Žurnālisti varēs iepazīties ar daļu no materiāliem uz nereabilitējoša pamata pabeigtajās krimināllietās. Vienlaikus par to rīcībā nodoto nepublicējamo materiālu izplatīšanu noteiks kriminālatbildību, paredz otrdien Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu guvušie grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
Trešdienas parlamenta Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma izskatīja grozījumus Krimināllikumā un pirms trešā lasījuma grozījumus Kriminālprocesa likumā.
Pirms trešā lasījuma komisijas atbalstītie grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Grozījumi paredz, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas galīgā nolēmuma stāšanās spēkā žurnālisti var vērsties tajā iestādē, kura pieņēma nolēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, ar motivētu lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ja tas nepieciešams sabiedrības informēšanai, lai veicinātu nozīmīgu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību.
Grozījumi arī nosaka gadījumus, kad piekļuvi krimināllietas materiāliem atsaka. Piemēram, ja lūgumā norādītā mērķa sasniegšana ir iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala nolēmumu, un ja kriminālprocess ir pabeigts uz personu reabilitējoša pamata, kā arī – ja lūguma izpildē ir jāiegulda nesamērīgi lieli iestādes darba resursi.
Atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistus rakstveidā brīdinās par aizliegumu izgatavot krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus vai pavairot tos citādā veidā, nododot trešo personu rīcībā vai citādi izplatīt no krimināllietas materiāliem izrietošu nepublicējamu informāciju.
Grozījumi paredz, ka žurnālistiem var atļaut nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus, ja tie nesatur īpašu kategoriju personas datus, profesionālo noslēpumu, komercnoslēpumu vai jebkādu citu ar personu pamattiesību aizsardzību saistītu informāciju
Jāpiebilst, ka pirms otrā lasījuma komisijas trešdien atbalstītie saistītie grozījumi Krimināllikumā paredz noteikt kriminālatbildību žurnālistiem par krimināllietas materiālu pavairošanas un to satura izplatīšanas aizlieguma pārkāpšana.
Proti, atbalstu guvušie grozījumi nosaka, ka par aizlieguma jebkādā veidā pavairot krimināllietas materiālus vai aizlieguma nodot trešo personu rīcībā vai citādi izplatīt no krimināllietas materiāliem izrietošu nepublicējamu informāciju pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par kriminālatbildību par minēto aizliegumu pārkāpšanu, piemēro sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Sākotnēji bija paredzēts, ka žurnālistu varēs sodīt arī ar "brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam", taču pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma šī daļa priekšlikumā tika svītrota.
Tieslietu ministrija gan bija skeptiska un nepiekrita argumentam, ka žurnālistam būtu jābūt īpaši aizsargātam nekā citām personām. Tikmēr Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) biedrs, Latvijas televīzijas (LTV) žurnālists Ivo Leitāns pauda, ka paredzēt brīvības atņemšanu līdz vienam gadam būtu nesamērīgi.
Leitāns portālam "Delfi" atzinīgi novērtēja sēdē panākto, ka paredzamais sods samazināts līdz īslaicīgai brīvības atņemšanai. "Tas tiešām atvieglos to, ka materiālus rādīs žurnālistiem, nevis kaut ko aizkrāsos, bet rādīs visu, tad žurnālists būs brīdināts, ko viņš nedrīkst izpaust vai publiskot," norādīja LŽA biedrs.
"Mans personīgais viedoklis ir, ka šis kriminālatbildības risks attaisnojas, jo ir šī iespēja iegūt diezgan plašai kategorijai [krimināllietu] piekļuvi," pauda Leitāns. "Te būs noteikta sadaļa, par ko [žurnālists] parakstīsies, ko nedrīkst izpaust."