Zvērests, uzruna un Rīgas pils atslēgas – Levita pirmā darba diena. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: Saeimas administrācija

Pirmdien, 8. jūlijā, norisinājās jaunievēlētā Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas pasākumi. Levits ir sestais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un desmitais kopš Latvijas valsts dibināšanas. Viņa pirmās darba dienas gaitām portālā "Delfi" varēja sekot video un teksta tiešraidē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdiena Levitam sākās ar svinīgā solījuma došanu un uzrunu Saeimas ārkārtas sesijas sēdē un dalību valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā.

Svinīgā solījuma došanu klātienē aicināti bija vērot bijušie Latvijas Valsts prezidenti, Ministru prezidents, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Valsts prezidenta Egila Levita pirmā darba diena
Teksta tiešraide tiek slēgta, paldies, ka sekojāt līdzi! Jau vakarā informēsim par Levita inaugurācijas pasākumiem Gaismas pilī.
Foto: Līdzšinējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunajam Valsts prezidentam Levitam simboliski nodod Rīgas pils atslēgas https://g2.delphi.lv/dgs/loader.php#id=139201
"Brīvības piemineklis iemieso sevī stāstu par valsts dibinātāju un latviešu tautas valstgribu. Mūsu sapņus par brīvību, mūsu gatavību to izcīnīt un gatavību to nosargāt," norādīja Levits. "Brīvības piemineklī ir iekalti Neatkarības kara karavīru tēli. Toreiz viņi smagās kaujās izcīnīja Latvijas brīvību un neatkarību." https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-levits-uzruna-tautai-atgadina-brivibas-pieminekla-nozimi.d?id=51259285
Foto: Valsts prezidenta Levita pirmās stundas augstajā amatāhttps://g2.delphi.lv/dgs/loader.php#id=139187
Video: Prezidenta Egila Levita uzruna un svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
Tagad Levits dodas uz iepazīšanās ceremoniju Valsts prezidenta darba kabinetā.
Tagad Valsts prezidents ar kundzi devies uz Rīgas pili, tur norisinās Raimonda Vējoņa simboliska Rīgas pils atslēgu nodošana Levitam. https://www.facebook.com/Delfi.lv/videos/2315358238581980/&show_text=0&width=560
"Paldies jums par uzklausīšanu un es ceru uz jūsu palīdzību," jaunais prezidents saka saviem atbalstītājiem.
Levitu sveikt pie Brīvības pieminekļa atbraukuši arī bijušie prezidenta kolēģi no Eiropas Savienības Tiesas.
Prezidents pie Brīvības pieminekļa sasveicinās ar iedzīvotājiem. Viņu sveic ar ziediem. "Pacilātas sajūsmas, es esmu optimists," žurnālistiem pēc savas uzrunas saka Levits. Atnākušie turpina gavilēt un novēlēt labas veiksmes.
Levits savā runā norāda uz Brīvības pieminekļa un tā pakājē iekalto vārdu - "Tēvzemei un Brīvībai" - nozīmi.
Levits ar kundzi pie Brīvības pieminekļa noliek ziedus, to pavada iedzīvotāju aplausi.
Pie Brīvības pieminekļa piebrauc Valsts prezidents. Levits pie pieminekļa tiek sagaidīts ar ovācijām un aplausiem.
Kā ziņo LTV, pie Brīvības pieminekļa, lai dzirdētu Levita runu, pulcējušies vairāki simti iedzīvotāju.
Foto: Valsts prezidents Levits noliek ziedus pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Rīgas Meža kapos https://g1.delphi.lv/dgs/loader.php#id=139183
https://twitter.com/Rigas_pils/status/1148146930394025984
Pulksten 12 Valsts prezidents Levits teiks uzrunu pie Brīvības pieminekļa un piedalīsies svinīgā ziedu nolikšanas ceremonijā. Prezidenta runu klausīties aicināti iedzīvotāji. Valsts prezidenta uzruna pie Brīvības pieminekļa ir jauna tradīcija inaugurācijas dienā. https://www.facebook.com/Delfi.lv/videos/388377205141047/&show_text=0&width=560
Īsi pēc stāšanās amatā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits jau saņēmis apsveikumus no vairāku desmitu valstu prezidentiem, tostarp, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, aģentūrai LETA pastāstīja prezidenta preses pārstāve Aiva Rozenberga. Apsveikumus Levitam nosūtījuši kaimiņvalstu prezidenti - Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kā arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Apsveikumus atsūtījis arī Polijas prezidents Andžejs Duda, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Azerbaižānas prezidents Ilhams Alijevs, kā arī Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers u.c.
Levits savā uzrunā Saeimā novērtēja savu priekšgājēju - bijušo Valsts prezidentu - darbu. https://www.delfi.lv/news/national/politics/zemgala-pieticiba-un-zatlera-radosais-aktivisms-ko-levits-noverte-prieksgajejos.d?id=51258389
Svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa https://www.facebook.com/Delfi.lv/videos/552876135246196/&show_text=0&width=560
Levits savā pirmajā uzrunā bija skarbs. Viņš aicināja mazināt Latvijā pastāvošos trūkumus: "Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies 30 gados, kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas [..]." https://www.delfi.lv/news/national/politics/levits-ir-janem-rokas-slota-un-jaizmez-maja.d?id=51258085
Foto: Egila Levita pirmā darba diena https://g1.delphi.lv/dgs/loader.php#id=139169
Sākas valsts augstāko apbalvojumu pasniegšana Valsts prezidentam Egilam Levitam.
Saeimas ārkārtas svinīgā sēde tiek slēgta. Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniegs valsts augstākos apbalvojumus, ko viņš saņems saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu. Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Levitam par nopelniem Latvijas valsts labā jau ir piešķirta un pasniegta Atzinības krusta augstākā šķira, līdz ar to Levits, stājoties Valsts prezidenta amatā, iegūs tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Viestura ordeņa augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.
Ziedi tiek pasniegti gan Valsts prezidentam Levitam, gan nu jau bijušajam prezidentam Raimondam Vējonim. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Levitam vēl veiksmi jaunajā amatā, kā arī pasakās Vējonim par līdzšinējo darbu.
"Mēs esam tik lieli, cik mūsu griba," Levits saka deputātiem. "Strādāsim kopā Latvijas valstij! Paldies jums!"
Levits apzinās, ka ir pārņēmis stafeti no visiem saviem priekštečiem - bijušajiem Valsts prezidentiem. Viņš ir gatavs dot savu pienesumu.
Mums ir jāveic nopietns nesenās vēstures izvērtējums un latviskumam ir jāpiedod dziļāks saturs nekā ikdienā par to ir pierasts domāt, deputātiem norāda prezidents. "Mēs esam neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa," uzsver Levits. Viņš kategoriski noraida ideju, ka Latvija ir tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Latvijai ir jākļūst par Ziemeļeiropas valsti.
"Latviskā identitāte ir atvērta un tajā ir aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs," uzsver prezidents Levits.
"Es būšu pateicīgs par jūsu atbalstu un sadarbību," norāda Levits. "Mēs visi zinām, ka Latvija ir viena no visnevienliedzīgākajām valstīm Eiropā," savā uzrunā atgādina jaunais Valsts prezidents. Viņš aicina iestāsies par solidāru politiku.
Levits uzrunā Saeimu. "Mūsu valsti mēs esam saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm," atzīst jaunais prezidents. "Mūsu uzdevums ir nodot valsti nākamām paaudzēm labāku nekā mēs saņēmām."
Levits atkārto zvērestu. Tas viņam izdodas.
"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas," saka Levits. Taču viņam liek zvērestu atkārtot, jo saskaņā ar Satversmi prezidents uzņemas savus pienākumus pildīt "pēc labākās apziņas", nevis "sirdsapziņas".
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Saeimas ārkārtas svinīgo sēdi pasludina par atklātu. Viņa aicina jaunievēlēto prezidentu zālē, lai dotu svinīgo solījumu.
Saeimas Sēžu zāles viesu sektors šodien ir reti pilns. Vērot vēsturisko brīdi bez plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sapulcējušies arī diplomāti.
Atgādinām, ka prezidenta inaugurācijas laikā vairākās vietās Rīgā tiks ierobežota satiksme. No pulksten 12.30 līdz pulksten 12.45 transportlīdzekļu satiksme tiks pilnībā slēgta Pils laukuma un Muitas ielas krustojumā, Pils laukuma un Torņa ielas krustojumā, kā arī Pils laukuma un Citadeles ielas krustojumā.Nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļu un gājēju satiksme tiks ierobežota no pulksten 9.30 līdz pulksten 13.30 Pils laukumā, no pulksten 11 līdz 12.30 Brīvības laukumā, no pulksten 9.30 līdz 11.30 Gaujas ielā 12, laukumā pie Otro Meža kapu vārtiem, no pulksten 15 līdz pusnaktij - Valguma ielā un Uzvaras bulvārī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas.Tāpat Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju 8. jūlijā no pulksten 10.30 līdz 12.30 kontrolēs un nepieciešamības gadījumā aizliegs kuģošanas līdzekļu satiksmi Pilsētas kanāla posmā no Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas gājēju tilta līdz gājēju tiltam pie Bastejkalna.Apstāšanās un stāvēšana no pulksten 7 līdz 13.30 tiks ierobežota Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, Pils laukumā, Pils ielā, Mazajā Pils ielā un Gaujas ielā 12, laukumā pie Otro Meža kapu vārtiem.
Labrīt! Portāls "Delfi" visas dienas garumā sekos līdzi jaunievēlētā Valsts prezidenta Egila Levita pirmajai darba dienai. Jau pulksten 9 prezidents dos svinīgo solījumu.

Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, ko viņš saņems saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu.

Pulksten 11 Levits un viņa sieva Andra Levita nolika ziedus pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa. Savukārt jau pulksten 12 Valsts prezidents teica uzrunu pie Brīvības pieminekļa. Kā iepriekš norādīja Valsts prezidenta kancelejā, prezidenta uzruna pie Brīvības pieminekļa ir jauna tradīcija inaugurācijas dienā. To bija aicināti apmeklēt Latvijas iedzīvotāji.

Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē šādu svinīgu solījumu dod Valsts prezidents.

Dienas turpinājumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis pie Rīgas pils simboliski nodeva Rīgas pils atslēgas Levitam.

Savukārt pirmās darba dienas noslēgumā Latvijas Nacionālā bibliotēkā notiks sarīkojums par godu Valsts prezidenta Levita inaugurācijai.

Pasākums medijos jau iemantojis teju skandalozu slavu, raisot diskusijas par protokola iespējamo neievērošanu, jo ielūgumi adresēti tikai vienai personai, nevis pārim. Vairāk par to, kur "aug inaugurācijas baļļu kājas" un uz to, kā līdzšinējās valsts pirmās personas izvēlējušās pavadīt savu pirmo dienu augstajā amatā, var lasīt šeit.

Vējoņa inaugurācijai veltītais pasākums Melngalvju namā, 2015. gads.

Zvērests, uzruna un Rīgas pils atslēgas – Levita pirmā darba diena. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: F64

Bērziņa inaugurācijai veltītais pasākums Saeimā, 2011. gads.

Zvērests, uzruna un Rīgas pils atslēgas – Levita pirmā darba diena. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: F64

Zatlera inaugurācijas balle Jelgavas pilī, 2007. gads.

Zvērests, uzruna un Rīgas pils atslēgas – Levita pirmā darba diena. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: F64

Arhīva video: Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācijas balle Rundāles pilī, 1999. gads.

Jāatgādina, ka Saeimas deputātu vairākums 29. maijā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu. Par Levitu balsoja 61 deputāts.

Levits dzimis Rīgā, 1955. gadā, bet 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. Tur ieguvis politologa un jurista grādus, bet, sākoties Atmodai, aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, palīdzot definēt Latvijas valstiskuma nepārtrauktības principu un kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Levits ievēlēts 5. Saeimā no "Latvijas ceļa" saraksta, kļuvis par tieslietu ministru un ministru prezidenta biedru Valda Birkava valdībā, bet pēc tās demisijas no politikas aizgājis, kļūstot par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti, Levits iecelts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, bet no 2004. gada maija, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņš kļuvis par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi. Šo amatu Levits ieņem joprojām.

Kā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Levits iesaistījies arī Satversmes preambulas izstrādē, uzsverot, ka Latvijas valsts izveidota latviešu nācijas pastāvēšanai.

Pirmoreiz kā potenciālais valsts prezidenta amata kandidāts viņš pieminēts 2007. gadā, bet tolaik no kandidēšanas atteicies. 2015. gadā Levitu Valsts prezidenta amatam oficiāli nominēja Nacionālā apvienība, bet viņš vēlēšanās zaudēja Vējonim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Egils Levits Raimonds Vējonis Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form