Foto: PantherMedia/Scanpix
Patversmes "Dzīvnieku draugs" darbinieki, kas atrodas netālu no ceturtdienas traģēdijas vietas, kur suņu bars, iespējams, līdz nāvei saplosīja sievieti, iepriekš nav manījuši apkārtnē klaiņojošu suņu baru, portālam "Delfi" piektdien pastāstīja patversmes vadītāja Solvita Vība. Toties patversmes darbiniekus jau sen bažīgus darījuši tuvējā rūpnieciskajā teritorijā mītošie sardzes suņi, tiesa, nav skaidrības, kam šie četrkājainie sargi piederējuši.

Vība portālam "Delfi" atzina, ka notikušais ir satraucis patversmē strādājošos, jo, ja patiesi apdzīvotā teritorijā klīst tik agresīvi suņi, tas ir ļoti bīstami, un suņu ķērājiem ir jāstrādā, lai šos suņus atrastu. Viņa gan uzsvēra, ka nedz patversmes darbinieki, nedz brīvprātīgie suņu draugi, klīnikas klienti un tuvējās mājās dzīvojošie nav manījuši suņus, kas klaiņotu par Šampēteriem. Tas, ka šādi suņi agrāk nav iemaldījušies patversmes teritorijā, kurā nemitīgi dzirdamas sugas brāļu rajas un atrodams ēdiens, ir neparasti, sacīja dzīvnieku aizstāve. Parasti arī cilvēki ziņo kaimiņos esošajai patversmei, ja apkaimē mana klīstošus suņus.

"Dzīvnieku drauga" pārstāve arī minēja, ka parasti klaiņojoši suņi ir bailīgi un tiem jābūt ārkārtējā badā, lai uzdrošinātos uzbrukt cilvēkiem. Vība uzskata, ka šobrīd notikušajā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, cerot, ka policija noskaidros notikušo.

Viņa arī norādīja, ka patversmes cilvēkus jau agrāk satraukuši tuvējā rūpnieciskajā teritorijā mītošie suņi. Vība sarunā ar portālu "Delfi" pastāstīja, ka nereti brīvprātīgie, kuri nāk izvest pastaigā suņus, baidījās iet garām rūpnīcas žogam. Vība gan nezināja teikt, cik daudz suņu ir teritorijā, kam tie pieder un kādos dzīves apstākļos viņi tur mīt, taču uzskata, ka sākumā būtu jānoskaidro, vai šie suņi nav vainojami uzbrukumā.

Taču Valsts policijā portālam "Delfi" sacīja - iespēja, ka pie vainas varētu būt kādi no apkaimes mājas suņiem, esot izslēgta. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis arī precizēja, ka suņu uzbrukums noticis pie rūpnīcas teritorijas, nevis pašā teritorijā, kā tika ziņots sākotnēji.

Vība pastāstīja, ka savulaik teritorijas suņu saimnieki esot administratīvi sodīti par dzīvnieku turēšanas notikumu pārkāpumiem, jo laiduši suņus laukā no teritorijas un tie sakoduši garāmgājējus. Valsts policijā šo informāciju portālam "Delfi" apliecināt nevarēja, savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika padomniece Liene Pētersone portālam "Delfi" gan atzina, ka pirms gada teritorijas suņu saimnieki ir sodīti par to, ka viņu suņi izmukuši, taču vairāk šāds gadījums nav atkārtojies. Tiesa, domes pārstāve nezināja teikt, kurš tieši no teritorijā saimniekojušajiem uzņēmumiem ir sodīts par suņu izlaišanu, sakot, ka tas bijis "teritorijas saimnieks".

Vēlāk Pētersone precizēja, ka Rīgas Pašvaldības policijā pagājušā gada 17.maijā administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts SIA, kuras teritoriju Šampētera ielā 1 apsargā suņi, kuri bija izkļuvuši no apsargājamās teritorijas.

Viņa informēja, ka vietējie iedzīvotāji esot nolieguši, ka starp uzbrucējiem bijuši teritorijas vai apkārtējo māju suņi. Pētersone informēja, ka pēc Valsts policijā pārbaudītās informācijas, notikušajā traģēdijā sākotnēji vainotie rūpnīcas teritoriju apsargājošie suņi neatbilst notikuma aculiecinieku sniegtajam dzīvnieku aprakstam un nav saistāmi ar ceturtdien notikušo traģēdiju.

Pagaidām nav skaidrs, kurš teritorijā turējis suņus, jo teritorijas apsaimniekotāja "NP BusinessCentre" pārstāve kategoriski noliedz, ka viņi būtu turējuši suņus. "Mūsu teritorijā nav suņu, mums tur nekad nav bijis suņu," portālam "Delfi" sašutusi sacīja bojā gājušās sievietes darba devēja un teritorijas apsaimniekotāja "NP BusinessCentre" pārstāve Signe Znotiņa-Znota, sakot, ka "tagad cilvēki izdomājot dažādus stāstus". Jautāta, vai uzņēmums ir kādreiz sodīts par suņu turēšanas pārkāpumiem, Znotiņa-Znota norādīja, ka viņai par to nekas nav zināms. Viņa arī uzsvēra, ka bijušās rūpnīcas teritorija ir liela un tā visa nav viena uzņēmuma īpašums.

Arī Pētersone uzsvēra, ka uzņēmumam "NP Business Centre", kura teritorija atrodas Šampētera ielā 2 un Aizputes ielā 2, nav ne mazākās saistības ar juridisko personu, kurai 2011.gada maijā RPP sastādīja protokolu.

SIA "Dr.Beinerta veterinārajā klīnikā", ka, ar Rīgas domi ir noslēgts līgums par klaiņojošo suņu izķeršanu, portālam "Delfi" pastāstīja vien to, ka suņu ķērāji notikuma apkaimē pavadījuši apmēram trīs stundas, taču klaiņotāji nav atrasti. Rūpnīcas teritorijā suņu ķērāji un policija nav ielaista. Znotiņa-Znota gan šo informāciju noliedza, sakot, ka uzņēmums sadarbojas ar policiju.

Klīnikā norādīja, ka suņu ķērāji līdz šim nekad nav saņēmuši ziņojumus, ka Šampētera apkārtnē būtu klaiņojuši suņi.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (SC) saka: "Visticamāk, ka arī šiem suņiem kādreiz bija saimnieki. Aicinu visus rūpēties par saviem dzīvniekiem un neatstāt viņus bezpalīdzīgā stāvoklī, kas liek viņiem pārvērsties par plēsoņām."

Viņš norāda, ka Rīgas pašvaldība jau vairākus gadus ir aicinājusi atbildīgās valsts institūcijas ieviest visu suņu reģistrāciju un elektronisko uzskaiti (čipēšanu). Diemžēl spēkā esošā kārtība nosaka visu suņu obligātu uzskaiti tikai 2016. gadā. Rīgas dome aicina mainīt šo termiņu un ieviest to ātrāk.

Jau vēstīts, ka ceturtdien pulksten 13:16 policija saņēma izsaukumu uz Šampēteri. Kāds iedzīvotājs policijai ziņojis, ka uz ielas pieci suņi plosa sievieti. Kad policija ieradās notikuma vietā, suņi jau bija pametuši savu upuri. Policija uzskata, ka sievieti līdz nāvei saplosījuši klaiņojošie suņi. Par notikušo ir informēta Rīgas dome, notiekot arī sadarbība ar suņu ķērājiem.

Sāks kriminālprocess.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!