Ceturtdien Senāts pasludināja spriedumu lietā, kas ierosināta pēc tiesneses prasības pret žurnālu "Ir" un žurnālisti Spranci, un kurā tiesnese bija lūgusi piedzīt 5000 eiro kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu, ko izraisījusi viņas vārda pieminēšana publikācijās par vairāku tiesnešu iespējamo ļaunprātību un likumpārkāpumiem, izlemjot maksātnespējas procesa lietas.
Lietā izskatīja jautājumu par divu pamattiesību – vārda brīvības un privātās dzīves neaizskaramības – līdzsvarošanu. Senātam bija jāpārbauda, vai tiesa, kas lietu bija izspriedusi pēc būtības, bija pareizi novērtējusi prasītājas kā tiesneses pieļaujamās kritikas robežas.
Tiesnešiem īpašas prasības
Senāts spriedumā norāda, ka amatpersonām principā ir atzīta augstāka pieļaujamās kritikas robeža. Turklāt dažādām amatpersonām šī robeža ir atšķirīga. Īpašas prasības attiecas uz tiesnešu goda un cieņas aizskārumu. Ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Senāts jau iepriekš uzvēris, ka apgalvojumi par to, ka tiesnesis pārkāpis likumu vai nav ievērojis profesionālos pienākumus, var ne vien kaitēt tiesneša reputācijai, bet arī apdraudēt sabiedrības uzticību tiesai kopumā.
Turklāt tiesnesim ir ierobežotas iespējas aizsargāties pret destruktīviem uzbrukumiem, ņemot vērā, ka viņa tiesības publiski apspriest izskatīto lietu apstākļus ir ierobežotas. Pat arī tad, ja pieņemto nolēmumu izskaidrošanai tiesnesis tiek aicināts uz publisku diskusiju, ne vienmēr ir iespējams publiski izskaidrot visus aspektus, portālam "Delfi" norāda Augstākajā tiesā
Senāts nolēmumā atgādina, ka, izskatot tiesneses Zutes prasību par goda un cieņa aizskārumu, ko radījusi publikācija žurnālā "Ir", kas aplūko sabiedrību interesējošu jautājumu, tiesai jāvērtē, vai šī publikācija bija tik aizskaroša, ka pārkāpa uz presi attiecināmās vārda brīvības robežas.
No Senāta judikatūras izriet, ka tas, vai strīdus izteikumi vērtējami kā ziņa vai viedoklis un vai tie ir godu un cieņu aizskaroši, ir juridiskās kvalifikācijas jeb tiesību normu piemērošanas, nevis pierādīšanas jautājums. Lemjot, vai konkrētā publikācija ir prasītāja godu un cieņu aizskaroša, tiesai ir jāapsver, kā to uztvertu neitrāla persona un vidusmēra lasītājs – vai šāds lasītājs publikācijā minētos izteikumus uztvertu tā, kā norādīts prasības pieteikumā, vai arī citādi. Konkrētajā lietā tiesa, kas lietu bija izspriedusi pēc būtības, spriedumā bija ietvērusi rūpīgu un detalizētu strīdus publikāciju teksta analīzi.
Senāts atzina, ka pārsūdzētajā tiesas spriedumā gan katrs raksts, gan visa rakstu sērija bija aplūkota kopumā, kā arī bija novērtēti atsevišķi teikumi un izteiksmes līdzekļi, secinot, ka ne raksti kopumā, ne atsevišķas to daļas nesatur konkrēti prasītājas godu un cieņu aizskarošas ziņas un nesniedz pārmērīgi aizskarošu viedokli par prasītāju.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Zute pieprasīja publisku atvainošanos un 5000 eiro kompensāciju, jo uzskatīja, ka viņas gods un cieņa aizskarti 2017. gada nogalē žurnālā "Ir" publicētajā rakstu sērijā par problēmām maksātnespējas lietu izskatīšanā Latvijas tiesās, tā vēsta pats medijs "Ir," pret kuru apsūdzība tika vērsta.
Ne pirmā 'Ir' tiesvedība
"Zute ir starp tiem tiesnešiem, kas "Ir" pētījumā atklājās kā rekordisti, pie kuriem pēckrīzes periodā visbiežāk nonāca tā sauktās "ceļojošās firmas" — uzņēmumi, kas neilgi pirms maksātnespējas pieteikuma pēkšņi maina savu juridisko adresi. Šādu uzņēmumu rīcību var tulkot kā vēlmi nonākt konkrētās tiesās," rakstīja medijs.
Publikācija, kurā minēts Zutes vārds, tika publicēta 2017. gada izskaņā un pēc tam 2018. gadā. Kā vēsta pats medijs, tiesnese prasības pieteikumu pret žurnālu iesniedza 2018. gada nogalē, un pirms tam ar "Ir" redakciju nav runājusi.
"Esmu priecīga par šo rezultātu, tikai domāju, ka tas varēja beigties daudz ātrāk – pirmajā vai otrajā instancē," portālam "Delfi" atzīst žurnāliste Spance, pieminot, ka ar šo nepārsūdzamo spriedumu arī noslēdzas tiesvedības, kas līdz šim apvijušas viņas rakstus par maksātnespēju.
Viņa min, ka tā nav pirmā reize, kad žurnāls "Ir" un viņa kā autore ir iesūdzēta tiesā saistībā ar pētījumiem par maksātnespējas procesiem – iepriekš bijusi tiesvedība, kurā žurnālisti apsūdzējis bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Tiesa arī toreiz lēma par labu medijam un žurnālistei.
Senāta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka maksātnespējas jomas problemātikas izgaismošanā plašsaziņas līdzekļos bija nozīmīga un savā ziņā arī izšķiroša loma maksātnespējas procesu sakārtošanā, tāpēc svarīgi uzsvērt vārda brīvības aizsardzību, kas ir priekšnoteikums kvalitatīvas pētniecības žurnālistikas pastāvēšanai. Vienlaikus tikpat nozīmīga ir tiesnešu aizsardzība no nepamatotiem uzbrukumiem, kas faktiski aizskar tiesneša godu un cieņu, ko aizsargā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, pauž Strupišs.
"Līdzīgi kā citās lietās, kur jāizsver divu pamattiesību ierobežošanas līdzsvars, šajā lietā visu trīs instanču tiesas ir bijušas faktiski vienisprātis par lietas faktiskajiem apstākļiem atbilstošu taisnīgu risinājumu," paudis Senāta priekšsēdētājs.
