Trīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti piektdien pameta Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdi, tāpēc tai nebija nepieciešamā kvoruma Latvijas pozīcijas bēgļu jautājumā pieņemšanai, portāls "Delfi" uzzināja Saeimā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Diskusiju vidū deputāts Rihards Kols paziņoja, ka nevar piedalīties šajā sēdē, jo no 16 deputātiem pozīcijas izskatīšanu atbalstījuši tikai pieci.

Pēc Kola paziņojuma arī deputāts Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka viņam ir vairāki jautājumi, uz kuriem nav atbilžu, tostarp par patvēruma meklētāju uzņemšanai nepieciešamo finansējumu. "Vai mēs varam to finansiāli uzņemties? Man nav atbildes, cik tas kopā izmaksās," viņš teica.

Pēc Kola un Krauzes paziņojuma sēdi pameta arī deputāts Edgars Putra (ZZS) un Jūlija Stepaņenko (S), kura jau sēdes sākumā lūdz atlikt komisijas sēdi.

Kvorumam nepieciešamais deputātu skaits Eiropas lietu komisijā ir astoņi. Deputāts Jānis Dombrava (NA), kurš gan nav komisijā, vairākkārt vērsa uzmanību uz to, ka zālē nav nepieciešamais deputātu skaits, un sēde būtu jāslēdz.

Komisijas vadītāja Lolita Čigāne ļāva ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V) un Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai atbildēt uz deputātu jautājumiem, un tad izsludināja 15 minūšu pārtraukumu.

Pēc pārtraukuma komisijas konsultanti konstatēja, ka sēdē piedalās pieci deputāti, bet minimālais nepieciešamais deputātu skaits ir astoņi. Līdz ar komisijas sēde tika slēgta.

Čigāne arī norādīja uz Saeimas Kārtības rullī paredzēto, ka deputātiem ir tiesības lemt par valdības pozīciju, taču nepieņemot lēmumu, deputāti no savām tiesībām atteikušies. Tas nozīmē, ka sanāksmēs ES tiks izmantota valdībā pieņemtā pozīcija.

Čigāne portālam "Delfi" sēdes pametošo deputātu rīcību vērtēja kā gļēvu un neizlēmīgu. "Kārtības rullis paredz, ka deputātiem ir tiesības lemt. Deputāti šīs tiesības var izmantot, balsojot par, pret vai atturoties. Ja deputāti negrib piedalīties lemšanā, viņi atsakās no savām tiesībām," viņa skaidroja.

Eiropas lietu komisijai piektdien bija jāskata valdības atbalstītā pozīcija bēgļu jautājumā, kas paredz jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, ja tas notiek brīvprātīgi. Tas nozīmē, ka papildus iepriekš atbalstīto 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai, Latvija ir gatava brīvprātīgā kārtā uzņemt vēl 526 personas. Obligātai kvotu sistēmai Latvija nepiekrīt.

"Brīvprātīgi Latvija ir gatava iesaistīties, taču mēs joprojām uzskatām, ka solidaritāte nevar būt piespiedu vai šantāžas veidā," komisijas sēdē teica Rinkēvičs.

Pēc viņa teiktā, Eiropas Savienībai bēgļu jautājumā ir jādara daudz vairāk, tostarp labāk jāaizsargā ES ārējās robežas, nepieciešama efektīva atpakaļ-uzņemšanas politika, tāpat jāizveido drošo valstu saraksts.

Sēdes sākumā Stepaņenko rosināja atlikt šī jautājuma izskatīšanu un par bēgļu jautājumu lemt pirmdien, 21. septembrī. Viņas ierosinājumu atbalstīja Kols, taču ar balsu vairākumu Stepaņenko priekšlikums tika noraidīts - četri deputāti balsoja "par", bet pret bija pieci deputāti.

Starp Stepaņenko un Čigāni raisījās asa vārdu apmaiņa par procedūru, tostarp to, vai vispirms ļaut izteikties Rinkēvičam.

Deputāts Edvards Smiltēns (V) aicināja kolēģus nopietnāk izturēties pret šo jautājumu. "Laikam kāds nav iedziļinājies," viņš minēja.

Saeimas komisijai Latvijas pozīcija par jaunu bēgļu uzņemšanu piektdien jāapstiprina, jo svētdien, 20. septembrī, sasaukta ES vēstnieku ārkārtas sapulce, minēja Rinkēvičs.

Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja 526 jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, ja tas notiek brīvprātīgi

Latvijas pozīciju atbalstīja partijas "Vienotība" ministri, bet Nacionālās apvienības pārstāvji - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards bija pret. Tāpat pret balsojis veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), norādīja Straujuma.

Koalīcija iepriekš nespēja vienoties par papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā, un Zaļo un zemnieku savienības ministri varēja balsot pēc savas pārliecības. Savukārt Nacionālās apvienības nostāja arvien ir noraidoša.

Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru padome, līdz kurai nepieciešama Latvijas pozīcija par to, vai uzņemt papildu patvēruma meklētājus, notiks 22. septembrī.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums paredz, ka dalībvalstīm obligātā kārtā jāuzņem 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Iepriekš valdība vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču atbilstoši jaunajam piedāvājumam, Latvijai papildus būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Bēgļi Dzintars Rasnačs Jānis Dombrava Kaspars Gerhards Lolita Čigāne Zaļo un zemnieku savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form