"Ne profesionālā ētika, ne žurnālistu darba un profesionālās tiesības, ne vārda brīvība un redakcionālā autonomija - neviens no šiem latviešu žurnālistikas kultūrai un sabiedrībai būtiskākajiem un aktuālākajiem jautājumiem joprojām nav LŽS darba kārtībā. Organizācija pat nereaģē uz mediju vidē būtiskiem notikumiem, piemēram, filmas "Putina sistēma" izņemšanu no Latvijas Televīzijas (LTV) programmas un LTV ģenerāldirektora izraudzīšanās procesu," teikts vēstulē.
Tāpat tiek pausta neizpratne par to, kāpēc valde, ko ievēlēja jau pagājušā gada 25.oktobrī, četru mēnešu laikā nav papildinājusi vienīgo savienības komunikācijas saiti - mājaslapu "www.zurnalistusavieniba.lv" ar jaunu, aktuālu informāciju.
"Ja pašas LŽS darbībā netiek nodrošināta caurskatāmība un atgriezeniskā saite, tas ir tiešs trieciens ne tikai esošo un potenciālo biedru interesēm, bet visas žurnālistu profesijas ticamībai, pašcieņai un prestižam," teikts vēstulē.
Tā kā jaunievēlētās valdes pirmās simts dienas ir pagājušas, no tās tiek sagaidīta atbildīga un aktīva rīcība savu biedru interesēs un lūgts sniegt informāciju par tuvākas un tālākas nākotnes mērķiem, darbības plāniem, iecerēm un priekšlikumiem.
Kā ziņots, pagājušā gada 25.oktobrī LŽS kongresā par savienības priekšsēdētāju tika ievēlēts "Neatkarīgās Rīta Avīzes" galvenā redaktora vietnieks Juris Paiders. LŽS valdē tika ievēlēti pārstāvji galvenokārt no "Mediju nama" un "Petits" izdevumiem.
Paiders toreiz solīja, ka, pildot priekšsēdētaja pienākumus, rūpēsies par to, lai LŽS aizstāvētu žurnālistu profesijas intereses un savienība vairāk darbotos kā arodbiedrība. "Domāju, ka LŽS jākļūst par palīgu žurnālistu izglītībai, kas jaunajiem žurnālistiem palīdzētu iejusties jaunajos apstākļos. Tāpat jātiek skaidrībā ar ētikas jautājumiem," teica LŽS priekšsēdētājs.
Paiders atzina, ka LŽS valde savā tuvākajā sēdē izskatīs savienības biedru rakstīto vēstuli un izvērtēs kritiku, kas ir adresēta attiecībā uz valdi.
"Tas ir pozitīvi, ka žurnālisti sākuši atklāti debatēt par sāpīgiem un būtiskiem jautājumiem. Taču manī rada izbrīnu tas, ka par tik svarīgu jautājumu kā LTV vadības vēlēšanu un LŽS iesaistīšanu šajā procesā priekšlikumi tiek izteikti tikai pēc tam, kad ievēlēšana jau notikusi," sacīja LŽS priekšsēdētājs.
Pēc viņa teiktā, LŽS apvieno dažādu nozaru žurnālistus, kur ir gan preses, gan televīzijas žurnālisti. Televīzijas žurnālistu savienībā ir ļoti maz, jo LTV žurnālistiem ir savas arodbiedrības.
"Tā problēma, kas radās šo notikumu sakarā, ir tāda, ka nozaru žurnālisti pauda atšķirīgu viedokli par to, vai un kā savienībai ir jāiejaucas šajā notikumā, jo vairāki preses žurnālisti, kas ir biedri, pauda viedokli, ka LŽS vajadzētu būt neitrālai. Taču viedoklis, ka savienībai būtu aktīvi jāiesaistās procesā, netika izteikts," norādīja Paiders.
Par filmu "Putina sistēma" LŽS valdē esot notikusi domu apmaiņa un savienības viedoklis atspoguļots vairāk nekā desmit medijos. "Mani izbrīna, ka cilvēki to nav pamanījuši, bet katram jau, protams, nav pienākums visu lasīt," atzina Paiders.
"LŽS šobrīd nav neviena algota darbinieka, un šobrīd liels laiks un enerģija tiek patērēta, lai risinātu formalitātes ar Valsts ieņēmuma dienestu (VID), kas ir sakrājušās un izveidojušās iepriekšējās LŽS valdes laikā. Šīs darbības likumīga sakārtošana nav tik redzama, jo presē paziņojumi par katru VID protokolu netiek publiski izziņoti. Līdz šim ir veikti ļoti daudz formālu, bet no likumdošanas viedokļa ļoti nepieciešamu darbu, lai sakārtotu sistēmu, ko radījusi četrkārtējā varas maiņas pērn," sacīja LŽS priekšsēdētājs.
LŽS mājaslapa šobrīd tiek aktualizēta sabiedriskā kārtā. Domājams, ka tuvāko mēnešu laikā situācija mainīsies un mājaslapas aktualizācija noritēs ātrāk, informēja Paiders.
LŽS nolēmusi šogad aizsākt jaunu tradīciju, nosakot labāko profesionālo veikumu žurnālistikā iepriekšējā gadā. LŽS aicina žurnālistus, lasītājus, nozaru ekspertus un nozares mācībspēkus pieteikt labākos 2007.gada rakstus konkursam "Latvijas profesionālākais žurnālists 2007".
Labākie žurnālisti tiks vērtēti divās grupās - prese un interneta mediji, kā arī radio un televīzija.
LŽS nozaru eksperti noteiks 2007.gada Latvijas labākos žurnālistus dažādās nozarēs - labākais žurnālists enerģētikā, rūpniecībā, ekonomikā, informācijas, tehnoloģiju un jauno tehnoloģiju jomā.