ZZS un SC atzīst Kovaļevsku par spēcīgu kandidāti tiesībsarga amatam; mainīt atbalstu Jansonam nesola

Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (V) katram kandidātam lūdza skaidrot, kādos gadījumos, viņuprāt, var ierobežot cilvēku pamattiesības, kā arī izteikt vērtējumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) izspriesto "Jasinska lietu" – gadījumu, kurā no Latvijas valsts piedzīta 50 000 eiro (35 140 latu) liela morālā kompensācija par labu Aleksandram Jasinskim, kura dēls pirms pieciem gadiem gājis bojā Balvu policijas atskurbtuvē, jo nav saņēmis mediķu palīdzību, bet vēlāk policija un prokuratūra vilcinājās izmeklēt vīrieša nāves apstākļus un policijas atbildību par viņa nāvi.

Jansona atbildes uz šiem jautājumiem bija īsākas un vispārīgākas nekā Kovaļevskas izklāsts. Tāpat Circene Jansonam jautāja par Valsts kontroles atzinumiem par pārkāpumiem viņa savulaik vadītajā Juridiskās palīdzības administrācijā un to, kā tas saskan ar labas pārvaldības principiem.

Pēc sēdes Jansons žurnālistiem atzina, ka sajutis tendenciozu attieksmi no sēdes vadītājas, jo "jautājumi bija uzbrūkoši".

Abi kandidāti komisijas sēdē izklāstīja savus plānus un prioritātes tiesībsarga amatā. Abi norādīja, ka pirmais darbs būtu atrisināt ieilgušo konfliktu starp biroja darbiniekiem.

Jansons arī atkārtoti norādīja, ka vēlas padarīt Tiesībsarga biroju atpazīstamāku, kā arī solīja sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām. Savukārt Kovaļevska no "saturiskajiem prioritātēm" šim gadam nosauca labu pārvaldību, tiesības uz izglītību un invalīdu tiesības.

Circene sēdes laikā skaidroja, ka komisijas uzdevums nav vērtēt kandidātus, bet tos uzklausīt, tāpēc komisija sagatavos Saeimas lēmumprojektu par abu kandidātu virzīšanu tiesībsarga amatam. Komisija no drošības iestādēm arī saņēma atzinumus, ka abiem kandidātiem nebūtu šķēršļu iegūt pielaidi valsts noslēpumam, kas nepieciešama tiesībsargam.

Komisijas deputāts Boriss Cilēvičs (SC) pēc sēdes norādīja, ka abi ir ļoti spēcīgi kandidāti – Kovaļevska vairāk ir cilvēktiesību profesionāle, bet Jansonam ir lielāka administratora pieredze. Taču deputāts norādīja, ka SC atbalstīs to kandidātu, kuru izvirzīja, un "politiskās spēles, noraidot savu kandidātu, nespēlēs". Viņš pauda, ka Jansonu SC virzīja brīdī, kas tiesībsarga meklēšana bija nonākusi strupceļā, un tikai pēc tam "Vienotība" "varbūt aiz spītības izvirzīja Kovaļevsku". Cilēvičs pauda izbrīnu, kāpēc šī spēcīgā kandidāte no "Vienotības" netika virzīta ātrāk.

Arī vienīgā klātesošā ZZS pārstāve komisijā Dace Reinika atzina, ka Kovaļevska atstājusi labu iespaidu, un pieļāva, ka ZZS frakcija varētu tikties ar viņu atsevišķi, bet uzsvēra , ka šobrīd frakcijas atbalsts ir izteikts Jansonam.

Lai gan ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis stāstīja, ka frakcijas deputāti aicināti apmeklēt komisijas sēdi, lai uzklausītu abus kandidātus, šo iespēju izmantoja vien frakcijas pārstāvis Jānis Vucāns.

Jau vēstīts, ka opozīcijā esošā apvienība "Saskaņas centrs" (SC) oficiāli izvirzījusi tiesībsarga amatam Rīgas Slimokases bijušo vadītāju un tagadējo likvidatoru Juris Jansonu. Arī valdības koalīcijā esošā ZZS sola atbalstīt Jansona ievēlēšanu, līdz ar to Jansona kandidatūrai jau apsolīts Saeimas vairākuma atbalsts. Savukārt "Vienotība" ceturtdien nolēma virzīt amatam tiesnesi Kovaļevsku.

Ceturtdien Āboltiņa apgalvoja, ka "Vienotības" rīcībā ir pierādījumi, ka patiesībā Jansons ir ZZS kandidāts, kas tiekot "bīdīts" ar SC rokām, un atbalsts viņam skaidrojams ar "politisko tirgu".

"Vienotība" pirms nedēļas koalīcijas sēdē nemaz nepaguva nosaukt savu tiesībsarga amata kandidātu, jo ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, apsteidzot koalīcijas partnerus, paziņoja, ka par bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu "Vienotība" varot aizmirst. Brigmanis atzina, ka patiešām, pirms "Vienotība" oficiāli izvirzīja Guļāna kandidatūru, viņš koalīcijas sanāksmē paudis, ka šai kandidatūrai nevar nodrošināt atbalstu ZZS frakcijā.

Saeimā iepriekš netika panākta vienošanās par tiesībsarga amata kandidātu, tādēļ parlamenta frakciju padome 10.februārī nolēma kandidātu pieteikšanas termiņu pagarināt par vienu nedēļu - līdz 17.februārim. Tiesībsarga Romāna Apsīša pilnvaru laiks beigsies šā gada 28.februārī un Apsītis, kuram šā gada februārī paliks 72 gadi, ir paziņojis, ka atkārtoti nekandidēs uz tiesībsarga amatu.