ZRP kritiska par koalīcijas partneru ieceri lūgt ST apturēt 'valodas referendumu', tomēr savus deputātus neierobežos  (108)

Delfi

Foto: AFI
Augsts dalības procents un skaidra atbilde referendumā būtu labākais veids, kā demonstrēt, ka latviešu valoda vienmēr būs vienīgā valsts valoda Latvijā, uzskata Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers, kura vadītais politiskais spēks ir kritiski noskaņots pret koalīcijas partneru VL-TB/LNNK un "Vienotības" plāniem prasīt Satversmes tiesā apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Tomēr Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcija neierobežos savu deputātu tiesības parakstīties zem nacionālās apvienības sagatavotā pieteikuma Satversmes tiesai. Portāla "Delfi" rīcībā esošais pieteikuma projekts paredz lūgt Satversmes tiesu apturēt "valodas referendumu", kā arī atzīt par Satversmei neatbilstošiem Valsts prezidenta lēmumu un Saeimas Prezidija atzinumu par attiecīgo Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai parlamentā. Tāpat pieteikumā paredzēts lūgt atzīt par neatbilstošu Satversmei likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" normu, kas paredz negatīva Saeimas lēmuma gadījumā vēlētāju rosināto likumprojektu nodot tautas nobalsošanai.

ZRP līderis Zatlers uzskata, ka labākais veids būtu visiem Latvijas patriotiem piedalīties referendumā un skaidri paust savu viedokli. Viņš portālam "Delfi" pauda pārliecību, ka augsts dalības procents un skaidra atbilde referendumā būtu labākais veids, kā gūt pārliecību par to, ka latviešu valoda vienmēr būs vienīgā valsts valoda Latvijā. ZRP līderis norādīja, ka saskaņā ar Satversmi Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tāpēc visskaidrāk savu viedokli par to arī paustu tauta.

Zatlers norādīja: "Ja reiz ir savākti paraksti un uzdots jautājums, tad arī ir jāatbild masveidīgi un pārliecinoši." Viņš uzsvēra, ka ZRP aicina visus Latvijas patriotus piedalīties referendumā un balsot pret valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.

ZRP deputāte Inese Lībiņa – Egnere, kura iepriekš bija Zatlera kā Valsts prezidenta juridiskā padomniece, portālam "Delfi" skaidroja, ka nacionālās apvienības sagatavoto sūdzību ZRP saņēma tikai trešdienas vakarā, un "mums nebija iespēja piedalīties tā sagatavošanā. Viņa norādīja, ka pieteikumā tiek apšaubīta gan prezidenta, gan Saeimas rīcības atbilstība pamatlikumam, kā arī prasīts atzīt par Satversmei neatbilstošu likuma pantu, ko Saeima varētu grozīt pati, bez ST sprieduma.

"Es personīgi nelikšu savu parakstu zem šī pieteikuma, jo neatbalstu referenduma apturēšanu," sacīja deputāte. Viņa uzskata, ka referendumam ir jānotiek, jo šobrīd tā apturēšana ir nokavēta un atkal šķeltu sabiedrību "sīku politisku mērķu dēļ". "Mums ir svarīgi, lai šī vārīšanās, kas tagad notiek, beigtos līdz ar 18.februāri [kad plānots referendums]," sacīja deputāte.

Viņa atzina, ka diskusijai par valsts konstitucionālajiem pamatprincipiem ir jābūt gan Saeimā, gan Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijā, tomēr tai jābūt profesionālai. "Šobrīd procesa vidū apturēt referendumu nav profesionāli un atkal rada pretrunas sabiedrībā," sacīja Lībiņa – Egnere.

ZRP politiķi portālam "Delfi" arī pauda neizpratni, ka atsevišķi koalīcijas partneri, no vienas puses, vēlējušies pēc iespējas ātrāk panākt referenduma norisi, kā arī izplatīja publiskus aicinājumus tajā balsot pret, bet "ar otru roku" lūdz to apturēt, kas procesu tikai paildzina.

Portāla "Delfi" rīcībā esošajā nacionālās apvienības sagatavotajā pieteikuma projektā lūgts apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē.

Tāpat iecerēts lūgt ST atzīt par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļu, kas paredz - ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.

Par neatbilstošu šiem pašiem Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.

Pieteikumā uzvērts, ka likumā par tautas nobalsošanu Valsts prezidentam un Saeimai nav paredzētas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātiem pamatprincipiem. Tādēļ prezidents un Saeima nevar izlemt vēlētāju iesniegto likumprojektu nevirzīt tālāk gadījumos, kad konstatēts, ka tas neatbilst Satversmei.

Pieteikuma sagatavotāji uzskata, ka Satversmes 76.pants, kurā noteikta Satversmes grozīšanas kārtība, neparedz "Satversmes kodola" grozīšanu, un uzsver, ka latviešu valoda ir iekļauta šai pamatlikuma kodolā. Tāpat iesniedzēji uzsver, ka Satversmes 78.pants, kas paredz vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus, uzskatāms par "vispārīgu tiesību normu", un gadījumos, kad ar iesniegto likumprojektu tiek mainīts "Satversmes kodols", tas neesot piemērojams.

Savukārt likumdevējam esot pienākums ņemt vērā Satversmes 1.pantu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, un paredzēt likumā procedūru, kādā šāds valsts pamatus grozošs likumprojekts būtu noraidāms.

Referenduma apturēšanu pieteikuma sagatavotāji lūdz kā pagaidu līdzekli, lai nodrošinātu ST sprieduma izpildi. Viņi uzskata, ka tiesvedība būtu efektīva un noslēgtos ar reāli izpildāmu spriedumu tikai gadījumā, ja līdz ST sprieduma pasludināšanai tautas nobalsošana tiktu apturēta.

Jau vēstīts, ka nacionālās apvienības VL-TB/LNNK kosntitucionālo sūdzību ST, ar kuru plānots apstrīdēt  referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai atbilstība Satversmei, atbalstīs "Vienotības" vairākums, līdz ar to ir iegūts nepieciešamais deputātu skaits pieteikuma iensiegšanai.

Skeptiska par refrenduma apturēšanu ir Zaļo un zemnieku savienība, kuras frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka frakcijas vairākums uzskatot - izvairīšanās no referenduma būtu gļēvulība, jo tas būtu signāls, ka "mums ir bail no referenduma iznākuma". Tomēr atsevišķi frakcijas deputāti varētu parakstīties zem nacionālās apvienības sagatavotā pieteikuma, piemēram, gatavību parakstīt sūdzību ST portālam "Delfi" apliecināja ZZS pārstāve Iveta Grigule.

Jau vēstīts,ka ierosmi apstrīdēt ST referenduma par krievu valodas statusu atbilstību Satversmei izteica nacionālā apvienība, taču, lai iesniegtu konstitucionālo sūdzību, bija nepieciešami 20 deputātu paraksti, bet VL-TB/LNNK Saeimā ir tikai 14 deputāti.

Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!