Zviedri uztraukušies par nabadzību Latvijā

"Salīdzinājumā ar mūsu valsti tas ir gandrīz vai neaptverams. Pieņemamas valsts vai pašvaldību aizsardzības sistēmas trūkuma dēļ cilvēki bez ienākumiem vai ar niecīgu pensiju cieš lielu trūkumu," norāda zviedru avīze.

Atzīmēts, ka tikai Jelgavā pēdējos desmit gados ir likvidēta puse no rūpniecības uzņēmumiem, kā dēļ 2000 no pilsētas 75 000 iedzīvotāju ir kļuvuši par bezdarbniekiem. Iedzīvotājus pārņēmusi depresija, bezcerība un bailes. Bērnu vidū izplatās noziedzība, bet četri simti bērnu lieto narkotikas un alkoholiskos dzērienus un sevi pilnībā apgādā noziedzīgā veidā. Šie bērni nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, ir izsalkuši, nosaluši un pazemoti.

Jelgavas varas iestādes naudas trūkuma dēļ no pagājušā gada novembra vairs nepiešķirot līdzekļus pusdienu gatavošanai skolā. Līdz ar to daudzi bērni vairs nesaņem vienīgo gatavoto ēdienu dienā.

Raksta autors uzdod jautājumu, kādēļ Zviedrija dod priekšroku valstīm zemeslodes otrā pusē, bet neievēro savus trūkumcietējus kaimiņus.

"Mūsu tieslietu ministre ir dzimusi Latvijā un, cik zināms, ļoti labi pazīst šo saplosīto valsti. Vai Laila Freivalde nevarētu par šo jautājumu aprunāties ar savu kolēģi starptautiskās palīdzības ministru, lai vismaz daži no palīdzībai atvēlētajiem miljoniem tiktu novirzīti mūsu tālajiem radiem Baltijas jūras otrā krastā?" jautā kluba biedrs.

Karls Gunnars Beks, kurš no 1981. līdz 1990.gadam bijis Zviedrijas Civilās aizsardzības apvienības ģenerālsekretārs, savukārt aicinājis Zviedrijas premjerministru izveidot tādu veida pasākumus, kas agrāk veikti trūkumcietēju bērnu labā.

Norādīts, ka pēc Pirmā pasaules kara Zviedrija uzņēmusi ļoti daudz austriešu bērnu un Otrajā pasaules karā zviedru mājas vēra durvis somu bērniem un pēc kara poļiem, kas bija cietuši vācu okupācijā. Svarīgi, pēc rakstā teiktā, ir piedāvāt nevis uzturēšanos zviedru bērnu aprūpes iestādēs vai kopmītnēs, bet gan dzīvi mājās, kurās būtu izpalīdzīga un humāna nostāja, par to saņemot mērenu atlīdzību.