Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Vai zemākas ražošanas izmaksas ir vērtīgākas par cilvēka veselību?

Raksts publicēts sadarbībā ar Valsts kanceleju

Dabisks pārtikas produkts veikala plauktā saglabāsies svaigs īsāku brīdi nekā tāds, kam pievienotas e-vielas, kuru mērķis ir novērst produkta bojāšanos, uzlabot tā krāsu, konsistenci, garšu vai aromātu. E-vielas pārtikas produktos ir parasta parādība, tomēr gluži jebkuru vielu jogurtam vai desai pievienot nedrīkst. To, vai, ražojot pārtikas produktus, tiek izmantotas tikai atļautas pārtikas piedevas un tikai atļautā daudzumā, kā arī visu citu, kas pārtikas ražotājam jāievēro, lai patērētājs saņemtu kvalitatīvu un veselībai drošu produktu, uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Dienestā stāsta, ka pārkāpumi, kas saistīti ar pārtikas piedevu lietošanu, tiek konstatēti salīdzinoši reti. Biežāk nākas saskarties ar cita veida pārkāpumiem, arī tādiem, kas rada nopietnus draudus patērētāju veselībai. Piemēram, PVD praksē ir gadījumi, kad uzņēmums produkta ražošanā apzināti izmantojis bojātu vai nezināmas izcelsmes izejvielu, kas, neraugoties uz apstrādi ražošanas procesā, var izrādīties bīstama patērētāju veselībai. Šādu pārkāpumu ir būtiski atklāt un nepieļaut pēc iespējas ātrāk – pirms produkts nonāk tirdzniecībā, tāpēc laikus sniegta informācija var glābt patērētāju veselību vai pat dzīvību. Tomēr pārtikas drošības riskus kā potenciālu sabiedrības interešu apdraudējumu, par ko būtu jāceļ trauksme, minējuši vien 58 % Latvijas iedzīvotāju, liecina aptauja*.

Pārtikas kvalitāte – dalīta atbildība

Jebkurš uzņēmums, kas iesaistās pārtikas apritē, – ražo, piegādā vai tirgo pārtikas produktus, nodrošina sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, – ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Tādējādi pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums nonāk PVD uzraudzībā un tiek regulāri pārbaudīts. PVD uzņēmumos veic ārpuskārtas pārbaudes, balstoties gan uz informāciju, kas tiek saņemta Ātrās brīdināšanas sistēmā no citu valstu uzraudzības dienestiem, gan informāciju, kas tiek saņemta no citām Latvijas iestādēm un arī patērētājiem. Visi pārbaudēs konstatētie pārkāpumi tiek reģistrēti, iegūtā informācija analizēta un izmantota, plānojot preventīvās darbības. 

"Par pārtikas produkta drošumu un kvalitāti ir atbildīgs pārtikas uzņēmums, savukārt PVD, veicot pārbaudes uzņēmumos, pārliecinās, vai uzņēmums savā darbībā ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai garantētu pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti," stāsta PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Jānis Altenburgs. 

2019. gadā PVD reģistrā bija vairāk nekā 34 000 pārtikas apritē iesaistītu uzņēmumu, kuros veikts teju 40 000 pārbaužu. Visbiežāk sastopamās problēmas gadu no gada saglabājas vienas un tās pašas: neatbilstības uzņēmumu paškontroles procedūrās, iekārtu un aprīkojuma higiēnā, telpu higiēnā un personāla higiēnā. Neatbilstības jeb pārkāpumi, kas saistīti ar pārtikas produktu marķējumu, sastāvu vai derīguma termiņiem, konstatēti vidēji 6 % gadījumu. Skaitļi ir gana iespaidīgi: konstatējot tādus pārkāpumus, kas apdraud patērētāju veselību, 2019. gadā PVD apturējis 131 pārtikas apritē iesaistītā uzņēmuma darbu. Pārtikas produktu izplatīšana apturēta 176 gadījumos, bet 826 gadījumos tā bija jāizņem no apgrozības. 959 gadījumos par konstatētajiem pārkāpumiem piemēroti naudas sodi, kas valsts budžetu papildinājuši par 87 877 eiro.

Lai gan sabiedrība iesaistās, informējot PVD par dažādām nebūšanām, trauksmes celšanas pazīmēm atbilst vien retais ziņojums. Tā, piemēram, 2020. gadā PVD saņemts tikai viens iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums. Tas bija saistīts ar personas iesaistīšanos pārtikas apritē bez reģistrēšanās PVD. Ziņojums netika atzīts par trauksmes celšanas gadījumu un tika izskatīts pēc būtības, turklāt saņemtā informācija neapstiprinājās. Tomēr jebkurš ziņojums ir svarīgs, jo var palīdzēt laikus novērst dažādas problēmas, kas apdraud cilvēku veselību un pat dzīvību, atgādina Altenburgs. Arī tad, ja saņemtā informācija ir anonīma, tā vienmēr tiek pārbaudīta, turklāt tā paliek konfidenciāla un arī ziņotāja identitāte netiek atklāta.

Patērētāju maldināšana var sagādāt milzīgas nepatikšanas

"Krāpšanās ar pārtikas produkta sastāvu lielākoties notiek triviālu iemeslu dēļ – samazināt produkta ražošanas izmaksas, vienlaikus nesamazinot cenu, par kādu produkts tiek tirgots patērētājam. Piemēram, dārgāka izejviela tiek aizstāta ar lētāku, līdzīgi kā tas pirms vairākiem gadiem notika t. s. “zirgu gaļas skandālā”. Šajos gadījumos nevar runāt par patērētāju veselības apdraudējumu, bet gan par patērētāju maldināšanu un krāpšanu, proti, lētāks produkts tiek pārdots dārgāk, turklāt marķējumā neatspoguļojot patieso pārtikas produkta sastāvu," stāsta PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks un piebilst – arī patērētāju maldināšana par pārtikas produkta sastāvu ir būtisks un nepieļaujams pārkāpums pārtikas apritē.   

Ja sniegtā informācija pārbaudes laikā apstiprinās, PVD aptur to pārtikas produktu izplatīšanu, kuru ražošanā pieļauti pārkāpumi, uzdod uzņēmumam tos atsaukt no tirdzniecības un nosaka termiņu, kurā uzņēmumam pārkāpums jānovērš. Tāpat dienests par konstatētajiem pārkāpumiem var ne tikai piemērot naudas sodu, bet arī apturēt uzņēmuma darbību. Pārkāpuma atklāšanas gadījumā uzņēmums ne tikai cieš materiālus zaudējumus (apturēta uzņēmuma darbība, atsaukta vai apturēta produkcija, marķējuma vai sastāva maiņa, naudas sods), cieš arī uzņēmuma reputācija – par pieļautajām nelikumībām uzzina gan uzraudzības dienests, gan sadarbības partneri un patērētāji, jo šādos gadījumos dienests informē arī sabiedrību. Altenburgs atgādina – uzņēmumu darbiniekiem tomēr jāsaprot, ka neziņošanas sekas var būt krietni nopietnākas, jo tas, ko ikdienā ceļam galdā, vistiešākajā veidā ietekmē mūsu veselību. 

Par regulāriem un apzinātiem pārkāpumiem, kas tiek pieļauti pārtikas uzņēmumā, vispirms uzzina paši uzņēmumā strādājošie, nevis uzraudzības dienests vai patērētājs. Tāpēc tieši drosmīgs uzņēmuma darbinieks, informējot uzraudzības dienestu, var pārtraukt patērētāju krāpšanu vai izglābt kāda veselību vai pat dzīvību. "Aicinām par iespējamiem pārkāpumiem neklusēt neatkarīgi no tā, vai ziņotājs kvalificējas trauksmes cēlēja statusam, vai nē, jo mums kā uzraudzības dienestam būtisks ir nevis ziņotāja statuss, bet gan savlaicīgi sniegta, precīza informācija par to, kad, kur un kas ir noticis vai notiek. Jo informācija precīzāka, jo ātrāk un veiksmīgāk ir iespējams veikt pārbaudi un novērst kaitējumu sabiedrībai," uzsver PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks.


Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un aizsardzības garantiju veidiem, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.

*Aptauju 2020. gada novembrī veicis Norstat, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā.


Projekta "Darbinieks nav nieks" veidotāji: saturs – Valsts kanceleja, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Uldis Olekšs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.