Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien pirmajā lasījumā pauda konceptuālu atbalstu iecerētajām izmaiņām likumos, kas paredz pārdevējam administratīvo atbildību par alkohola pārdošanu jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, ja nav uzrādīts personu apliecinošs dokuments, kā arī paredz alkohola tirdzniecībai lielveikalos atsevišķas nodaļas.
Gan deputāti, gan dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji atzina, ka līdz ar Saeimas darba grupas izstrādātajiem likumu izmaiņu priekšlikumiem diskusija par šīm tēmām ir tikai sākusies, un priekšlikumus vēl daudzreiz papildinās. Tāpat būs jāpaiet ilgākam laikam, lai panāktu "vērtību maiņu sabiedrībā, domājot par veselīgu jauno paaudzi", sacīja Saeimas darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens (V).
Saeimas darba grupas šovasar izstrādātie likumu grozījumi paredz atbildību pusaudžiem par alkohola iegādāšanos vai pilngadīgas personas kā starpnieka iesaistīšanu alkohola iegādē. Par šādiem pārkāpumiem pusaudzim varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem. Savukārt, ja tas būs izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, nepilngadīgajam draudēs naudas sods no 25 līdz 50 latiem.
Grozījumi arī paredz administratīvo atbildību par alkoholisko dzērienu pārdošanu personai vecumā no 18 līdz 25 gadiem, ja pircējs neuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Par to varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem. Tas plānots, lai novērstu gadījumus, kad pārdevējs, spriežot pēc pircēja ārējā izskata, pārdod alkoholu pusaudzim, kurš izskatās pēc pieaugušā, skaidrojusi darba grupa.
Likumprojekts arī paredz pastiprināt sankciju par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu alkohola lietošanā un novešanu līdz dzērumam.
Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis komisijas sēdē norādīja, ka lielu daļu vainas par jauniešu nodzeršanos jāuzņemas pieaugušajiem, kuri nopērk spirtoto dzērienu jaunietim. Ar likuma izmaiņām būtu jāpanāk, ka viņi vairs nebūtu ieinteresēti to darīt, un sagatavotie likuma grozījumi ir labs solis uz šo mērķi.
Tam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras pārstāvis komisijas sēdē uzsvēra, ka saruna par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem ir "attieksmes jautājums". Lielākā risināmā problēma ir nevis veikali un to kasieri, kuri pārdod alkoholu nepilngadīgajiem, bet gan pieaugušie, kuri to viņiem nopērk.
Diskusijas par alkohola aprites ierobežošanu paredzamas karstas, jo tas aizskar gan alkohola ražotāju, gan daudzu tirgotāju intereses, atzina deputāti.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vēstulē Saeimas deputātiem pausts, ka milzīgā alkohola aprite jauniešu vidū ir būtiska problēma, taču tās risinājumus nedrīkst pārvērst par populismu. Sagatavotajos likuma grozījumos tieši lielveikali tiekot pārvērsti par biedu, kamēr alkohola nelegālā aprite lielākoties esot tieši mazo tirgotavu "nopelns". Tāpēc veikalnieki aicinās izsvērt sagatavoto priekšlikumu par alkohola tirgošanu lielveikalos atsevišķās ar video novērošanas kamerām aprīkotās nodaļās.
Tāpat Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka būtu dažādi jāvērtē vieglais un stiprais alkohols un ir paredzēts aicināt ar likumu grozījumiem panākt, lai alkohola aprite būtu līdzīgi mazināta arī, piemēram, ziedu, saimniecības preču un citos veikalos, kur pieejami atsevišķi alkoholiski dzērieni.
Paredzēts, ka Saeimas deputāti par izstrādātajiem likumu grozījumiem pirmajā lasījumā balsos 22. novembrī un tad priekšlikumi uz nākamo lasījumu būs iesniedzami trīs nedēļu laikā.
