Uzņēmēji pozitīvi noskaņoti
Šīs nodokļu izmaiņas tiešā veidā var ietekmēt uzņēmumu investīciju plānus un arī ēnu ekonomikas īpatsvaru valsts tautsaimniecībā. Tā, piemēram, pēdējais Citadeles index rāda, ka uzņēmēju investīciju plāni patlaban ir augstākajā līmenī pēckrīzes laikā. Investēt darbības paplašināšanā šogad plāno 44% uzņēmumu, no kuriem vairākums – 79% – ir lielie uzņēmumi, kuriem seko 61% vidējo uzņēmumu. Turklāt aptuveni trešdaļa Latvijas uzņēmēju paredz vispārējās ekonomiskās aktivitātes palielināšanos valstī tuvākajā pusgadā un aptuveni tikpat daudzi sagaida apgrozījuma pieaugumu savā uzņēmumā. Šie dati liecina, ka uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti un ar optimismu raugās nākotnē. Savukārt PrivatBank veiktā aptauja atklāj, ka uzņēmēji pozitīvi vai neitrāli vērtē lielāko daļu nodokļu izmaiņu, kas stājās spēkā līdz ar nodokļu reformu. Proti, 82% uzņēmēju attieksme pret visām nodokļu izmaiņām ir neitrāla, bet vispozitīvāk tiek vērtēta nodokļu paaugstināšana azartspēlēm (74%) un IIN atcelšana dividendēm uzņēmumu īpašniekiem – fiziskām personām (52%).
"Viens no nodokļu reformas mērķiem bija veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību un konkurētspējas paaugstināšanu. Pirmajā pusgadā pirmos ieguvumus jau sajuta darba ņēmēji – it īpaši mazo algu saņēmēji, jo palielinājās minimālā alga, bet tagad pirmos būtiskos ieguvumus sajutīs arī uzņēmēji, jo no jūlija vairs nebūs jāmaksā avansa maksājumi," saka Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.
Uzņēmēju pārstāvošās organizācijas cer, ka palielināsies investīciju apjoms un samazināsies ēnu ekonomika
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone intervijā žurnālam Kapitāls atzīst, ka Latvijai ir izdevies adaptēt Igaunijā veiksmīgi realizēto reinvestētās peļņas principu un atcelt UIN avansa maksājumus. "Reinvestētās peļņas principa un UIN avansa maksājumu atcelšana vislabvēlīgāk ietekmēs tieši mazos un vidējos uzņēmumus. Svarīgi, lai mazie uzņēmumi varētu izaugt līdz vidējiem, tajā pašā laikā izaugsme nepieciešama arī vidējiem komersantiem. Uzskatu 0% likmes piemērošanu nesadalītajai uzņēmumu peļņai par vienu no būtiskākajām izmaiņām pieņemtajā nodokļu reformā. Piemēram, Igaunijā reinvestētās peļņas princips tika ieviests 2000. gadu sākumā. Ja līdz tam mūsu valstīs investīciju apjoms bija ļoti līdzīgs, tad pēc tam Igaunija investīciju ziņā apsteidza kaimiņvalstis."
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka atsevišķu nodokļu reformas izmaiņu pozitīvo ietekmi vēl tikai redzēsim pēc gada vai vēlāk: "Paredzu, ka tieši 0% likme reinvestētajai peļņai varētu būt būtisks instruments, kas motivētu uzņēmējus uzrādīt savu darbību daudz lielākā apjomā, tādējādi palielinot budžeta ieņēmumus un samazinot ēnu ekonomiku Latvijā."
Nodokļu ieņēmumi pieaug
Nodokļu reformas pirmie pozitīvie signāli gan ir jau novērojami šī gada budžeta ieņēmumos. Proti, pirmajos četros mēnešos vērojams spēcīgs pieaugums kopbudžeta ieņēmumos, kas saistāms ne tikai ar Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu. Pieaugot darba samaksai, tirdzniecības apjomiem un ekonomikai kopumā, pēdējos gados augstākais pieauguma temps vērojams arī nodokļu ieņēmumos. Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī - aprīlī veidoja 3 462,9 miljonus eiro un, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, palielinājās par 329,3 miljoniem eiro jeb 10,5%. Nodokļu ieņēmumi attiecīgajā periodā palielinājušies par 216,5 miljoniem eiro jeb 8,7%. Nozīmīgākais palielinājums ir vērojams sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem – par 99,2 miljoniem eiro jeb 14,3%, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem – par 54,9 miljoniem eiro jeb 8,3%, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem – par 33,3 miljoniem eiro jeb 12,2%.