Kāda atšķirība starp bagātību un turīgumu?

Turīgums nav tikai mērķis, ko var sasniegt, cenšoties nopelnīt pēc iespējas vairāk, lai apmierinātu visas savas īstermiņa vēlmes. Patiesa labklājība sasniedzama, ja ir prasme rīkoties ar naudu tā, lai pietiktu ikdienas tēriņiem, būtu drošības sajūta par nākotni un uzkrātais tiktu atbildīgi saglabāts arī nākamajām paaudzēm.

Ko nozīmē nedzīvot vienai dienai?

Naudas plānošanas eksperti norāda, ka ir atšķirība starp bagātību un turīgumu. Grāmatas "Bagātais tētis, nabagais tētis" autors Roberts Kijosaki savā blogā dalās ar reiz bērnībā dzirdētu viņa tēva atziņu: "Daudzi cilvēki domā, ka būt bagātam un būt turīgam ir viens un tas pats. Tomēr ir atšķirība: bagātajiem ir daudz naudas, bet turīgie neuztraucas par naudu." Tiem, kuri tiecas pēc liela naudas daudzuma, mērķis vienmēr ir nopelnīt pēc iespējas vairāk. Savukārt tiem, kuri ir turīgi, mērķis ir nopelnīt tik, lai pietiktu viņu ikdienas vajadzībām, lai prastu uzkrāt drošībai nākotnē un sev piederošos resursus prasmīgi nodotu nākamajām paaudzēm.

Ko bērni domā: kas ir labklājība?

"Man ir labklājība, jo esmu ar visu apmierināta. Man ir suns un sava istaba, un es esmu laimīga." Monta Paula, 3. klase

"Labklājība ir tad, kad cilvēkiem ir labs noskaņojums un klājas labi, jo ir pietiekami daudz naudas." Karīna, 3. klase

"Labklājība ir tad, kad mūsu valstī viss ir kārtībā, cilvēkiem ir darbs, un varam nodrošināt savas ģimenes ar visu nepieciešamo." Laura, 3. klase

Avots: konkursa "Mana vārdnīciņa" laureātu darbi.

Lai kļūtu turīgs nākotnē, jāsāk jau tagad, iemācoties nedzīvot pāri savi līdzekļiem, apgūstot paradumu analizēt ikdienas tēriņus un prasmi veidot uzkrājumus, jāizvairās no parādu veidošanas un jātiek galā ar aizņēmumiem, kas izmaksā visdārgāk.

Arī aptauja parāda, ka Latvijas iedzīvotāji par turīgu uzskata tādu cilvēku, kuram pietiek līdzekļu visam, ko vēlas, kurš spēj sabalansēt savus mēneša ienākumus ar izdevumiem un kuram ir iekrājumi, kurš var atļauties darīt darbu, kas viņam vislabāk patīk, un ir atstājis mantojumu nākamajām paaudzēm.

– Mēneša budžets jāplāno tā, lai katru mēnesi pietiktu naudas kaut nelielam drošības uzkrājumam.

– Tēriņi jāanalizē katru dienu, jo nedēļas beigās jau būs aizmirsušies neplānotie impulsīvie pirkumi, kas bieži veido lielu daļu budžeta.

– Veikalos jāņem visi čeki. Tie labi palīdz atrast, kur visvairāk neapdomīgi iztērēts (piemēram, ātro uzkodu našķiem vai šķietami lētām rotaļlietām, kas bērniem ātri apnīk vai salūst).

– Jādomā "zaļi". Bērnu mantas (ratiņus, ragavas, divriteņus u.c.) var iegādāties lietotas un tāpēc krietni lētākas, bet sev vairs nevajadzīgas lietas var mēģināt pārdot tālāk. Savukārt vērtīgākos priekšmetus vērts rūpīgi glabāt, salabot un rūpēties par to nodošanu nākamajām paaudzēm.

– Ziemas apģērbus un apavus lētāk pirkt izpārdošanu laikā pēc gadumijas.

– Pārtikas izdevumus palīdz ietaupīt ēdienreižu plānošana visai nedēļai un došanās uz veikalu tikai ar nepieciešamo produktu sarakstu.

– Jāiemācās kontrolēt t.s. impulsīvos pirkumus (lietas, ko nopērkam neapdomīgi un nekavējoties, rūpīgi neapsverot vajadzību pēc tām).

– Ieteicams apdomāt dāvanu izvēles principus. Labāk dāvināt to, kam vērtība laika gaitā tikai pieaugs (piemēram, Latvijas Bankas dārgmetāla kolekcijas monētas vai citus mākslas priekšmetus).

Avots: Latvijas Bankas darbinieku personiskās atziņas finanšu plānošanā.

Vai Latvijas valsts mērķi ir ilgtermiņā balstīti?

Latvijas iedzīvotāju aptaujas liecina: iedzīvotāji vēlas, lai valsts saimniekošana balstītos uz ilgtermiņa mērķiem, un lielākā daļa norāda, ka līdz šim tāda tā diemžēl nav bijusi.

"Turīgu valstu filozofija ir nevis mainīt un paaugstināt nodokļus īstermiņa budžeta vajadzību apmierināšanai, bet rūpēties par stabilas darba vides radīšanu uzņēmējiem, tādējādi veicinot investīcijas tautsaimniecībā, drošības sajūtu un darbvietas iedzīvotājiem, kā arī ekonomisko izaugsmi, kas vairos budžeta ieņēmumus ilgtermiņā."

Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītājs Juris Kravalis

Vai Latvijai ir drošības spilvens ārkārtas situācijām?

Latvijas valsts dibināšanas laikā Latvijas iedzīvotāji ziedoja valstij savas zeltlietas, lai veidotu jaunās valsts pastāvēšanai nepieciešamos uzkrājumus. Šis zelts joprojām tiek droši glabāts Anglijas Bankā. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas Banka ir veidojusi vēl papildu valsts finanšu rezerves un, prasmīgi apsaimniekojot, pratusi tās palielināt 20 reižu – līdz pat vairākiem miljardiem eiro. Tās ir lielākās stratēģiskās rezerves Baltijas valstīs.

Tomēr šīs rezerves nav domātas īstermiņa budžeta ielāpu segšanai. Tās ir mūsu valsts pastāvēšanai nepieciešamās drošības rezerves, lai valsts spētu izdzīvot arī lielu pārmaiņu un neparedzētu nelaimju, piemēram, kara, gadījumos.

Jo lielākas ir šīs drošības rezerves, jo lielākus ienākumus gūstam no šo līdzekļu ieguldīšanas. Latvijas Banka, pārvaldot stratēģiskās rezerves, kopš 2010. gada ieskaitījusi valsts budžetā gandrīz 200 miljonus eiro – vairāk nekā Baltijas kaimiņvalstu centrālās bankas kopā.

Ko atstāsim nākamajām paaudzēm?

Turklāt, ja patiesi domājam par turīgu valsti, tās mērķiem nevajadzētu būt tikai finanšu labklājībā balstītiem, bet ar domu par nākamajām paaudzēm (dabas resursu saglabāšana, vēsturiskā mantojuma nodošana, zināšanu vairošana).

Piemēram, viens no Latvijas lielākajiem resursiem ir Latvijas meži jeb zaļais zelts.

"AS "Latvijas valsts meži" apsaimnieko mežus ilgtspējīgi – tā, lai nākamajām paaudzēm būtu tās pašas izvēles meža apsaimniekošanai, kas mums ir šodien, un ne mazāk pieejami koksnes un meža resursi, kā tas ir mums šodien. Katra nocirstā koka vietā Latvijas valsts mežos iestādām divus jaunus.Tādējādi katru gadu koksnes pieaugums AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajos mežos ir 12 miljoni m³, bet katru gadu nocirsti tiek 6–7 miljoni m³. Meža platība Latvijā pēdējo 80 gadu laikā ir dubultojusies, bet koksnes daudzums Latvijas mežos šajā laikā ir pieaudzis 3.5 reizes."

AS "Latvijas valsts meži" Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs

Tāpat kā valstij un iedzīvotājiem, arī uzņēmumiem jābūt atbildīgiem par ilgtspējīgu attīstību. Uz ilgtermiņa attīstību vērsti uzņēmumi veicina Latvijas darba tirgus attīstību, tātad arī lielākus ienākumus gan iedzīvotājiem, gan valstij. Liela nozīme ir labvēlīgai nodokļu sistēmai. Viens no pozitīvajiem piemēriem Latvijā ir nesen noteiktā uzņēmumu ienākumu nodokļa 0% likme reinvestētajai peļņai, kas vērsta uz to, lai uzņēmums investē savā attīstībā (piemēram, ražošanas iekārtu iegādē, ēku, infrastruktūras objektu būvē, pētījumu veikšanā), kļūst ražīgāks un lielāks, nevis vienkārši notērē savu peļņu, piemēram, iegādājoties luksusa preces.

Ienākumu daļas novirzīšana nākotnes attīstībai ir viens no galvenajiem tautsaimniecības izaugsmi noteicošajiem faktoriem. Latvijas Bankas vadošo ekonomistu viedokli par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem, lai Latvija nākamajos 100 gados piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti, vari uzzināt rakstu sērijā "Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100".

Vairāk par ieteikumiem valsts prātīgai saimniekošanai uzzini makroekonomika.lv.
Par 10 patiesībām uzzini vēl naudasskola.lv.