ZRP ar 'Vienotību' nevienojas par tautas vēlētu prezidentu
Foto: F64

"Vienotībai" un Zatlera reformu partijai (ZRP) ekspertu darba grupā par tiesiskuma un valsts pārvaldes reformu jautājumiem nav izdevies vienoties pozīcijās par tautas vēlētu prezidentu un automātisku pilsonības piešķiršanu visiem pēc neatkarības atgūšanas Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ZRP valdes locekle Sandra Sondore – Kukule otrdien pēc darba grupas tikšanās portālam "Delfi" atzina, ka šajos divos jautājumos partijām neesot vienots viedoklis. Viņa aicināja iemeslus jautāt "Vienotības" pārstāvjiem.

Savukārt ZRP premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs žurnālistiem gan miermīlīgāk skaidroja, ka sarunu mērķis neesot bijis vienoties pilnīgi par visu, bet mēģināt otru pusi pārliecināt ar saviem argumentiem.

Arī "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa portālam "Delfi" norādīja, ka abu partiju sagatavoto dokumentu, ko trešdien iecerēts iesniegt Valsts prezidentam Andrim Bērziņam "nevajag saukt par valdības deklarāciju", jo tas esot "saskarsmes punktu noskaidrošana".

Viņa gan norādīja, ka pretrunas neesot tādas, ka "Vienotība" un ZRP nevarētu būt tuvākie valdības veidošanas partneri. Āboltiņa paskaidroja, ka "Vienotības" programma paredz, kā var uzlabot Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, piemēram, nosakot, ka ar 51 deputātu balsi ievēlēšanai būtu par maz. Tāpat "Vienotības" programmā piedāvāts izvirzīt papildu kritērijus šī amata kandidātiem un, iespējams, likumos noteikt kandidātu debates. Taču par tautas vēlēta prezidenta institūtu būtu nepieciešamas plašākas juristu debates un sabiedrības iesaistīšana.

Āboltiņa norādīja, ka vēl bijušā prezidenta un ZRP vadītāja Valda Zatlera pilnvaru termiņa laikā Saeimā iesniegtajā Konstitucionālu tiesību komisijas atzinumā par prezidenta pilnvaru paplašināšanu arī neesot analizēta iespēja prezidentu ievēlēt tautai.

Ābotliņa norādīja: "Lai mēs varētu izdarīt grozījumus Satversmē, nepietiek tikai ar "patīk vai nepatīk"." Viņas ieskatā, par šo jautājumu arī būtu jāsaņem konstitucionālo tiesību komisijas atzinums un, iespējams, šis jautājums būtu jānodod tautas nobalsošanai. Viņa atzina, ka "Vienotībā" ietilpstošajai Pilsoniskajai Savienībai programmā savulaik bija ierakstīts ZRP piedāvājumam līdzīgs priekšlikums, taču "Vienotības" programmā tautas vēlēts prezidents nav iekļauts.

Viņa arī uzsvēra, ka šobrīd nav Satversmes grozījumiem nepieciešamā vismaz 67 deputātu atbalsta, lai ieviestu tautas vēlēta prezidenta institūtu. Otrdien atbalstīt tautas vēlētu prezidentu apsolīja apvienība "Saskaņas Centrs", turklāt tās līderis Nils Ušakovs portālam "Delfi" apliecināja, ka SC to būtu gatava darīt arī, paliekot opozīcijā. Bet Āboltiņa norādīja, ka "Vienotībā" tautas vēlētam prezidentam neesot atbalsta, bet Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK iestājas par pavisam citu tautas vēlēta prezidenta modeli, kas līdzinās prezidentālajai republikai.

Savukārt ZRP programmā paredzēto automātisko pilsonības piešķiršanu visiem pēc neatkarības atgūšanas Latvijā piedzimušajiem nepilsoņu bērniem "Vienotība" nevarot atbalstīt, jo "mēs pilsonību nevaram uzspiest", sacīja Āboltiņa. Viņa norādīja, ka "Vienotība" piekrīt pēc iespējas mazināt birokrātiskās procedūras nepilsoņu bērnu pilsonības saņemšanai , taču šobrīd nepieciešams tikai viena no vecākiem paraksts uz vienas veidlapas, lai bērns iegūtu Latvijas pilsonību, skaidroja Āboltiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koalīcijas sarunas 2011
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form