Foto: PantherMedia/Scanpix
Žurnālam "Otkritij Gorod" ir aizdomas par darbinieku elektroniskā pasta uzlaušanu, informēja žurnāla redakcijā.

Decembrī žurnāla "Ir" mājas lapā parādījies raksts ar citātiem no intervijas, kuru žurnāls "Otkritij Gorod" savulaik sagatavoja ar "Gazprom" pārstāvi Latvijā, bet tā arī nenopublicēja.

Raksts ar nosaukumu "Kāpēc Latvijai jāiztiek bez "Gazprom"" parādījās "Ir" mājas lapā 9.decembrī. Tajā ir arī fragmenti no "Gazprom" pārstāvniecības Latvijā direktora vietnieka Pāvela Ļitvinova intervijas, turklāt atsaucoties uz žurnāla "Otjritij Gorod" jūlija numuru. Taču ne šajā, ne turpmākajos numuros šī intervija nebija publicēta.

Mēģinot noskaidrot, kā nepublicēts materiāls varēja nonākt svešās rokās, "Otkritij Gorod" redakcija lūdza paskaidrojumus "Ir" mājas lapā publicētā raksta autoram - Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektoram Andim Kudoram. Sākumā viņš teicis, ka raksta kopiju viņam iedevis kāds no darbiniekiem, taču vēlāk precizējis, ka kopija bijusi ievietota pastkastītē, bet organizācijas darbiniekiem nav radušās šaubas par tās īstumu, tāpēc šis materiāls izmantots rakstā.

Žurnāla "Otkritij Gorod" darbiniekiem ir aizdomas, ka ticis uzlauzts redakcijas elektroniskais pasts vai notikusi nesankcionēta ielaušanās žurnāla datortīklā.

Kā pārliecinājās aģentūra LETA, Kudora raksts "Kāpēc Latvijai jāiztiek bez "Gazprom"" ir pieejams gan žurnāla "Ir", gan Austrumeiropas politikas pētījumu centra mājaslapās.

Rakstā analizētas "Gazprom" darbības un intereses Eiropas, tostarp Baltijas valstu, enerģētikas tirgū.

Kā raksta Kudors, intervijā izdevumam "Otkritij Gorod" Ļitvinovs norādījis, ka "Gazprom" Inčukalna gāzes krātuve "nav galvenā; ja tās pēkšņi nebūs, Krievija nepazudīs". Vēl Ļitvinovs stāstījis, ka tas ir tā tradicionāli izveidojies, ka krātuve Inčukalnā bija sistēmveidojošā Krievijas Ziemeļrietumu reģionam, "bet tā ir "Gazprom" un Krievijas labā griba - glabāt šeit gāzi vai ne".

Informācija internetā liecina, ka biedrības "Austrumeiropas politikas pētījumu centrs" galvenie mērķi ir dot ieguldījumu Latvijas ārpolitikas attīstībā, veicot pētniecisko darbību Austrumeiropas valstu politikas, vēstures un ekonomikas jomās; attīstīt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu pētnieciskajiem institūtiem u.c. organizācijām; apzināt un skaidrot Latvijas intereses ārvalstīs.

Centra pētījumu objekts ir Austrumeiropas reģions, kas strauji attīstās ekonomiski un demokratizācijas virzienā. Ar terminu "Austrumeiropa" organizācija saprot arī tās NVS valstis, kuras ģeogrāfiski atrodas Eiropas kontinentā.

Pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis norāda, ka organizācija (sākumā ar citu nosaukumu - "Pilsoniskā līdzdalība") tika dibināta 2004.gada 30.aprīlī ar mērķi veicināt Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstību un sabiedrības integrāciju. Sākumā organizācijas bijusi vairāk tendēta uz iekšpolitikas izzināšanu, bet pakāpeniski notikusi pievēršanās arī ārpolitisko jautājumu apspriešanai. 2006.gada vasarā biedrība "Pilsoniskā līdzdalība" mainīja nosaukumu un tika pārveidota par pētniecības centru.
Starp centra darbiniekiem ir Lerhis, Kudors, Anna Lasmane, Ieva Dzelme-Romanovska, Rinalds Gulbis, Gatis Pelnēns, Māris Cepurītis.

Kudors ir centra valdes loceklis un izpilddirektors. Pēc centra mājaslapā pieejamās informācijas, studējis starptautisko ekonomiku un starptautiskās tiesības Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā. Ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē, pašlaik turpina studijas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktorantūrā.

Kudora pētnieciskā interese saistās ar Krievijas iekšpolitiku un ārpolitiku. Ir vairāku publikāciju autors par Krievijas politiku attiecībā uz tautiešiem ārvalstīs, maigo varu un Krievu Pareizticīgās baznīcas lomu Krievijas ārpolitikā. Kudors ir Latvijas Ārlietu ministrijas Ārpolitikas padomes dalībnieks.

Žurnālu "Otkritij Gorod" izdod izdevniecība SIA "Hercogiste Media".
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Hercogiste Media" ir reģistrēta 2004.gadā un tās pamatkapitāls ir 4860 latu. Uzņēmums pieder Valērijam Belokoņam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!