Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Kad celt trauksmi, redzot netaisnību?

Raksts publicēts sadarbībā ar Valsts kanceleju

70% Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses – drošību, cilvēktiesības, vides apstākļus un citus aspektus, kas ietekmē visas sabiedrības kopējo labklājību, liecina 2020. gada novembrī Norstat veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja*. Tikai katrs desmitais aptaujātais atzinis, ka ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām. Cik veselīgi tas ir sabiedrības labklājībai, un vai ir vērts pievērt acis uz šķietami niecīgiem pārkāpumiem?

No 2019. gada 1. maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem atzīti 119 – tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Kas īsti ir trauksmes celšana, un kā tā ir saistīta sabiedrības interešu aizstāvību – par to izpratne vēl jāveido. Vienlaikus vairums aptaujāto ir dzirdējuši, ka tam ir saistība ar ziņošanu par tādiem pārkāpumiem darbavietā, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, kaut arī ne visos gadījumos aptaujātie skaidri zina, kad un kāpēc ziņot, kā to darīt, ko un vai vispār tas palīdzēs mainīt.

Klusēšana ne vienmēr ir zelts

Nereti cilvēki, kuri redz sabiedrības intereses apdraudošas darbības, nezina, ko ar šo informāciju iesākt. Daudzi izlemj klusēt bailēs no iespējamām sekām vai neziņā par to, kādas tās varētu būt – atlaišanas no darba, tiesvedības, sankcijas pret pašiem vai radiniekiem, norāda Inese Kušķe, Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārstāve un viena no Trauksmes celšanas likumprojekta autorēm. 

Tomēr klusējot un samierinoties mēs nedarām neko, lai uzlabotu darba vides kvalitāti, kamēr, izvēloties iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, ir iespēja, ka pārkāpums tiks novērsts un jūs būsiet devuši savu artavu, veidojot godīgāku un taisnīgāku vidi darbavietā un tādu valsti un sabiedrību, kurai vēlaties būt piederīgs. Trauksmes celšana ir veids, kā ikviens var iesaistīties, lai padarītu Latviju tiesiskāku un sabiedrības dzīvi – labāku. Kamēr cilvēki samierinās, ka kāds dara ko neatļautu, jo, piemēram, baidās no priekšnieka, pozitīvas pārmaiņas notiks ļoti lēnām Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārstāve Inese Kušķe

Pilnīga izpratne par trauksmes celšanu Latvijā vēl jāveido: 8% aptaujāto atzīst, ka nemaz nezina, kas ir trauksmes celšana, bet 36% uzskata, ka trauksmes celšana ir ziņošana par personīgu interešu aizskārumu vai nesaskaņām darbavietā, par draugu, paziņu, kaimiņu vai kolēģu interešu aizskārumu. Tomēr Trauksmes celšanas likums neattiecas uz personīgu nesaskaņu risināšanu (piemēram, strīds ar vadītāju darbā) vai tikai personisku interešu aizsardzību. Trauksmi var un vajag celt, ja savā darba vidē sastopamies ar sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem.

Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, vislabāk saprotamie sabiedrības intereses skarošie pārkāpumi, par kuriem var un vajag celt trauksmi, ir korupcija (90%), amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (87%) un valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (86%). Par to liecina arī trauksmes cēlēju ziņojumos norādītie pārkāpumi: pērn visvairāk – 36 iesniegumi – nonākuši Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis 18 iesniegumu, Valsts darba inspekcija – 8, bet Iepirkumu uzraudzības birojs – 7 iesniegumus, kas atbilst trauksmes celšanas pazīmēm. Joma, kurā visbiežāk tiek celta trauksme, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas – gandrīz trešā daļa jeb 30,7% gadījumu.

Taču arī citās jomās pretlikumīgas darbības vai bezdarbība var izraisīt nopietnas sekas visai sabiedrībai: krāpšana, neatbilstoša būvniecības, vides un darba drošība (piemēram, vides piesārņojums vai bīstama būvniecība), nepietiekama veselības un pārtikas drošība (tajā skaitā aizliegtu vielu pievienošana produktu sastāvā), cilvēktiesību vai sabiedriskās kārtības pārkāpumi (nepieļaujamas un cilvēka cieņu pazemojošas situācijas bērnunamos, slimnīcās un aprūpes iestādēs), pārkāpumi publisko iepirkumu un konkurences tiesību jomā (piemēram, prettiesiski noslēgti iepirkuma līgumi vai iepirkums par trīsreiz augstāku cenu, nekā tas īstenībā maksā, uzņēmumu slepena vienošanās par uzvarētāju un cenu iepirkumā)

Celt trauksmi vai izlikties neredzam?

Trauksmes celšanas mehānismi ir dažādi, un, visticamāk, viena ideālā modeļa nav. Daudzviet pasaulē trauksmes celšanu cilvēki uztver kā normālu savu tiesību sastāvdaļu. ASV ziņotājs saņem ievērojamu daļu no kopējās summas, parasti 10–30% apmērā, ja pēc ziņojuma valsts kasē atgriežas tai nelegāli garām aizplūdusī nauda. Eiropā lielākoties persona nesaņem atlīdzību, jo tiek pieņemts, ka cilvēks rīkojas sabiedrības, nevis savu interešu labā (izņēmums ir Lietuva, kur paredzēta atlīdzība par trauksmes celšanu).

Latvijā 14% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darbavietās nav ziņojuši, jo netic, ka kaut kas mainīsies, 8% nezina, kur un kā ziņot, un tikpat daudzi baidās zaudēt darbu vai pieredzēt citas nelabvēlīgas sekas. Taču nevienu nedrīkst atbrīvot no darba vai citādi sodīt par šādu rīcību sabiedrības interešu aizstāvības vārdā, norāda eksperte. Tā kā augstos darba un ienākumu zaudēšanas riskus var atsvērt tikai nesatricināma drošības sajūta, Trauksmes celšanas likumā paredzēta gan trauksmes cēlēja personas datu aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda nepieciešama, kā arī citas trauksmes cēlēja aizsardzības garantijas.

Toties katrs desmitais izvēli neziņot pamato ar personiskiem iemesliem: 6% negrib, ka viņus uzskata par sūdzmaņiem, bet 3% aptaujāto uzskata, ka uz viņiem novērotais pārkāpums neattiecas. 

“Šis ir vissatraucošākais arguments. Tomēr ziņošana nav tik bezjēdzīga, kā varētu šķist. Katrs nodokļos nesamaksātais eiro nenonāk valsts budžetā, tātad netiek izlietots potenciālā trauksmes cēlēja interesēs, bet pazūd nemaksātāja kabatās. Katrs vides piesārņojums var atspēlēties, saindējot gruntsūdeņus, kas pēc tam nonāks dzeramā ūdens sistēmā un trauksmes necēlēja glāzē. Bet negodīga konkurence agri vai vēlu var nogremdēt uzņēmumu un atstāt bez darba ne tikai pašu vienaldzīgo, bet arī desmitiem citu cilvēku,” brīdina Inese Kušķe.

Ar trauksmes celšanu Latvijā daudzi vēl nav saskārušies, tomēr 45% aptaujāto tic, ka tā palīdzēs risināt kādu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu. Ar laiku padziļinoties izpratnei par trauksmes celšanu, tas ļauj cerēt, ka, pamanot nelikumības darbavietā, arvien biežāk izvēlēsimies neklusēt.


Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un aizsardzības garantiju veidiem, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.

*Aptauju 2020. gada novembrī veicis Norstat, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā.


Projekta "Darbinieks nav nieks" veidotāji: saturs – Valsts kanceleja, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Uldis Olekšs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.