Turīgāki kļūsim, ja strādāsim nevis vairāk, bet gudrāk
Foto: Pixabay.com

Šī ir viena no 10 patiesībām par naudu – atgādinājums sev, saviem tuvajiem un savai valstij par prātīgu saimniekošanu. Jo prātīgāki saimnieki savā ģimenē un zemē būsim, jo pārticīgāk dzīvosim paši un dzīvos mūsu bērni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā strādāt gudrāk?

Lai vairāk nopelnītu, jāstrādā ir ilgāk un vairāk? Nē! Jāstrādā gudrāk!

Darba tirgū, gluži tāpat kā jebkurā citā tirgū, cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums. Jo vērtīgākas ir darbinieka iemaņas, jo vairāk par tām gatavs maksāt darba devējs. Savukārt darbiniekiem ar īpašām zināšanām vai retām iemaņām iespēja prasīt augstu atalgojumu ir vēl lielāka.

Jo augstāks darba ražīgums, jo vairāk nopelna cilvēks un valsts.

Darbs ir lietderīgs, ja tā rezultātā radītā prece vai pakalpojums kādam sniedz labumu. Jo lielāks labums no preces pircējam, jo vairāk naudas viņš par to gatavs maksāt.

Lielākas algas būs tiem darbiniekiem, kuri strādās ar vislielāko ražīgumu jeb noteiktā laika posmā paveiktā lietderīgā darba apjomu. Uzņēmumi pieņems darbā darbiniekus tikai tad, ja to kopējais sniegums (saražotā vērtība) būs lielāks nekā atalgojums.

Gudrāk strādāt nozīmē celt darba ražīgumu:


Piemēram, zāģētavā 100 km no Rīgas vecā parauga lentzāģi apkalpoja četri darbinieki, katrs ar 800 € algu. Pēc investīcijas jauna parauga datorizētu lentzāģi apkalpo trīs darbinieki. Viņi ir apmācīti, pelna 1300 € mēnesī, izstrādā par 25% vairāk produkcijas, un tā ir kvalitatīvāka, pozitīvi ietekmē nākamo posmu ražību. Tātad faktiski viena darbinieka ražīgums ir audzis aptuveni divas reizes.

Piemēram, ja uzņēmums piesaistīs mēbeļu dizaineru un labu mārketinga speciālistu un kvalitatīvo materiālu izmantos dizaina mēbeļu ražošanā, šo speciālistu radītās un pārdotās produkcijas vērtība būs stipri lielāka nekā zāģmateriāliem un arī šo darbinieku algas būs lielākas nekā gatera operatoram.

Pētījums:
– tikai 35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka vislielāko algu pelnījis tas, kurš nes vislielāko peļņu;
– tikai 21% iedzīvotāju gatavi apgūt papildu prasmes, lai pelnītu vairāk.

Kāpēc valstij vajadzīgs gudrs darbaspēks?

Valsts turīgums aug, ja aug iedzīvotāju ražīgums: jo vērtīgākas preces ražo iedzīvotāji, jo vairāk par tām gatavi maksāt pircēji arī ārpus Latvijas robežām. Tas nodrošina arī lielākus eksporta ienākumus – tātad valstī ieplūst vairāk naudas.

Arī Latvijā ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, interneta maršrutētājus un stikla šķiedras materiālus. Taču šādu uzņēmumu skaits joprojām nav pietiekams, lai nodrošinātu visiem augstu atalgojumu. Tātad galvenā problēma – par maz ražojam preces ar augstu pievienoto vērtību.

Latvijas Banka regulāri seko līdzi pārmaiņām tautsaimniecībā un darba tirgū un iesaka valdībai iespējamos risinājumus, lai sabiedrība kļūtu turīgāka.

Vairāk par ieteikumiem valsts prātīgai saimniekošanai uzzini makroekonomika.lv.
Par 10 patiesībām uzzini vēl naudasskola.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form