Foto: LETA

Pašlaik opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija būtu gatava atbalstīt "tiesiskuma un reformu koalīcijas" iniciatīvas finanšu disciplīnas stiprināšanai Satversmē un ES finanšu stabilizācijas paketei, kam nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts, tikai, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem, laikrakstam "Diena" atzina ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sestdien "Vienotības" domes sēdē premjers Valdis Dombrovskis atzinis, ka Latvijas parlamentam būs nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, iespējams, pat par vairākiem ar Eiropas finanšu stabilizāciju saistītiem jautājumiem. Koalīcijai ar 56 no 100 balsīm tāda vairākuma nav.

Brigmanis, kura vadītajā frakcijā ir 13 deputātu, laikrakstam paudis - ja ZZS atbalsta tik svarīgus lēmumus, tā arī vēlas uzņemties atbildību par valdības darbu, lai varētu ietekmēt valsts budžeta veidošanu un citus svarīgus lēmumus. Tikai tad, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem, tā balsos par šiem jautājumiem.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) atzinusi, ka par divu trešdaļu vairākuma nodrošināšanu notiks sarunas gan ar ZZS, gan "Saskaņas centru", lai pārliecinātu, ka šis nav jautājums, kurā var politiski strīdēties, jo runa ir "par Latvijas valsts tālāko eksistenci".  

ES jaunajā līgumā par pastiprinātu ekonomisko savienību, kura saskaņošanu paredzēts pabeigt līdz janvāra beigām, iespējams, "formulējumi būs tādi, ka mēs nekādas kompetences nedeleģējam, un tad pietiks ar vienkāršo vairākumu", "Vienotības" domes sēdē pieļāva premjers.

Tādā gadījumā šis līgums Latvijai būtu jāratificē pirms iestāšanās eirozonā. Taču līdz ar ES budžeta disciplīnas līguma pieņemšanu būs nepieciešami grozījumi arī Lisabonas līgumā, lai paredzētu dalībvalstu iespējas sniegt finansiālo palīdzību no Eiropas Stabilitātes fonda tām valstīm, kas nonākušas finansiālās grūtībās. Lisabonas līguma grozījumu ratifikācijai būs nepieciešams 2/3 Saeimas vairākums.

Savukārt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Brigmanis pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā ZZS varētu pievienoties esošajai koalīcijai, neaizstājot nevienu no pašreizējiem partneriem, bet gan paplašinot koalīciju. ZZS varētu pretendēt uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un zemkopības ministra amatiem.

Jau ziņots, ka ZZS pēc 11.Saeimas ievēlēšanas atstāta opozīcija, pret sadarbību ar to stingri iebilda Zatlera reformu partija (ZRP), parmetot ZZS "atkarību no oligarhiem". Pēc parlamenta ievēlēšanas pēc vairāku nedēļu ilgām partiju konsultācijām "Vienotība", ZRP un nacionālā apvienība VL-TB/LNNK vienojās par "reformu un tiesiskuma koalīcijas" izveidi, kurai Saeimā būtu 56 balsis. Tomēr dienu pirms 11.Saeimas pirmās sēdes no ZRP Klāva Olšteina vadībā atšķēlās seši deputāti, kas vēlāk izveidoja neatkarīgo deputātu grupu, tiesa, atbalstot koalīciju un solidāri ar "Vienotību" uzņemoties atbildību par bezpartejisko satiksmes ministru Aivi Roni. Savukārt ceturtdien Saeima n nodeva vērtēšanai komisijās Fiskālās disciplīnas likuma projektu un ar to saistītos Satversmes grozījumus, opozīcijai balsojot pret tiem. Par Satversmes grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja 56 koalīcijas deputāti, bet pret bija 42 "Saskaņas centra" (SC) un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti.  Savukārt paša Fiskālās disciplīnas likuma nodošanu komisijām atbalstīja vairāk deputātu - 64, jo par balsoja arī deviņi ZZS deputāti. Pret bija 32 deputāti - visa SC frakcija un Andris Bērziņš (ZZS).

Satversmē noteikts, ka Saeima valsts pamatlikumu var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu jeb 67 deputāti, bet pašlaik valdošajai koalīcijai ir 56 deputātu balsis. ZZS frakcijā ir 13, bet SC - 31 deputāts.

ES samitā gandrīz visas ES valstis, izņemot Lielbritāniju, piekrita strādāt pie starpvaldību fiskālās disciplīnas vienošanās, kas dalībvalstīm pieļautu strukturālā budžeta deficītu ne lielāku par 0,5% no iekšzemes kopprodukta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!