Foto: stock.xchng
Zatlera Reformu partija (ZRP) kategoriski norobežojas no svētdien TV3 raidījuma "Nekā Personīga" sižetā paustajiem apgalvojumiem par tās atbalstu sabiedriskās organizācijas "Baltijas asociācija – Transports un loģistika" (BATL) priekšlikumam tirgot biržā Rīgas un Ventspils brīvostu akcijas, portālu "Delfi" informēja ZRP preses pārstāve Daiga Holma.

Holma uzsvēra, ka šāds priekšlikums nekad nav ticis apspriests un virzīts ne ZRP frakcijā, ne valdē. Tāpat BATL nav informējusi ZRP par šāda priekšlikuma iesniegšanu Satiksmes ministrijā (SM) un sabiedriskās organizācijas ieceri īstenot tās pieņemšanu Saeimā, uzsvērts partijas paziņojumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) savā blogā norādījis, ka svētdien raidījumā "Nekā personīga" izskanējusi "nepilnīga, sagrozīta un nepatiesa informācija par ZRP piedāvājumu ostu reformām, tās paspārnē it kā radušos organizāciju un viedokli, ko nosūtīju "Nekā Personīga" žurnālistam Ansim Pūpolam, atbildot uz īsziņā nosūtītu jautājumu."

Īsziņā atbildot uz TV3 žurnālista jautājumu par attieksmi pret ieceri pieļaut ostu pārvalžu kapitalizāciju un kotēšanu biržā, kā arī par argumentiem "par" un "pret", Sprūdžs esot atbildējis: "Pašlaik neredzu nekādu pamatu runāt pat ostu privatizāciju, jo neredzu to kā risinājumu kādai no identificētajām problēmām ostu darbā. Pati par sevi ostas nonākšana privātās rokās tikai sarežģītu interešu konflikta novēršanas un dažādu loģistikas posmu koordinācijas problēmu. Ticami, ka atsevišķu reformu pretinieku intereses kultivēt mītu pa šādu ZRP nostāju privatizācijas negatīvās publicitātes dēļ."

ZRP arī norāda, ka BATL mājas lapas dati liecina: biedrība izveidota jau 2007.gadā. Raidījums apgalvoja, ka "Zatlera partijas paspārnē dzimusi organizācija rosina privatizēt Rīgas un Ventspils brīvostas", vēstot, ka ar priekšlikumu tirgot biržā Rīgas un Ventspils brīvostu akcijas SM vērsusies sabiedriska organizācija, kuru pārstāv ZRP ostu darba grupas loceklis Aivis Landmanis.

Raidījums apgalvoja, ka priekšlikums ir noraidīts, taču ZRP biedrs no savas ieceres neatsakās un centīsies īstenot tās pieņemšanu Saeimā. "Šobrīd ZRP ir jauna ideja - Rīgas ostas akcijas kotēt biržā un daļēji pārvaldi privatizēt. Zināmi jau arī vairāki potenciālie pircēji," apgalvoja raidījums.

Lai uzlabotu ostu likumu, šobrīd SM izveidota darba grupa. "Pārmaiņas ierosinājusi ZRP, atsaucoties uz Amerikas tirdzniecības palātas un Ventspils tā saucamo opozicionāru uzņēmēju sūdzībām. Šos opozicionārus SM darba grupā pārstāv biedrība "Baltijas asociācija - transports un loģistika", kuru vada Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis [red. – patiesībā Landmanis ir bijušais domnieks, šobrīd Ventspils domē ir viņa brālis Ivars Landmanis]. Organizācija iesniegusi priekšlikumu lielo ostu pārvaldes kapitalizēt un to akcijas pārdot Rīgas biržā," klāstīja raidījums.

Savukārt BATL pirmdien medijiem izplatītā paziņojumā uzsver, ka nekad nav rosinājusi privatizēt Rīgas un Ventspils brīvostas, bet gan piedāvājusi uzsākt diskusiju ar mērķi padarīt ostas caurskatāmākas, atvērtākas un konkurētspējīgākas.

BATL paziņojumā medijiem norāda, ka raidījuma "Nekā personīga" sižetā asociācijas pārstāvja Aivja Landmaņa teiktais ticis atrauts no konteksta. BATL skaidro, ka Landmanis atbildot uz žurnālista Pūpola jautājumiem norādīja, ka asociācija rosinājusi diskutēt par iespējamā ostu modeļa maiņu, kā piemēru minot Roterdamas un Tallinas ostas, kuras ir izvēlējušās kapitālsabiedrības pārvaldības modeli. Atbildot uz Pūpola jautājumu, kas skar iespējamo akciju kotēšanu biržā, Landmanis skaidroja, ka par tādu iespēju varētu diskutēt, ja runa būtu par neliela skaita vērstpapīru kotēšanu biržā, kas nekādi neiespaidotu ostu, kā nacionālās bagātības nonākšanu ārpus dominējošās valsts, pašvaldības piederības un kontroles. Tika uzsvērts, ka BATL un viņš personīgi ir pret brīvostu kā nacionālas bagātības privatizāciju.

Asociācija informē, ka BATL Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir iesniedzis detalizētus un argumentētus priekšlikumus tikai esošā ostas modeļa ietvaros, gan saglabājot ostu juridisko statusu, gan nepārskatot ministriju un pašvaldības pārstāvju proporciju ostu valdēs.

BATL uzsver, ka attiecībā uz iespējamo ostu pārvaldības modeļa maiņu tā nav piedāvājusi konkrētus risinājumus, bet gan aicinājusi visas iesaistītās puses uz publisku diskusiju, jo uzskata, ka kapitālsabiedrības pārvaldības modelis, iespējams, varētu izrādīties efektīvāks kā līdzšinējais. Šāds aicinājums no BATL puses ir izskanējis arī attiecībā uz iespējamo ostu apvienošanu un citām būtiskām izmaiņām. "Žurnālista apgalvojums, ka BATL pārstāvis turpinās Saeimā virzīt priekšlikumu tirgot biržā Rīgas un Ventspils brīvostu akcijas, neatbilst patiesībai," norāda asociācija.

"BATL vēlreiz vēlas apliecināt, ka ir pret ostu pārvalžu privatizāciju un, ka visi tās ierosinājumi, iespējamie likuma un citu normatīvo dokumentu izmaiņu priekšlikumi ir nosūtīti Ministru Prezidentam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam, atbildīgajiem ministriem un nekad nav tikuši slēpti," teikts asociācijas paziņojumā. Lai kliedētu dažādas spekulācija, BATL savā mājas lapā (www.batl.eu) ievietos atbaildīgajām amatpersonām nosūtītos BATL piedāvājumus.

"Ja kāds turpina diskusiju par iespējamo brīvostu privatizāciju, tad tas nav BATL, bet gan ostu reformu pretinieki (ilggadīgie ostu valdes locekļi, pārvaldnieki un ostu pārvalžu pārstāvošie asociāciju vadītāji), kuri esošās likumdošanas ietvaros faktiski jau sen ir "privatizējuši" ostu pārvaldes. Ostās notiekošais gadiem ilgi ir slēpts no sabiedrības, tās pārvaldītāju izmaksas, slēgtie darījumi, pieņemtie lēmumi netiek valsts un pašvaldību pienācīgi kontrolēti, uzraudzīti," teikts BATL paziņojumā.

Tikmēr Venstpils tranzītuzņēmuma AS "Ventbunkers" "karos" iesaistītais Olafs Berķis pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, ka kategoriski noraidot "Landmaņa un biedrības BATL ierosinājumus privatizēt Ventspils un Rīgas brīvostas".

"Uzskatu, ka vienmēr ir nepieciešams meklēt ceļus ostu darbības uzlabošanai, tomēr, veicot reformas, nevajadzētu izjaukt tās lietas, kas jau pašlaik labi strādā. Piekrītu, ka varētu uzlabot lēmumu pieņemšanas caurspīdību ostās, tomēr ietekme ostās būtu jāsaglabā gan pašvaldībām, gan valstij," paudis Berķis.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vlačeslavs Dombrovskis (ZRP) par ostas privatizācijas ierosmi ir atturīgs. Sākumā esot nepieciešami argumenti, kā tas uzlabos ostu darbu un garantijas, ka privātā investora piesaiste neradīs jaunus interešu konfliktus. autājums esot par to, "kam piederēs šī infrastruktūra un kā tā tiks pārvaldīta. Kā mēs to nodalīsim no tiem uzņēmējiem, kuri izmantos šo infrastruktūru," spriež Dombrovskis, vēstīja raidījums.

Raidījumā apgalvots, ka līdzīgi domājot arī Sprūdžs, kurš no plašāka komentāra esot atteicies, jo neesot gana labi iepazinies ar priekšlikumiem Ostu likumā.

Tāpat raidījums uzsvēra, ka cietu "nē" ostu privatizācijai pauž satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš iebilst arī pret citām radikālām pārmaiņām ostu pārvaldē. Nacionālā apvienība par grozījumiem ostu likumā neesot lēmusi, savukārt "Vienotība" privatizāciju neatbalsta.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija februāra sākumā, iepazīstoties ar situāciju Latvijas ostu darbībā, konstatēja būtiskas problēmas ostu pārvaldībā un aicināja Ministru kabinetu nevilcināties ar priekšlikumu izstrādi to risināšanai. Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP) uzsvēra, ka tiesiskā nenoteiktība mazina ārvalstu un citu neatkarīgo investoru interesi par Latvijas ostām, un norādīja uz nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pievērsties šo problēmu risināšanai.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis arī piekrita, ka lielo ostu darbībā ir vajadzīgas izmaiņas, tai skaitā ir nepieciešami pasākumi Latvijas ostu konkurētspējas paaugstināšanai. Ronis informēja, ka valdībā tiks veidota darba grupa, kura strādās pie priekšlikumiem ostu darbības problēmu risināšanai un pirmo rīcības plānu varētu paziņot 1.jūnijā.

Tomēr komisijas deputāti aicināja valdību nevilcināties ar priekšlikumu izstrādi un sniegt MK redzējumu un priekšlikumus situācijas risināšanai līdz 1.aprīlim. Līdz šim datumam komisija arī nolēma aicināt valdības darba grupu, Ministru prezidentu un ārvalstu investorus sniegt priekšlikumus ostu darbības uzlabošanai grozījumiem atvērtajā likumā par ostām.

Savukārt Latvijas Ostu asociācija, kuras amatpersonas ir Ventspils un Liepājas mēri Aivars Lembergs un Uldis Sesks, kā arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks, paziņojumā pauda gandarījumu par komisijas lēmumu un par to, ka darba grupa strādās SM pakļautībā, norādot, ka tas, "cerams, rezultātā ļaus izvairīties no tik svarīga tautsaimnieciska jautājuma pārliekas politizēšanas un atsevišķu interešu lobēšanas".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!