Pagājušogad Latviju pāršalca dramatisks stāsts, kura galvenā varone, vienkārša sieviete no kādas Latvijas mazpilsētas, bija savam mīļotajam amerikāņu ģenerālim uz dienesta vietu Afganistānā nosūtījusi 300 000 eiro. Diemžēl izrādījās, ka cerības tikt pie īstas mīlas un, pie viena, pie pamatīga naudas žūkšņa, bija pilnīgi veltas, sieviete bija kritusi par upuri krāpnieku grupējumam, kura rīcībā nebija ne Afganistānā dienējoša ģenerāļa, ne solīto miljonu. Shēma, kā izvilināt naudu, bijusi pavisam vienkārša.
Sieviete uzsākusi saraksti populārā interneta iepazīšanās vietnē ar kādu vīrieti – viņš stāstījis, ka esot ASV pilsonis miera misijā Afganistānā, un viņa mērķis ir izveidot nopietnas attiecības. Sarakste ilgusi vairākus mēnešus, ar interneta mašīntulkošanas palīdzību abi sarakstījušies gan krievu, gan latviešu valodās – vispirms turpat, iepazīšanās portālā, pēc tam e-pastā un mobilajās saziņas aplikācijās. Kad vīrietis jau iemantojis sievietes uzticību, viņš sācis stāstīt, ka vēlas doties atvaļinājumā uz Latviju, tikai tam esot šķēršļi, jo viņam Afganistānā ir koka kastēs sapakotas dārglietas, medaļas un aptuveni 20 miljoni eiro skaidrā naudā, taču neesot, kur to uzglabāt, jo viņa nodaļa tiekot slēgta. Tādēļ dārgumus viņš labprāt nosūtītu sarakstes partnerei – tomēr to izdarīt esot pārāk sarežģīti un dārgi. Ilgstoši apstrādājot sievieti ar šādiem meliem, viņš panācis, ka sarunu biedre vairākos atsevišķos pārskaitījumos nosūta viņam vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.
Kā norāda Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko, iestrādes un vispārējās pazīmes liecina, ka naudas izkrāpšanu veikusi organizēta personu grupa no ārvalstīm, krāpnieku meklēšana notiek starptautiskā līmenī. Valsts policija aicina būt piesardzīgiem un neuzticēties svešiniekiem sociālajos tīklos, kā arī neizpaust savus datus trešajām personām, lai nekļūtu par nozieguma upuriem. Visbiežāk upuri tiek apstrādāti ar izsmalcinātiem psiholoģiskiem paņēmieniem, tostarp manipulāciju.
Kā pasargāt sevi no iespējamiem krāpniekiem? Vispirms jau neatklāt svešiniekam nekādas privātas detaļas. Ja iepazīties vēlas persona no ārzemēm, pārbaudiet šī cilvēka identitāti, jo 99% gadījumos tie ir viltus profili. Izpētiet, kādu informāciju šī persona par sevi publisko, pārbaudiet profilā redzamās fotogrāfijas – bieži vien profila bildes atšķiras. Pat, ja profils izskatās ticams, pārbaudiet, vai konkrētā fotogrāfija nenāk no kādas bezmaksas bilžu bankas – pārbaudei izmantojiet, piemēram, Google Image Search. Ja sarakste attīstās un kļūst ticama, noteikti piedāvājiet veikt videozvanu vai nu WhatsApp, vai Facebook Messenger, vai kādā citā platformā, piemēram, Skype – ja tas tomēr nav iespējams, varat būt pārliecināti, ka darīšana visticamāk ir ar krāpnieku. Noteikti, ne pie kādiem apstākļiem, nepārskaitiet svešiniekam naudu. Vienkārši padomājiet loģiski – kāpēc gan cilvēks, kurš esot jebkādā veidā ticis pie miljoniem skaidrā naudā vai dārglietās, būtu šajā pasaulē viens kā pirksts, bez iespējām pārvaldīt savu bagātību, un tāpēc jāmeklē palīdzība pie cilvēkiem Latvijā.
Ja tomēr krāpšana notikusi, nekautrējaties meklēt palīdzību pie Valsts policijas. Saziņai var izmantot mobilo aplikāciju Mana Drošība, kā arī e-pastu cyber@vp.gov.lv.
Kampaņa tiek īstenota par ES Iekšējā drošības fonda projekta "Valsts policijas kapacitātes pilnveidošana ar augsto tehnoloģiju palīdzību izdarīto noziedzīgo nodarījumu prevencijā un apkarošanā" līdzekļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
