Zatlers ierosinājumu atlaist Saeimu pamatoja arī ar aicinājumu tautai neļaut "vairot oligarhu peļņu" un "apzagt savu valsti", kā arī pieminēja valdību, kas "visvairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas", ar to dodams mājienu par Ventspils pašvaldības deputātu Lembergu.
Arī Dombrovskis pirmdien atzina, ka Lemberga ietekmi uz valdību "neapšaubāmi nevar noliegt". Lembergs pats uz koalīcijas sēdēm nenāk, taču viņa viedoklis nāk caur "tiem kolēģiem, kas ir ZZS pusē pie koalīcijas sarunu galda, un kurā vietā tā ir partijas politika, bet kurā - Lemberga ietekme, to precīzāk var nodefinēt pati ZZS," sacīja premjers.
Otrdien pirmajā valdības sēdē pēc prezidenta uzrunas tautai labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) portālam "Delfi" pauda gatavību, "roku uz sirds liekot, simtprocentīgi pateikt, ka Labklājības ministrijā (LM) nav Lemberga ietekmes". "Es šādu ietekmi neesmu ne redzējusi, ne jutusi," apgalvoja Jurševska, kas pirms kļūšanas par ministri vairākus gadus bija LM Komunikācijas nodaļas vadītāja.
Jurševskas laikā par AS "Latvijas Kuģniecība" (LK) padomes locekli kā valstij piederošo 10% LK akciju pārvaldītājas - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) - pārstāve kļuva Olga Pētersone, ilggadēja "Ventspils Naftas" (VN) prezidente. Neilgi pirms tam Pētersone amatu LK padomē bija zaudējusi pēc tam, kad pārsvaru pār tā saukto "Lemberga nometni" LK guva starptautiskā koncerna "Vitol" pārstāvji.
Tieši Pētersone ir tā, kas šobrīd pārmet LK informācijas slēpšanu, viņas neaicināšanu uz padomes sēdēm, un, kā noprotams, pēc viņas iniciatīvas VSAA vērsās ar iesniegumu pret LK tagadējiem īpašniekiem un vadību vairākās tiesībsargājošās iestādēs. VSAA izskaidro to ar aizdomām, ka reālā tirgus cenām neatbilstošās jeb pazeminātās LK kuģu frakts likmes "var būt saistītas ar to iznomāšanu ar LK šābrīža vadību saistītiem uzņēmumiem no "Vitol" grupas, tas ir, "Vitol" grupa tos iznomā pati sev, un peļņa tādā veidā nepaliek Latvijā".
VSAA apgalvoja, ka šogad ieplānotie "apzinātie zaudējumi" nodarīs kaitējumu LK mazākuma akcionāru, tostarp Latvijas valsts, interesēm, tomēr LM atzina, ka kopš privatizācijas LK dividendes ne reizi nav izmaksājusi.
Jurševska portālam "Delfi" uzsvēra, ka "negribētu vilkt kādas paralēles ar publiskajā telpā izskanējušo "oligarhu lietu", runājot par Pētersones kandidatūru". Pētersone esot izvēlēta, jo jau iepriekš darbojusies LK padomē, un galvenais bija "kompetence profesionalitāte un zināšanas par darbu, kas viņai kā valsts pilnvarniecei jāveic", apgalvo ministre.
Pētersoni Jurševskai ieteicis iepriekšējais valsts pilnvarnieks - ZZS pārstāvis Kārlis Boldiševics, kurš darbojas gan Saeimas frakcijā kā konsultants, gan "Latvijas valsts mežu" valdē, bet savulaik bijis arī ZZS ģenerālsekretārs. Ministre viņam uzticējusies kā cilvēkam, "kurš pārzina" šo lietu.
Tikmēr LK kā prasītāja vērsusies tiesā pret zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju un vairākiem bijušajiem LK padomes un valdes locekļiem, to skaitā Pētersoni un Edvīnu Bērziņu, lūdzot piedzīt no advokātu biroja pēc prasītāja domām nepamatoti samaksāto honorāru.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka LK pašreizējās vadības ieskatā Grūtupa birojs pērn no uzņēmuma, ko tobrīd vēl kontrolēja tā sauktā "Lemberga nometne", nepamatoti saņēmis honorāru 175 tūkstošu latu apmērā. Prasības būtība skar pērn novembrī noslēgtos vairākus līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp LK, Grūtupa biroju un bijušajām LK amatpersonām.
Jurševska portālam "Delfi" apgalvoja, ka viņa neesot informēta, ka pret Pētersoni būtu civilprasība, bet, "kamēr nav pierādījumu, mēs nevaram tiesāt cilvēku". Ministre arī pauda pārliecību, ka Pētersone, šobrīd vēršoties pret LK, "šajā gadījumā aizstāv valsts, ne kādas citas intereses".
Gada sākumā Pētersone nonākusi amatā arī Jurševskas priekšteča Ulda Auguļa (ZZS) vadītās Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzītajā VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU), kļūstot par valdes locekli. Augulis to skaidro ar to, ka viņa ir "ļoti laba menedžere".
"Paskatieties menedžerus, viņu dzīves gājumus, viņu izglītību un kvalifikācijas, un tad vērtējiet," noliedzot Lemberga ietekmi un saucot to par "fantāzijām" sacīja Augulis, lūgts skaidrot, piemēram, Edvīna Bērziņa un Lemberga ģimenei daļēji piederošās ostas velkoņu kompānijas "Amberholdings" bijušā vadītāja Armīna Kronberga iecelšanu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdē.
Tas pats attiecoties arī uz īpaši izveidotās LDz struktūras - Iekšējās drošības direkcijas vadītāju, bijušo Satversmes aizsardzības biroja direktoru Laini Kamaldiņu, kurš iepriekš vadījis LK drošības dienestu.
Gada sākumā nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē tika iecelta jauna uzņēmuma padome, kurā SM virzīja arī Lemberga ģimenes locekļiem daļēji piederošās SIA "LSF Holdings" darbinieci Santu Glāznieci, kas šobrīd kļuvusi par lidsabiedrības padomes priekšsēdētāju. Augulis arī šajā SM lēmumā noliedza jelkādu Lemberga ietekmi, saukdams to par "fantāzijām" un apgalvodams, ka "uzņēmumos lēmumus pieņem uzņēmumu vadība, ministrijā lēmumus pieņem valsts sekretārs un ministrs".
Augulis arī norādīja, ka ministrijās parasti "nav kaut kādas ietekmes no pašvaldībām". Pēc jautājuma, kāpēc pirmdienas vakarā Saeimā ZZS frakcijā telpās viņš ticies ar Lembergu, ministrs aizsvilās un aicināja "nestāstīt muļķības", apgalvojot, ka tur notikusi ZZS valdes sēde.
Portāls "Delfi" gan novēroja, ka ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa kabinetā notiekošo sanāksmi Augulis atstāja viens no pēdējiem - labu brīdi pēc tam, kad prom bija devušies pats kabineta saimnieks un arī ZZS vadītājs, vides ministrs Raimonds Vējonis. Pēc satiksmes ministra telpu atstāja vien Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs un Rīgas Brīvostas valdes locekļa vietnieks Viesturs Silenieks, kura vārds figurē "oligarhu lietā", un Lembergs.
"Tas, kurš aiziet ātrāk, kurš aiziet vēlāk - kāda tam starpībā?" neizpratnē bija Augulis, apgalvojot, ka neesot tā, ka viņš tiktos tieši ar Lembergu. Uzreiz pēc tam viņš gan piebilda, ka runā ar daudziem pašvaldību vadītājiem, piemēram ar Liepājas, Jelgavas, Dobeles un Krāslavas.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS), kuram, tāpat kā Augulim, padomnieces amatā strādā Ventspils domes izpilddirektora vietniece Kristīne Krasovska, kura ir arī Lemberga vietniece partijas "Latvijai un Ventspilij" vadībā un pārstāv partiju koalīcijas sarunās, par Lemberga ietekmi bija lakonisks. Viņš apgalvoja, ka Lemberga ietekmi ministrijā neesot izjutis un tādu mēģinājumu nemaz neesot bijis.
ZZS priekšsēdētāju, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni iztaujāt portālam "Delfi" otrdien neizdevās, bet zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valdības sēdē nepiedalījās. Savukārt veselības ministrs Juris Bārzdiņš ir deleģēts no Liepājas partijas, kuras pārstāvis Saeimā Oskars Zīds sola balsot par Zatleru.
Dombrovskis, kurš paziņojis, ka ir "būtiski konsekventi strādāt pie oligarhu ietekmes mazināšanas", otrdien tomēr joprojām atturīgi komentēja SM pārvaldīto valsts uzņēmumu kadru politiku. "Par kapitālsabiedrībām tas arī neapšaubāmi būs viens no jautājumiem, kas būs jārunā [koalīcijā tuvākajā laikā]," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka "airBaltic" audita rezultātiem drīzumā jānonāk valdībā.
Par oligarhu ietekmi Latvijas politikā aizvien atklātāk sāka runāt šonedēļ, pēc pagājušajā nedēļā uzsāktās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērienīgas operācijās, kuras ietvaros notika kratīšanas uzņēmumos un īpašumos, kas saistīti ar trīs ietekmīgajiem, par oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, LPP/LC līderi Aināru Šleseru, un Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli. Lietā kopumā figurē 11 personas, tostarp sešas amatpersonas, un 26 uzņēmumi.
Šīs lietas ietvaros KNAB lūdza Saeimu atļaut kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietās, taču parlamenta deputāti izšķīrās šādu atļauju nedot.
Šis Saeimas lēmums lika Zatleram izšķirties rosināt Saeimas atlaišanu, un ārkārtas uzrunā tautai sestdien vakarā prezidents tieši oligarhu ietekmi uz parlamenta lēmumiem minēja kā vienu no svarīgākajiem sava lēmuma iemesliem. Vēlākos savas rīcības komentāros prezidents precizēja, ka, viņaprāt, Latvijā ir trīs oligarhi - Lembergs, Šķēle un Šlesers.
Tautas nobalsošana par Zatlera rosināto Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā, savukārt jau šo ceturtdien Saeimas deputāti vēlēs Valsts prezidentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
