Zviedrijai ir jāpielāgojas jaunajai drošības realitātei, taču tā paliks ārpus NATO un turpinās sadarboties ar aliansi, šodien vizītē Latvijā žurnālistiem teica Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
Politiķis pauda pateicību par svarīgajām diskusijām saistībā ar drošības situāciju Baltijas jūras reģionā un Latvijas un Zviedrijas attiecībām un iespējām tās attīstīt. Viņš apliecināja, ka Zviedrija uzņemsimies lielāku atbildību par situāciju reģionā.
"Manuprāt, mēs Zviedrijā darām daudz ko, kas tieši ietekmē Baltijas valstis, jo esam tuvu viens otram," piebilda ministrs.
Preses konferencē Hultkvists izcēla Zviedrijas salu Gotlandi, kas ir būtiska visam Baltijas jūras reģionam, tāpēc Zviedrija šajā salā investējot bruņojuma attīstībā. Tāpat no 2018. gada šajā salā tiks izvietota bruņutehnika un būs pastāvīga gaisa aizsardzības sistēma. "Mēs investējam militārajā kapacitātē Gotlandē. Gotlande ir ļoti būtiska militārajā stratēģijā šajā Eiropas daļā. Tāpēc mums ir ļoti svarīgi piedalīties mācībās kopā ar Latvijas armiju," uzsvēra Zviedrijas aizsardzības ministrs.
Viņš arī norādīja, ka iesaistīšanās kiberdrošības jautājumu risināšanā ir būtisks solis, lai nodrošinātu drošību reģionā.
"Mums ir kopīgas intereses - ilgtermiņa stabilitāte un miers. Lai to sasniegtu, jāveic uzdevumi, lai saprastu, kā tikt galā ar krīzes situācijām. Zviedrija paliks ārpus NATO, taču sadarbosimies ar NATO, kā to darām tagad. Mēs esam pateicīgi par iespēju piedalīties kopīgās mācībās, kā arī dalīties ar informāciju un attīstīt militārās spējas. Ir jāpielāgojas esošajai realitātei, un realitāte ir Krima, Austrumukraina, virkne mācību, spiegošana, kā arī informācijas operācijas. Ir jauna drošības vide, ar ko mums jātiek galā. Līdz ar to Zviedrijas Parlaments nolēma kāpināt militāro kapacitāti, investējot atbilstošus līdzekļus," norādīja Hultkvists.
Hultkvists šodien vizītē Latvijā tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS), lai pārrunātu reģionālās drošības situāciju, kā arī Latvijas un Zviedrijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.
Zviedrijas aizsardzības ministrs tiksies arī ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu
Latvija un Zviedrija piedalās dažādās divpusējās un daudzpusējās sadarbības iniciatīvās, piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionālās aizsardzības sadarbības iniciatīvā, sniedzot atbalstu Ukrainai.
Tāpat abu valstu karavīri kopīgi piedalās militārajās mācībās, sekmējot bruņoto spēku savietojamību. 2016. gadā Zviedrijas karavīri piedalījās mācībās "Detonators", kuru laikā tika veikta bijušās munīcijas noliktavas teritorijas Cekulē attīrīšana no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, kā arī mācībās "Ramstein Alloy" ar divām kaujas lidmašīnām "Gripen".
