Zvanu pāradresācija un tiešsaistes sapulces. Kā ministrijas strādā attālināti  (19)

Latvijā saslimstība ar Covid-19 strauji augusi, tāpēc VM aicināja valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātos uzņēmumus, ja tas ir iespējams, darbu organizēt attālināti. Aicinājumu ministrija pamatoja ar to, ka līdz šim biežāk Covid-19 uzliesmojumi bijuši tieši darbavietās, tāpēc īpaši svarīgi ir atcerēties par piesardzības pasākumiem.

Lai darba devējiem būtu skaidras norādes, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atjaunojis ieteikumus darba devējiem. Šobrīd būtiski ir izvērtēt, kuri darbinieki var strādāt attālināti, un atgriezties pie šīs darba formas, ko daudzi īstenoja pavasarī. Otrs virziens, ko iesaka ministrija: veicināt kolektīva atbildību, nepieļaut slimu darbinieku atrašanos darbavietā un pēc iespējas mazināt darbinieku savstarpējos klātienes kontaktus.

Rakstā publicētie dati ir sniegti pagājušajā nedēļā. Jāņem vērā, ka Covid-19 izplatības dēļ tie dienu no dienas var mainīties.

Katrai ministrijai ir izstrādātas savas vadlīnijas, kā tiek plānots attālinātais darbs, kādam skaitam darbinieku jāatrodas uz vietas un kādi tehnoloģiskie risinājumi nepieciešami – par to lielākoties ir atbildīgi struktūrvienību vadītāji.

Labklājības ministrijā (LM) ir izstrādātas vadlīnijas gan darbam no biroja, gan no mājām, gan darba etiķetei. Piemēram, struktūrvienības vadītājs darbu birojā plāno tā, lai ievērotu divu metru distanci starp kolēģiem darba laikā un darba pārtraukumos.

Struktūrvienības vadītājam ieteicams veidot katrai nedēļai darba grafiku biroja apmeklējumam tā, lai nodrošinātu vienlaikus gan darba pienākumu izpildi, gan arī noteikto drošības pasākumu ievērošanu. LM darba birojā un attālinātā darba proporcija ir elastīga un piemērojama atkarībā no veicamo darbu satura, saskaņojot to ar tiešo vadītāju.

Strādājot no mājām, LM nodrošina, ka stacionārie telefoni ir pārslēgti uz mobilajiem telefoniem, tāpat kā citās ministrijās. Tāpat tiek pievērsta uzmanība tam, lai darbavieta mājās ir ergonomiski iekārtota. Ja darbinieks ir slims, viņš nevar atrasties darbavietā – viņam obligāti jāpaliek mājās.

Viens no darba etiķetes punktiem LM vēsta: "Nesūtām ziņas kopējās "WhatsApp" grupās ar darba uzdevumiem pirms pulksten 8 un pēc 18." Tāpat sanāksmes pēc iespējas tiek rīkotas attālināti, par to informējot visus sanāksmes dalībniekus un kopā ar uzaicinājumu nosūtot saiti uz attiecīgo platformu.

Savukārt Satiksmes ministrijā (SM) vēl pagājušajā nedēļā notika darbs pie dokumenta aktualizācijas atbilstoši veiktajiem grozījumiem ārējos normatīvajos aktos, nosakot precīzus attālinātā darba organizācijas nosacījumus.

Ārlietu ministrijā (ĀM) savas vadlīnijas darba nodrošināšanai Covid-19 risku apstākļos izstrādāja jau pavasarī, un tās joprojām ir spēkā, kā arī regulāri tiek piemērotas veselības ekspertu aktuālajiem ieteikumiem. Galvenie kritēriji ir tādi, ka attālināta darba veikšana nedrīkst negatīvi ietekmēt konkrētās struktūrvienības uzdevumu izpildi un par attālinātu vai elastīga darba režīmu darbiniekam ir jāvienojas ar tiešo vadītāju, skaidroja ministrijā.

Ministrijās pārsvarā nav noteikts konkrēts dienu skaits, kas jāstrādā attālināti. Attālinātā darba dienu skaitu ietekmē noteikto uzdevumu izpildes apjoms, sarežģītība, iespēja konkrēto uzdevumu veikt attālināti, skaidroja Finanšu ministrijā (FM).

Aizsardzības ministrijā (AM) struktūrvienību vadītāji attālināto darbu organizē tā, lai tas netraucē konkrētu funkciju un uzdevumu izpildei. Tāpat struktūrvienību vadītājiem reizi nedēļā jāsniedz atskaite valsts sekretāram par paveikto gadījumā, ja tās darbinieks vai darbinieki strādā attālināti vairāk par divām dienām nedēļā.

Savukārt Kultūras ministrijā (KM) no pirmdienas, 12. oktobra, visas ministrijas struktūrvienības nodrošina viena līdz trīs pārstāvju darbu klātienē, bet pārējie var veikt darbu attālināti no mājām.

Tā kā atšķiras ministriju noteiktās vadlīnijas, kā īstenojams attālinātais darbs, arī faktiskā situācija ministrijās ir ļoti atšķirīga, liecina portāla "Delfi" apkopotā informācija. Vairumā ministriju vismaz "uz papīra" attālināti strādāt nevar tikai tie darbinieki, kas strādā ar klasificētu informāciju.

Tās, piemēram, ir ministrijas, kur gandrīz visi darbinieki var strādāt attālināti. LM apkopotie dati liecina, ka tādi darbinieki, kuri vispār nevar veikt savus darba pienākumus attālināti, ir tikai divi, un tie ir automobiļa vadītāji. Vienlaikus, kā atzīst ministrijā, ir darbinieki, piemēram, vadības palīgi un lietveži, kuru attālinātās darba iespējas ir limitētas un atkarīgas no vadības darba organizācijas.

Arī Valsts kancelejā (VK) attālināta darba iespēja ir nodrošināta vairāk nekā 90% darbinieku, bet ne vienmēr to ir iespējams izmantot. To nosaka konkrētajā darba dienā veicamo darbu specifika. VK kopumā astoņiem darbiniekiem jeb 5% no kopējā darbinieku skaita savu darbu pienākumu specifikas dēļ darbu nav iespējams veikt no mājām.

Arī Ekonomikas ministrijā (EM) lielākajai daļai darbinieku ir nodrošināta iespēja strādāt attālināti. Tikai atsevišķu uzdevumu izpildei, kur nepieciešama īpaša programmatūra, apmēram desmit darbiniekiem ir nepieciešams būt EM telpās.

Interesanta situācija ir izveidojusies SM, kur pamatā visiem nodarbinātajiem ir iespēja savus darba pienākumus veikt, strādājot attālināti, taču vēl pagājušajā nedēļā visi SM Latvijā nodarbinātie strādāja ministrijas telpās. Līdzīga situācija pagājušajā nedēļā bija arī Iekšlietu ministrijā (IeM) – attālināti nestrādāja neviens darbinieks, lai gan tādu darbinieku, kas nevar strādāt attālināti, ir seši. Viņu pamatdarbs ir saistīts ar valsts noslēpuma objektiem.

Savukārt ar augstiem attālinātā darba rādītājiem lepojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Septembrī šajā ministrijā attālināta darba iespējas izmantoja 218 jeb 66% no kopējā darbinieku skaita. Tomēr atkarībā no situācijas aptuveni 10–20% ministrijas darbinieku attālinātu darbu nevar veikt, tostarp šoferi. Prakse īstenot attālinātu darbu gan ministrijā nav jauna – attālināta darba iespējas tā izmantoja arī pirms iepriekš valstī noteiktās ārkārtējās situācijas.

Attālinātā darba "karognesēja" VM jau pavasarī ir pārliecinājusies, ka nepieciešamības gadījumā tehniski jebkurš ministrijas darbinieks var strādāt attālināti. Taču vienlaikus jāņem vērā arī darbinieka viedoklis, piemēram, iespējams, mājās ir apstākļi, kuru dēļ ir grūti koncentrēties darbam un tamlīdzīgi. Ja līdz Covid-19 pandēmijai attālināti strādāja aptuveni 5% darbinieku, tad no marta attālināti strādāt izvēlas 20–30% darbinieku. Pagājušās nedēļas sākumā tie bija 18%.

Arī citās ministrijās darbinieki izmanto iespēju strādāt attālināti. Ārlietu ministrijā (ĀM) šobrīd attālināti strādā ap 10% darbinieku, taču plānots, ka drīzumā attālināti strādājošo skaits augs. ĀM gan ir funkcijas, kuras nevar veikt attālināti, tāpēc klātienē nepieciešams strādāt aptuveni 30% darbinieku. Savukārt FM attālināti strādā aptuveni 25%.

KM lielākā daļa – trīs ceturtdaļas darbinieku – no 12. oktobra strādā attālināti. Iespēju strādāt attālināti izmanto arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Zemkopības ministrijas (ZM) un AM darbinieki.