Foto: Publicitātes foto
Vai zini visus savus Facebook draugus arī reālajā dzīvē? Vai, esot ceļojumā ar ģimeni, ievieto skaistākās fotogrāfijas Instagram uzreiz pēc to uzņemšanas? Vai ziņo par saviem ikdienas paradumiem Twitter un "iečekojies" apmeklētajās vietās? Vai zini, ka šādi tu nodod informāciju par sevi svešiniekiem, kas to var izmantot savās interesēs?

Daloties ar personīga rakstura saturu dažādās interneta vietnēs, cilvēki pakļauj sevi būtiskam drošības riskam. Sarunas ar svešiniekiem, kā arī personīgas informācijas, piemēram, paroļu un norēķinu karšu datu nodošana citām personām, var novest pie nepatīkamām sekām, tostarp riska kļūt par kibernoziedznieku upuriem. Bieži vien par iemeslu nepārdomātai rīcībai ir nezināšana par riskiem un savas darbības potenciālajām sekām. Tādēļ Valsts policija ir sākusi īstenot informatīvi izglītojušu drošības kampaņu "Nedalies ar svešinieku!", aicinot iedzīvotājus internetā būt īpaši uzmanīgiem.

Kampaņas "Nedalies ar svešinieku!" ietvaros Valsts policija veica eksperimentu sociālajos medijos. Vienā no populārākajiem sociālajiem tīkliem tika izveidots viltus profils ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju paradumus saskarsmē ar potenciālu ļaunprātību digitālajā vidē. Divu mēnešu laikā 1600 cilvēku bija gatavi uzsākt draudzību ar nepazīstama profila personu, tādā veidā tieši pakļaujot sevi iespējamiem kibernoziedzības riskiem.

Vieglprātīga draudzēšanās tiešsaistes vietnēs, kuras gaitā var tik izvilināti intīmi foto, video vai personas dati krāpniecības vai seksuālas izmantošanas nolūkos, ir tikai daži no riskiem, ar ko saskaras neapdomīgs interneta lietotājs. Turklāt jāpatur prātā, ka intīmus un privātus datus nevajadzētu nodot arī it kā labi zināmiem cilvēkiem, kas tos var izmantot gan emocionālas pazemošanas, gan krāpniecības nolūkos.

Valsts policija uzsver, ka nepārdomātas darbības interneta vidē var novest arī pie finansiāliem zaudējumiem. Tā notiek, piemēram, nododot personas datus un kredītkaršu informāciju šaubīgiem pakalpojumu sniedzējiem. Visbiežāk tas gadās, iepērkoties internetā un veicot autorizāciju ar saviem sociālo kontu profiliem, kā arī aizpildot dažāda rakstura formas un pieteikumus. Ne tik retas ir arī situācijas, kad cilvēki "iekrīt" uz maldinošām vēstulēm, kuru mērķis ir izkrāpt naudu vai personai piederošu mantu. Te var minēt gan bēdīgi slavenās vēstules ar paziņojumiem par miljoniem eiro liela mantojuma saņemšanu, gan dažādu viltus precinieku centienus iepazīties, lai panāktu pieeju mīlas apmiglotā upura finanšu līdzekļiem.

Būtiskus riskus var radīt arī vieglprātīga attieksme pret savu datu drošību, izvēloties nedrošas paroles saviem sociālo tīklu kontiem, e-pastam un citām vietnēm, izmantojot vienu un to pašu paroli vairākās vietnēs, kā arī neuzstādot drošības programmas datoram, wi-fi rūterim un citām ierīcēm.

Valsts policija aicina – rūpējies par savu kiberhigiēnu un nedalies ar svešinieku! Ja internetā redzi iespējamus drošības riskus, informē par tiem Valsts policiju, izmantojot mobilo lietotni "Mana drošība".

Kampaņa tiek īstenota par ES Iekšējā drošības fonda projekta "Valsts policijas kapacitātes pilnveidošana ar augsto tehnoloģiju palīdzību izdarīto noziedzīgo nodarījumu prevencijā un apkarošanā" līdzekļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!