanu un valsts ekonomisko attīstību. Fiskālās disciplīnas padomes pieņemtie lēmumi un ziņojumi ir publiski pieejami, kas savukārt veicina vērtīgu diskusiju par Latvijas fiskālo politiku. Publiskas diskusijas nodrošinātu atbildīgu budžeta pieņemšanu, jo politiskajiem spēkiem un valdībai būtu jārēķinās ar "politiskajām izmaksām" un nāktos uzņemties atbildību, ja tās neievērotu Fiskālās disciplīnas padomes atzinumus un rekomendācijas. Tādējādi Fiskālās disciplīnas padome uzlabotu gan Saeimas, gan arī Ministru kabineta pieņemto fiskālās politikas plānošanas lēmumu kvalitāti, uzskata ZRP.

Starptautiskā finanšu krīze, kas sākās 2008.gada rudenī, pamazām pārgāja fiskālajā krīzē, ko izjuta daudzas pasaules valstis. Lai arī tas daļēji atspoguļo recesijas ietekmi, pastāvēja bažas, ka tas varētu norādīt arī uz senāko tendenču atgriešanos. Piemēram, laika posmu no 70. līdz 90.gadiem, kad daudzām OECD valstīm bija raksturīgs strauji augošs valdības parāds. Līdz ar to bieži vien fiskālā politika tika saistīta ar noslieci uz deficīta veidošanos. Tas palīdzēja mainīt attieksmi pret fiskālo politiku. Uzsvars tika likts uz fiskālo likumu, kas ierobežoja politikas veidotāju rīcību.

Vienlaikus nesenā finanšu krīze un valdības parādu eksplozija liek domāt, ka fiskālie likumi vien nav pietiekami efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti. Kā būtiskākos cēloņu var minēt: likuma neievērošanu, budžeta deficīta apjoma maksimālu pietuvināšanu normās noteiktajam līmenim, neparedzot rezerves neparedzētām situācijām un pārāk liels optimisms par ekonomiskās izaugsmes ilgtspēju.

Šādas fiskālās problēmas ir novedušas pie meklējumiem pēc jauniem fiskālās disciplīnas nodrošināšanas veidiem. Plašu uzmanību izraisīja ideja par neatkarīgu fiskālo institūciju izveidi. Šādas institūcijas izveidi pēdējā laikā ir atbalstījis Starptautiskais Valūtas fonds, OECD, Eiropas Centrālā Banka un Eiropas Komisija (EK).

ZRP iesniegtie priekšlikumi paredz grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un Likumā par budžeta un finanšu vadību.

Lai veicinātu izpratni par ES 25 dalībvalstu nesen konceptuāli atbalstīto starpvalstu līgumu par ES fiskālo disciplīnu, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja sadarbībā ar Ārlietu ministriju un EK pārstāvniecību Latvijā ir organizējusi arī diskusiju par jaunā līguma politisko kontekstu, institucionālo nozīmi un līgumā paredzētajiem fiskālajiem instrumentiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form