Holma norāda, ka ZRP "pirms vēlēšanām pauda, ka Latvijas valstij ir vajadzīgi visi tajā dzimušie bērni, un nemainīgi aizstāv šo pozīciju". Jau otrdien valdībā pārstāvētie ZRP ministri, kā arī bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis atbildes vēstulei Saeimai par grozījumiem Pilsonības likumā vēlējās pievienot īpašo viedokli, uzskatot, ka Latvijā piedzimušajiem nepilsoņu bērniem pilsonība ir piešķirama automātiski, izņemot gadījumus, kad vecāki to nevēlas.
"Likums jau šobrīd Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušajiem nepilsoņu bērniem ļauj iegūt valsts pilsonību, taču šo tiesību īstenošanā bērni ir atkarīgi no savu vecāku uzņēmības un izpratnes. Bērni, kas dzimuši un izauguši Latvijā, kā arī Latvijas pilsoņu bērni, lai kur tie pašlaik dzīvotu, ir mūsu pilsoņi un nākotnē rīcībspējīgas valsts stūrakmens. Mums pret tiem jāattiecas ar patiesu cieņu un atbildību," klāsta ZRP pārstāve.
Holma norāda, ka šobrīd, "kad atsevišķi politiķi savu neīstenoto politisko ambīciju dēļ ir gatavi šķelt Latvijas sabiedrību, mums vairāk nekā jebkad jācenšas panākt savstarpēja uzticēšanās un izpratne". "Vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas ilgusī situācija, kad nepilsoņiem dzimst jauni nepilsoņi, ir veicinājusi sabiedrības savstarpējo neuzticēšanos un aizvainojumu. ZRP uzskata, ka šobrīd ir izšķirošs brīdis, kad jāizrāda pretimnākšana un laipnība," vēsta partijas pārstāve, norādot, ka ZRP aicina koalīcijas partnerus atbalstīt šo ieceri un kopīgi strādāt Latvijas sabiedrības saliedēšanai.
Identisku priekšlikumu Pilsonības likuma grozījumiem - uzņemt pilsonībā pēc 1991.gada dzimušos Latvijas nepilsoņu bērnus, neprasot vecāku iesniegumu – šī gada februārī ZRP vadītājs Valdis Zatlers iesniedza Saeimai kā Valsts prezidents. Saeimas Juridiskā komisija skatīja divu Saeimas frakciju iesniegtos likumprojektus, kā arī Zatlera vēstuli ar priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem, un nolēma izskatīšanai Saeimā virzīt saturiski plašāko likumprojektu, kas ne vien paredz risināt dubultpilsonības jautājumu trimdas latviešiem, bet skata arī citas aktuālas problēmas.
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā un valdības otrdien atbalstītajā vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai rosināts, ka grozījumi Pilsonības likumā paredzētu dubulto pilsonību bērniem – ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. "Šis ir ļoti aktuāls regulējums tām latviešu ģimenēm, kurām bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā," norādīja ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Lai bērns iegūtu Latvijas pilsonību, TM rosina, ka tikai vienam no bērna vecākiem ir jābūt Latvijas pilsonim. Pašlaik likuma prasība ir Latvijas pilsonība abiem vecākiem.
Lai ļautu vecākiem izteikt vēlmi sava bērna pilsonības piešķiršanas jautājumā, TM akceptē līdzšinējo kārtību, ka vecākiem nepilsoņiem jāaizpilda pieteikums bērna reģistrācijai par Latvijas pilsoni.
Jau vēstīts, ka jaunievēlētās 11.Saeimas Juridiskā komisija nolēma turpināt izskatīt iepriekšējā sasaukuma aizsāktos grozījumus Pilsonības likumā. Lai sagatavotu saturiski apjomīgos likuma grozījumus,komisija nolēma veidot apakškomisiju.
10.Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts piedāvā paplašināt gadījumu skaitu, kad Latvija pieļauj dubultpilsonību saviem pilsoņiem. Likumprojekts nošķir Latvijas trimdinieku pilsonības jautājumu no dubultpilsonības pieļaujamības Latvijas pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību dažādu iemeslu dēļ iegūs pēc likumprojekta spēkā stāšanās, skaidrots likumprojekta anotācijā.