Kas uzpūsts, tas plīsīs jeb stāsts par cenu burbuļiem
Foto: Pixabay.com

Šī ir viena no 10 patiesībām par naudu – atgādinājums sev, saviem tuvajiem un savai valstij par prātīgu saimniekošanu. Jo prātīgāki saimnieki savā ģimenē un zemē būsim, jo pārticīgāk dzīvosim paši un dzīvos mūsu bērni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ja visi rīkojas vienādi, tautsaimniecībā veidojas burbulis, bet tas agrāk vai vēlāk plīst." Tāda ir viena no ekonomikas pamatpatiesībām. Neraugoties uz sāpīgajām sekām, ko burbuļi rada gan privātpersonām, gan pat valstīm kopumā, vēsturē tie pieredzēti bieži.

Ja visi rīkojas vienādi, tautsaimniecībā rodas burbuļi, kas drīz plīst.

Kas ir cenu burbulis?

Burbulis rodas tad, ja daudzi pircēji vienlaikus iegādājas kaut ko, kas ir pieejams ierobežotā daudzumā, piemēram, zeltu, nekustamo īpašumu vai ko citu. Tad cenas var nesamērīgi augt. Kādā brīdī daļa no pircējiem preci jau sāk pirkt nevis praktiskai lietošanai, bet cerot to nākotnē pārdot par vēl augstāku cenu. Tādējādi preces cena zaudē sasaisti ar tās reālo vērtību, ko gandrīz vienmēr nosaka praktiskais lietojums. Ja liela daļa pircēju preci iegādājas par aizņemtu naudu, pieprasījums un arī cena palielinās vēl vairāk.

Pirmais Eiropas vēsturē dokumentētais cenu burbulis ir tulpju mānija Holandē 17. gadsimta pirmajā pusē. Tolaik tulpju sīpoli tika tirgoti par nesamērīgi augstām cenām un tulpju audzētāji un tirgotāji pelnīja daudzkārt vairāk nekā prasmīgākie citu arodu meistari. Burbulis plīsa 1637. gadā, kad tulpju sīpolu cena kritās pat 100 reižu.

Kāpēc rodas cenu burbuļi?

Pūļa efekts: burbuļi rodas tāpēc, ka cilvēkiem bieži ir tendence rīkoties tā, kā dara vairākums.

Viltus cerības: aplams ir pieņēmums, ka kādas preces cena nākotnē kāps tikpat strauji kā līdz šim.

Šāda cilvēku rīcība var radīt burbuļa efektu, kas, visticamāk, ātri vien pārsprāgs, cenas kritīs un pircēji izrādīsies zaudētāji. Tādos brīžos labāk nogaidīt, neriskēt un neveicināt burbuļa rašanos.

Vienveidīgas pūļa rīcības radīti cenu burbuļi var nodarīt kaitējumu tautsaimniecībai un sabiedrībai – radīt inflāciju, nestabilitāti, investīciju kritumu un masveidā pasliktināt iedzīvotāju finansiālo stāvokli un pirktspēju.

Valdības svarīgākais instruments tautsaimniecības attīstības regulēšanai ir budžets. Kad ekonomiskā izaugsme ir strauja, tālredzīgi ir veidot budžetu ar pārpalikumu, tādējādi mazinot ekonomikas pārkaršanas risku un vienlaikus radot uzkrājumu un iespēju stimulēt tautsaimniecības izaugsmi laikā, kad tā apsīks.

Latvijas Banka seko līdzi tam, lai tautsaimniecība attīstītos stabili un brīdina par iespējamiem riskiem. Ja izaugsme būs pārāk strauja, ekonomikas pārkaršanai sekos krīze. Nosakot naudas darījumu procentu likmes, Latvijas Banka rūpējas, lai tautsaimniecība attīstītos līdzsvaroti.

Vairāk par ieteikumiem valsts prātīgai saimniekošanai uzzini makroekonomika.lv.
Par 10 patiesībām uzzini vēl naudasskola.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form