ZRP izglītības ministra kandidāts Ķīlis piedāvā sešus izglītības sistēmas reformu virzienus
Foto: LETA

Zatlera reformu partijas (ZRP) izglītības un zinātnes ministra kandidāts Roberts Ķīlis piedāvā sešus izglītības sistēmas reformu virzienus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ķīlis uzskata, ka izglītības finansēšanas princips "nauda seko" ir jāievieš visās izglītības pakāpēs, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai, savukārt augstāko izglītību ir jāfinansē, izmantojot ilgtermiņa kredītus. Viņš norādīja, ka sadarbībā ar pašvaldībām finansēšanas modeli "nauda seko" bērnudārzos varētu ieviest jau no nākamā gada 1.septembra.

Ķīlis domā, ka skolu finansēšanā būtu jāpāriet uz vaučeru jeb valsts finansējuma galvojumu sistēmu, jo tas ļautu katram bērnam saņemt vienādu finansējumu visās pašvaldībās. "Patlaban ir pašvaldības, kas skolu uzturēšanai var piemaksāt tūkstošiem latu, bet ir tādas, kas tikai dažus desmitus, tādēļ visiem skolēniem nav iespējams nodrošināt vienādas iespējas," teica Ķīlis.

Viņš rosina lielāku lomu piešķirt vecākiem un kopienām, lai vecākiem būtu iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā, kā arī atbalstīt skolu dažādību, autonomiju un reģionālās izglītības politikas attīstību.

Izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts uzskata, ka skolotāja profesijai ir jābūt konkurētspējīgai, skolām ir jādod lielāka brīvība noteikt atalgojumu un par skolotāju profesionālo kvalifikāciju atbildību vajadzētu uzņemties skolotāju asociācijām. Ķīlis uzskata, ka arī skolotāju algošanā ir jāpāriet uz 40 stundu darba nedēļu, nosakot, ka skolotāja darba alga ir robežās no 510 līdz 530 latiem pēc nodokļu nomaksas.

Ķīlis rosinās pilnvērtīgi integrēt profesionālo izglītību un mūžizglītību izglītības sistēmā, lai profesionālo skolu audzēkņi vajadzības gadījumā spētu iekļauties vispārējās vidējās izglītības sistēmā.

Runājot par augstāko izglītību, Ķīlis uzsver, ka Latvijā, samazinoties studentu skaitam, ir nesamērīgi daudz augstskolu. Viņš uzskata, ka optimālākais augstskolu skaits Latvijā būtu desmit valsts augstskolas. Reģionālajām augstskolām resursu ekonomijas vārdā būtu jāapvienojas un jāveido konsorcijs. Augstskolām būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē daudzo studiju programmu skaits un jāpiedāvā daudz plašākas programmas, lai cilvēki iegūtu daudzpusīgu izglītību un spētu pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām. Augstskolām būtu jāstrādā atbilstoši starptautisko kvalifikācijas standartu prasībām, lai absolventi spētu sevi realizēt dažādos darba tirgos.

Ķīlis uzskata, ka par mazo lauku skolu likteni būtu nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai vecākiem būtu laikus zināms, kā viņi var plānot savas ģimenes dzīvi. Tāpat ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas efektivitāti. "Latvija nepiedodami atpaliek digitālās apmācības pārvaldības jomā, kas nav pieņemami 21.gadsimta otrajā desmitgadē, un nākamo triju gadu laikā ir jārod risinājums šīm problēmām," norāda Ķīlis.

Runājot par vidējās izglītības iegūšanas vecumu, Ķīlis uzskata, ka vidusskolu vajadzētu pabeigt 18 gadu vecumā, savukārt saistībā ar mācību sākšanu no sešu gadu vecuma ir jāņem vērā katra bērna individuālā attīstība un nedrīkstētu noteikt obligātu izglītības vecumu no sešiem gadiem, jo īpaši, ja mācības tiek plānotas ar esošajām mācību metodēm, kur lielākā laika daļa tiek pavadīta, rāmi sēžot skolas solā.

ZRP izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts būs bijušais Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Ķīlis.

Partijas līderis eksprezidents Valdis Zatlers pieteikts kā kandidāts Saeimas priekšsēdētāja amatam. ZRP premjera amata kandidāts ir uzņēmējs Edmunds Sprūdžs, bet finanšu ministra amata kandidāts - ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Ķīlis 1991.gadā beidzis Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti, 1999.gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā. Kopš 1994.gada viņš ir asociētais profesors Rīgas Ekonomikas augstskolā, ir viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājbiedriem. 2008.gada 15.oktobrī Ķīlis tika iecelts par Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju un šo amatu pildījis līdz pat prezidenta Zatlera pilnvaru beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form