Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Stipras būves pamatakmens: trauksmes celšana būvniecības un enerģētikas nozarēs

Raksts publicēts sadarbībā ar Valsts kanceleju

Ja valsts naudas izšķērdēšana vai korupcija Latvijas sabiedrībai šķiet pašsaprotams iemesls trauksmes celšanai, tad izpratne par trauksmes celšanu tādās specifiskās jomās kā būvniecība vai enerģētika ir krietni mazāka, liecina novembrī veiktā Valsts kancelejas aptauja*. Tajā 90% Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, piemēram, uz korupciju kā vienu no sabiedrības interešu apdraudējumiem, bet tikai 64% minējuši būvniecības drošības apdraudējumu kā iemeslu celt trauksmi, novērojot nelikumības darbavietā. Kaut arī klaji pārkāpumi ēku būvniecībā ir labāk redzami, trauksmes celšana ir vienlīdz svarīga arī enerģētikas jomā, norāda Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB). Gan BVKB, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) eksperti uzsver – diendienā ļoti būtisks ir nozarē strādājošo redzējums, tostarp trauksmes celšana uzraugošajām iestādēm, par nepilnībām, kuras tās "no malas" ne vienmēr var konstatēt.

No ekonomiskiem riskiem līdz veselības apdraudējumam

Lai gan būvniecībā iesaistītajām pusēm, to skaitā ražotājiem, ir noteikti pienākumi un atbildība būvizstrādājumu jomā, ne vienmēr prasības tiek ievērotas. Bieži to ietekmē ierobežoti laika, cilvēku un naudas resursi, un tiek pieņemti lēmumi, kas ir izdevīgi īstermiņā, tomēr var apdraudēt sabiedrības intereses gan drošības un veselības, gan ekonomiskā izteiksmē. Būvspeciālistu sertificēšana, piešķirot tiesības veikt būvprojekta vai būves ekspertīzi, publisku ēku būvniecības kontrole, pieņemšana ekspluatācijā un ekspluatācijas uzraudzība ir BVKB kompetencē. Savukārt Latvijas tirgū laistos būvizstrādājumus uzrauga PTAC.  

Būvizstrādājumiem atkarībā no to veida normatīvajos aktos ir noteiktas konkrētas prasības, kā jāveic izstrādājuma atbilstības novērtēšana, kādā veidā un formā jāsniedz informācija galalietotājiem, kādas minimālās prasības jāizpilda. Piemēram, dzīvojamās ēkās atļauts iebūvēt tikai tādus logus, kuru siltuma caurlaidības koeficients ir 1,10 vai zemāks. Lai pārliecinātos par būvizstrādājumu atbilstību, PTAC veic pārbaudes tirdzniecības vietās, ražotnēs, būvlaukumos un arī uz robežas, pirms prece tiek laista Latvijas tirgū. Agnese Černaja, PTAC pārstāve

Būvniecības likumā ir izvirzītas būtiskās prasības būvēm – mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, vides aizsardzība un higiēna, tajā skaitā nekaitīgums, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika (aizsardzība pret trokšņiem), energoefektivitāte, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana. 

"Neatbilstošs būvizstrādājums, piemēram, neatbilstošas nesošās konstrukcijas vai to savienojumi, var radīt ēkas sabrukšanas risku, bet izstrādājums, kas nenodrošina deklarēto siltuma caurlaidības koeficientu, – kavēt plānotos ietaupījumus energoefektivitāti uzlabojošos projektos," stāsta Agnese Černaja, PTAC Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadītāja.

Acīm neredzamie riski

No 2020. gada sākuma BVKB kompetencē līdzās būvniecības jautājumiem ir arī enerģētikas politikas administrēšana: jāuzrauga elektroenerģijas ražotāji, kuri pārdod saražoto enerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, energoefektivitātes monitoringa sistēma, valsts naftas rezervju iepirkums un jāveic degvielas kvalitātes pārbaudes. Kaut arī klaji pārkāpumi ēku būvniecībā ir labāk redzami, trauksmes celšana ir vienlīdz svarīga arī enerģētikas jomā, norāda BVKB direktore Svetlana Mjakuškina. 

Piemērs: vidēji lielai elektrostacijai ir tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tas nozīmē, ka elektrostacijai no saražotās elektroenerģijas vispirms ir jāsedz savs pašpatēriņš, savukārt saražotās elektroenerģijas atlikumu drīkst pārdot obligātā iepirkuma ietvaros. Taču kāds darbinieks pamanījis, ka šī elektrostacija nenodrošina atbilstošu pašpatēriņa apjomu – tā atsevišķu savu iekārtu darbības nodrošināšanai iepērk papildu elektroenerģiju, kas ir daudz lētāk, savukārt saražoto elektroenerģiju attiecīgi pārdod obligātā iepirkuma ietvaros. Šajā gadījumā elektrostacijai būtu atceļamas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, taču tas var nenotikt, ja darbinieks necels trauksmi un neziņos par konkrēto gadījumu. 

Svetlana Mjakuškina skaidro: "Šajā gadījumā vislielākie ir ekonomiskie riski, jo mēs visi maksājam par obligātā iepirkuma komponenti, kas iekļauta mūsu elektroenerģijas rēķinos, tāpēc ir svarīgi, lai valsts atbalstu saņemtu tikai tie elektroenerģijas ražotāji, kuri godīgi izpilda visas prasības. Toties, piemēram, neatbilstoša degvielas vai būvmateriālu kvalitāte jau ietekmē transportlīdzekļu drošību, vides drošību vai darba drošību. Tāpēc atbilstošs sertifikāts nav tikai "zīmogs papīros" – nesertificētu līdzekļu izmantošana var radīt reālu apdraudējumu konkrētam cilvēkam."

Trauksmes celšana – arī uzticēšanās jautājums

BVKB trauksmes celšanas kontaktpersona Kristīne Fomina atklāj, ka cilvēki labprāt izmanto iespēju pirms trauksmes celšanas konsultēties kompetentajā iestādē. Visbiežāk uzdotie jautājumi – kā notiek trauksmes celšana, vai informācija tiks aizsargāta, vai BVKB ir kompetence izskatīt konkrēto jautājumu. Kristīne Fomina stāsta – lai gan trauksmes cēlēju aktivitāte nav pārāk liela, atsevišķos gadījumos trauksmes cēlēji snieguši ļoti svarīgu informāciju. Trauksmes cēlēju iesniegumi saistīti gan ar būvniecības, gan enerģētikas jomu: ziņots par patvaļīgu būvniecību, neatbilstošu būvmateriālu izmantošanu un elektroenerģijas ražotāju pārkāpumiem obligātā iepirkuma ietvaros.  

PTAC līdz šim nav saņemts neviens trauksmes celšanas pazīmēm atbilstošs ziņojums būvniecības jomā, tomēr informācija no patērētājiem, nozares pārstāvjiem un būvniecībā iesaistītajām personām ir bijusi būtiska. Agnese Černaja stāsta – šādi atklāti gan piegādāti un iebūvēti neidentificējamas izcelsmes būvizstrādājumi, gan gadījumi, kad ražotājs nav veicis būvizstrādājumu izvērtējumu, nav izmantojis atbilstošus izejmateriālus vai apgalvo, ka to īpašības ir labākas, nekā tās ir patiesībā.

"Šādas neatbilstības ir sarežģīti konstatēt, veicot ikdienas uzraudzību, jo tas, ņemot vērā ražotāju, izplatītāju un būvdarbu veicēju skaitu, ir, kā meklēt adatu siena kaudzē. Tomēr, ja tiek sniegta konkrēta informācija, varam veikt darbības, lai pārliecinātos par neatbilstību novēršanu un situācijas uzlabošanu turpmāk," uzsver PTAC eksperte.   

Arī BVKB direktore Svetlana Mjakuškina atzīst – nozarē strādājošo pieredze ir ļoti svarīga, jo tieši šie cilvēki vislabāk redz, kas ikdienā notiek viņu darba vidē. Vienlaikus viņa norāda – sabiedrībai pagaidām trūkst izpratnes par trauksmes celšanas būtību. "Nereti cilvēki šaubās, kurā kompetentajā iestādē vērsties. Ja darbavietā nav trauksmes celšanas sistēmas, vienmēr ir iespēja zvanīt uz kompetento iestādi un interesēties, vai attiecīgais jautājums ir šīs vai citas iestādes pārziņā. Tomēr tas saistīts arī ar uzticēšanos valsts pārvaldei kopumā, un mums visiem jāstrādā, lai vairotu šo uzticēšanos un nostiprinātu izpratni par to, ka esam visi vienā pusē," secina Svetlana Mjakuškina. 


Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un aizsardzības garantiju veidiem, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.

*Aptauju 2020. gada novembrī veicis Norstat, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā.


Projekta "Darbinieks nav nieks" veidotāji: saturs – Valsts kanceleja, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Uldis Olekšs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.