Ar ZZS pārrunāta iespēja uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju (ZM), Aizsardzības ministriju (AM), Satiksmes ministriju (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
Taču, kā atzina ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, konkrētas vēlmes apvienība nav pieteikusi, tās vēl jāpārrunā valdes līmenī.
Tikšanās laikā ZZS un "Jaunā Vienotība" pārrunājušas iespējamās valdības veidošanas gaitu.
ZZS "Jaunās Vienotības" piedāvājums un redzējums liekas pieņemams. Pārrunātas arī "sarkanās līnijas", ZZS partiju apvienībai pateikusi, ka tai nav "sarkanu līniju" attiecībā uz citiem politiskajiem spēkiem.
Taču pret atsevišķiem "darbiem", ko iepriekš Alda Gobzema ("KPV LV") veidotajā deklarācijā virzījusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), iebildumi ZZS ir.
"Mēs, protams, ZZS neesam valdē apsprieduši par konkrētiem kandidātiem, par konkrētām personām," skaidroja Krauze.
Taču sarunas laikā politiskie spēki pieskārušies atbildības jomu sadalījumam. ZZS interešu lokā ir ZM, AM, SM un VARAM. Arī vēlami uzraudzībā esošo ministriju skaits nav pārrunāts, jo nav zināms, cik politiskie spēki veidos koalīciju.
ZZS līderis pieļāva, ka līdz Ziemassvētkiem būs aptuvena skaidrība par topošās valdības koalīcijas modeli un atbildības jomu sadalījumu.
Jāatgādina, ka jau visu pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu laiku JKP ir iestājusies pret sadarbību ar ZZS. Visticamāk, "Jaunajai Vienotībai" būs jāizvēlas starp šiem abiem politiskajiem spēkiem, kuru ņemt varbūtējā valdībā.
Ziņots, ka partiju apvienība "Jaunā Vienotība" piektdien ar piecām partijām pārrunā iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā.
Plānots, ka starppartiju konsultācijās tiks pārrunāti tādi jautājumi kā koalīcija, valdības darbības pamatprincipi, valdības darba prioritātes, valdības deklarācijas veidošana, kā arī valdību veidojošo partiju redzējums par Ministru kabineta vēlamo struktūru un atbildības jomu sadalījumu.
Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" jau ir iezīmējusi valdības darba prioritātes: finanšu sektora sakārtošana; tiesiskums un cīņa ar ēnu ekonomiku; izglītības reformas turpināšana; OIK likvidēšana; veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem; kā arī administratīvi teritoriālā reforma.
Plānots, ka "Jaunā Vienotība" bez premjera amata pretendēs arī uz finanšu un ārlietu ministru vietām.
Jāatgādina, ka jau desmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, nevainagojās panākumiem.
Trešais kandidāts, kuru uz augsto amatu bija pieteikusi partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Artis Pabriks otrdien, kad 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji devās pie Valsts prezidenta, lēma atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Līdz ar šo lēmumu partiju apvienība lēma neuzturēt savu nomināciju uz šo augsto amatu.
Šobrīd valdības veidošanu uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš. Lai gan viņu Valsts prezidents nav nominējis kā premjera amata kandidātu, gatavību sākt valdības veidošanas sarunas sarunas Kariņa vadībā apliecinājuši pieci potenciālie sadarbības partneri: Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
