Zvērinātiem advokātiem būs pienākums veikt valsts apmaksāto pārstāvību kriminālprocesā, to nosaka otrdien Ministru kabineta akceptētie grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā un Advokatūras likumā.
Kā teikts Advokatūras likuma grozījumu anotācijā, no KPL un Valsts nodrošinātā juridiskās palīdzības likuma regulējuma viennozīmīgi neizriet, ka institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, ir Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA). Līdz ar to pastāv problēma, ka procesa virzītājs vēršas JPA, lūdzot nodrošināt personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, valsts nodrošinātu aizstāvību kriminālprocesā.

Savukārt JPA saskaņā ar pašreizējo normatīvo aktu regulējumu nevar nodrošināt aizstāvja norīkošanu kriminālprocesā, tādēļ tā vēršas ar ierosinājumu pie Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) nodrošināt advokātu aizstāvības veikšanai. Turklāt advokātiem ir maza interese slēgt ar JPA līgumus.

No 2005.gada 1.oktobra līdz 2007.gada 1.jūnijam 93 zvērināti advokāti noslēguši juridiskās palīdzības līgumus ar JPA. Savukārt, lai nodrošinātu KPL normu īstenošanu, JPA jānoslēdz juridiskās palīdzības līgumi vismaz ar 200 - 250 advokātiem.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā zvērinātiem advokātiem būs pienākums veikt valsts apmaksāto pārstāvību vai aizstāvību kriminālprocesā atbilstoši LZAP izveidotajam dežūras grafikam vai zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā.

Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Likumu grozījumu jāapstiprina Saeimā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit