Foto: DELFI
Rīgas domes (RD) bloka "Vienotība" deputāti neatbalstīs biedrības "Demokrātiskie patrioti" (DP) ierosināto parakstu vākšanu par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) demisiju, jo nevēlas pretnostatīt atsevišķas sabiedrības daļas, tomēr Ušakova rīcību, parakstoties par "krievu valodas Satversmes grozījumiem", uzskata par neētisku, tādēļ lūgs to vērtēt domes ētikas komisijā.

"Vienotības" domnieki uzsver, ka atbalsta latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, jo Latvija ir nacionāla valsts un valsts valodas statuss noteikts Latvijas Republikas Satversmē. "Demokrātiskā valstī konstitūcija ir galvenais likums, kas savā darbībā jāievēro gan parlamentam, gan izpildvarai," uzsver bloka pārstāvji savā paziņojumā.

Tomēr paziņojumā arī teikts, ka "bloka "Vienotība" deputāti iestājas par vienotu un saliedētu sabiedrību Latvijā, un nevēlas vērst plašumā jebkāda veida nacionālus nemierus, pretnostatot atsevišķas sabiedrības daļas," tādēļ DP ierosinājumu tie neatbalstīs.

"Vēl 2009. gadā Nils Ušakovs bijis Saeimas deputāts, devis zvērestu Latvijas tautas priekšā būt uzticīgam Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti. "Vienotības" deputāti uzskata, ka tik augsta līmeņa amatpersonas rīcība ir neētiska, tādēļ nolemts vērsties RD Ētikas komisijā, kurai lūgs izvērtēt Ušakova rīcību," vēsta bloka pārstāvji.

"Nila Ušakova vadības stilu Rīgas domē nekad neesam atbalstījuši, uz ko vairākkārt esam arī norādījuši. Mēs joprojām uzskatām, ka Ušakova vadītajā Rīgas domē nav ieviesti labas pārvaldības principi, ko pierāda izpildvaras un lēmējvaras saplūšana, sasteigtu un necaurskatāmu lēmumu pieņemšana, kas apliecina, ka Rīgai trūkst kārtīga un atbildīga saimnieka," skaidro deputāti.

Tāpat viņi norāda, ka "lielos korupcijas skandālos iesaistītās Rīgas pilsētas kapitālsabiedrības "Ceļu pārvalde", "Rīgas satiksme", kuru valdēs strādā konkrētai partijai pietuvināti cilvēki, pierāda, ka Ušakova stratēģija pašvaldības uzņēmumu amatos bīdīt politiskos ielikteņus ir izgāzusies".

"Vienotības" domnieki arī norāda, ka kopš 2009. gada RD vadība "dzīvo pāri saviem līdzekļiem, budžeta izdevumi katru gadu palielinās "izpriecām" un deficīts pilsētai pieaudzis līdz 57 miljoniem latu".

Jau ziņots, ka DP RD frakcija un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcija solīja vērsties pie RD "Vienotības" un LPP/LC frakcijām ar aicinājumu sasaukt domes ārkārtas sēdi un rosināt Ušakova demisiju.

Abas frakcijas priekšlikumu ierosināt Rīgas mēra demisiju apsprieda saistībā ar Ušakova paziņojumiem par Nacionālo bibliotēku, līdzekļu šķērdēšanu un citām nelikumīgām darbībām pašvaldības uzņēmumos "Rīgas satiksme" un "Ceļu pārvalde" un viņa parakstu atbalstam referendumam, kas lemtu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Jau ziņots, ka Rīgas mērs un SC līderis Ušakovs paziņojis, ka ir piedalījies parakstu vākšanā par Satversmes grozījumu ierosināšanu par oficiālu divvalodību Latvijā. Ušakovs to pamatoja ar vēlmi solidarizēties ar cilvēkiem, "kuri vēlas saglabāt savas pašcieņas izjūtu".

Apvienībā "Vienotība" ietilpstošās PS valde ceturtdien nolēma aicināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (ZRP) izvērtēt Ušakova atbilstību Rīgas domes priekšsēdētāja amatam saistībā ar viņa parakstīšanos par Satversmes grozījumiem.

Ministrs gan norādīja, ka tas "būtu politisks, ne juridiski likumpamatots lēmums", jo Rīgas domes priekšsēdētāja faktiskā rīcība nav likuma pārkāpums, tāpēc atstādināšana atbilstoši likumam nav iespējama. Tomēr Sprūdžs pauda "dziļu nožēlu par Ušakova nekonsekvento rīcību", jo SC neatbalsta valsts valodas noteikšanu krievu valodai, un pauda uzskatu, ka Ušakova rīcība būtiski samazina SC iespējas nākotnē iesaistīties Latvijas valdības darbā.

Satversmes grozījumu ierosinātāji ir biedrība "Dzimtā valoda", kuras līderi ir Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko.

Centrālās vēlēšanu komisijas īstenotā parakstu vākšana ilgs visu novembri. Ja par Satversmes grozījumiem parakstīsies vismaz 154 379 pilsoņi, tie nonāks Saeimā. Pirmajās divās nedēļās par tiem parakstījās 39 258 vēlētāji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!